Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.
Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.
«Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.
Viņš sacīja, ka, vērtējot dažādu tirdzniecības vietu darbu, diezgan biedējoša tendence ir ārpus Rīgas. «Ir jūtams, ka cilvēki vienkārši brauc prom. Ja tā tas turpināsies, tad ir sajūta, ka pēc 20 gadiem ap Rīgas reģionu varēsim uzbūvēt sētu un visu pārējo ar retiem izņēmumiem pasludināt par dabas rezervāta zonu. Mēs to jūtam diezgan izteikti, un tas ir biedējoši. Viss pieaugums, kas mums ir, veidojas Rīgas reģionā,» klāstīja Narvesen valdes loceklis.
Razums atgādināja, ka kādreiz Preses apvienības kioski bija visādos ciemos un mazpilsētās, taču tagad tirgotājs no turienes jau praktiski ir aizgājis. «Tagad mēs esam tikai pilsētās un jāsaka – diezgan lielās pilsētās. Turklāt tas nav tā, ka mēs salīdzinātu pēdējos desmit gadus. Tas parādās, ja mēs salīdzinām darbības rezultātus ar pagājušo gadu,» viņš piebilda, minot – ja jūnijā, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, darbības apmēri ir pieauguši par 8%, tad ārpus Rīgas reģiona šis pieaugums ir tuvu nullei.
Savukārt, runājot par franšīzes ņēmējiem, Razums norādīja, ka ir uzņēmēji, kuriem bizness veicas labāk, ir tādi, kuriem sokas sliktāk. «Kopumā domāju, ka franšīzes ņēmēji ar sadarbību ir apmierināti, par ko liecina fakts, ka šogad mums ar daudziem no viņiem ir jāpārslēdz franšīzes līgumi. Gandrīz visi ir izrādījuši interesi par līgumu slēgšanu uz nākamo triju gadu periodu,» viņš teica.
Vērtējot to, vai kioskiem neklājas grūtāk, Narvesen valdes loceklis sacīja, ka tas ir ļoti atkarīgs no vietas, kur atrodas kiosks. «Objektīvi vērtējot, kioskiem ir grūtāk, jo tiem ir mazāks potenciāls. Tas attiecas pat uz paviljoniem. Kioskā ir jāstrādā vismaz diviem cilvēkiem, kuriem abiem vajag nopelnīt kādu naudiņu, bet produktu klāsts kioskā ir visai ierobežots. Ir daudzas vietas, kur mums kioskus ir vajadzējis slēgt. Kādreiz mūsu tīklā bija 500 tirdzniecības vietu, tātad skaits ir samazinājies divas reizes. Mēs daudzās vietās redzējām, ka kioskiem vienkārši nav attīstības potenciāla – klientu skaits ir aptuveni tūkstotis, nopērk viņi katru mēnesi kaut ko ap 2000 latiem, no kā pēc visiem izdevumiem peļņā paliek 15%. No tā kiosks nespēj izdzīvot,» klāstīja Razums.
Vienlaikus Latvijā situācija mēdz būt ļoti atšķirīga, un ir kioski, kas atrodas blakus lielām cilvēku plūsmām, viņš uzsvēra un piemetināja, ka turklāt kioskiem pat ir lielākas izaugsmes iespējas nekā veikaliem, jo tur ir daudz līdz šim neizmantota potenciāla, piemēram, kafijas tirdzniecība, saldējums. «Tās ir lietas, kuras cilvēki līdz šim kioskos nepirka un tagad ir atklājuši, ka to var nopirkt arī kioskā. Līdz ar to var teikt, ka ilgtermiņā kioskiem, protams, būs grūtāk nekā veikaliem, bet īsā un vidējā termiņā ir daudz lietu, ko mēs līdz šim kioskos vēl neesam izmantojuši,» paskaidroja Razums.
Narvesen Baltija ir viens no lielākajiem preses un citu sīkpreču tirgotājiem Latvijā.
