Ekonomika

Nauda par brīvu

Janis Šķupelis, Žanete Hāka, 07.04.2020

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā jeb naudu visiem par brīvu.

Pasaules ekonomikai esot ārkārtas stāvoklī, ir atdzīvināta ideja par universālā ienākuma nodrošināšanu. Šāda ideja paredz, ka cilvēkiem gluži kā kāda pamata tiesība tiek piešķirta "nauda par brīvu", kas potenciāli aizvieto tādus risinājumus kā minimālā alga un citus sociālos pabalstus.

Tas paredz, ka valdība sniedz šādu pakalpojumu, gluži kā nodrošinot policijas esamību, kur pretī saņem iespēju mazināt darba tirgus regulējumus un iespēju vienkāršot visu labklājības sistēmu jeb, piešķirot naudu par brīvu, tiek aizstāti citi sociālie pabalsti un nodokļu atlaides. Klasiskajā izpratnē šī ideja paredz, ka konkrēta naudas summa par brīvu tiek dota pilnīgi visiem kādas sabiedrības locekļiem. Tas nozīmē, ka netiek šķiroti kādi citi faktori. Šis maksājums ir automātisks, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī tiek papildināts bankas konts.

"Šādam solim būtu vairākas priekšrocības – to var pamatot ar racionāliem argumentiem. Taču, vai es pats uzdrošinātos nospiest sarkano pogu, ja būtu finanšu ministrs? Neesmu pilnīgi pārliecināts, taču es to ļoti nopietni apsvērtu," žurnālam "Dienas Bizness" saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

2017. gadā universālā ienākuma nodrošināšanu sāka testēt Somija. Uzzini, kādi bija rezultāti.

Visu rakstu lasiet 7. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV

LETA--DPA/AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas mainīsies

Jānis Maršāns - Dienas Bizness izdevējs, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īlons Masks apsteidzis Zakerbergu un kļuvis par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku

LETA, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā

Monta Glumane, Žanete Hāka, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus, un daļai no lielākajiem nozares dalībniekiem ir vērojams apgrozījuma samazinājums, bet daļai tieši pretēji – lēciens uz augšu.

Šogad, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, būvlaukumos darbi turpinās, tomēr būvniekus satrauc, ka investīciju aktivitāte palēninās, kā rezultātā samazināsies privāto būvniecības projektu skaits.

Būvniecības produkcijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt trešo gadu pēc kārtas. Nozare gadu kopumā noslēdza ar pozitīvu bilanci, un tā bija par 2,9% lielāka nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozares tendences gada griezumā var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Kā ietekmējošie faktori jāmin lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegusī Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsma, norādīts Ekonomikas ministrijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Savu eko māju no salmu paneļiem būvē modele Ieva Lagūna

Monta Glumane, 12.11.2019

Ieva Lagūna ar vīru Tamiru Hermanu pie topošās eko mājas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele Ieva Lagūna ar vīru, vēsta jaunais žurnāls Dienas Bizness.

«Mans izaicinājums ir uzbūvēt 100% eko māju, un šis mums ir kā eksperiments, jo sākotnējā tehnoloģija, kuru gribējām izmantot, ir presēta zeme, kas atveido dabīgo procesu, kā gadiem ilgi veidojas akmens. Ar vīru sapratām, ka salmu paneļu konstrukcijas varētu būt Latvijas laikapstākļiem ātrāks, ekonomiskāks un piemērotāks būvēšanas veids. Apvienojām šīs divas tehnoloģijas, lai eksperimenta ietvaros pārliecinātos, kas mums labāk patīk un kā tas darbojas dabā,» žurnālam stāsta I.Lagūna.

Mājas būvniecību viņa kopā ar vīru uzsāka pirms vairāk nekā pusgada un vēlas kļūt par eko māju būvētājiem Latvijā.

Žurnāls arī vēsta, ka Burtnieku novada Pidriķos taps jauna ražotne, kurā tiks ražoti salmu paneļi, kurus plānots eksportēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bolt" jau otro vasaru pēc kārtas atklāj elektrisko skrejriteņu pakalpojumu Rīgā, nodrošinot vairākus simtus elektrisko skrejriteņu izmantošanai pēc pieprasījuma. Kopā šovasar plānots piedāvāt skrejriteņus iedzīvotājiem vairāk nekā 45 pilsētās visā pasaulē.

Lai uzlabotu mobilitāti pilsētā un sniegtu iespēju efektīvi mērot īsas distances, "Bolt" arī šovasar piedāvās iespēju izmantot elektriskos skrejriteņus Rīgā.

Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā, stāsta: "Pagājušajā vasarā pieredzējām lielu pieprasījumu no lietotāju puses, tāpēc arī šogad turpinām piedāvāt pakalpojumu, lai mūsu klienti ērti un ātri varētu pārvietoties pilsētvidē. Gaidāms, ka šogad pakalpojums tiks atklāts arī Latvijas reģionos."

Žurnāls Dienas Bizness pieejams ar Bolt Food piegādi 

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen"....

Viņš piebilst: "Lai arī varam novērot, ka katru dienu aizvien vairāk cilvēku atsāk savas ikdienas gaitas, joprojām aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktās drošības un higiēnas prasības."

Lai pārvietošanās kļūtu izdevīgāka, skrejriteņa atslēgšana un brauciena uzsākšana lietotājiem turpmāk būs bez maksas. Maksa par pirmajām 5 brauciena minūtēm būs EUR 0,22/min, bet sākot no sestās minūtes cena mainīsies uz EUR 0,11/min.

Šogad Rīgas ielās nonāks "Segway Ninebot Max" koplietošanas modelis, kura ātrums tiks ierobežots līdz 25 km/h, lai ar to būtu iespējams pārvietoties gan pa velosipēdu ceļiem, gan gājēju ietvēm. Turklāt, zonas, kurās būs iespējams pabeigt braucienu, iekļauj tādus mikrorajonus, kā Rīgas centru, Brasu, Teiku, Juglu, Pļavniekus, Maskavas forštati, Āgenskalnu, Torņakalnu un Imantu.

"Bolt" pakaļpojumi iekļauj kopbraukšanu, mikromobilitāti un pārtikas piegādi. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Markuss Villigs (Markus Villig). "Bolt" ir viena no ātrāk augošajām platformām Eiropā un Āfrikā, kuras investoru vidū ir "Daimler", "Didi Chuxing", "Korelya Capital" un "TransferWise" līdzdibinātājs Taavets Hinrikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?

Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visi būvniecības projekti to īstenošanas laikā piedzīvo sadārdzināšanos.

Žurnāls "Dienas Bizness" pēta, vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk, un detalizēti analizē Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības gaitu, par kuru tiek runāts vairāk nekā 10 gadus. Tā izveides procesi tiek pavadīti ar dažādiem skandāliem un sākotnējo izmaksu pieaugumu. Diemžēl tas nav vienīgais, jo līdzīgi stāsti ir arī citu objektu izveidē.

"Sabiedrisko projektu sadārdzināšanās nav tikai un vienīgi Latvijā novērota parādība, jo tieši tādu pašu ainu var ieraudzīt arī citviet, tepat Eiropā," situāciju vērtē bijušais Ministru prezidents, uzņēmējs Māris Gailis. Viņš atgādina, ka, lai ar vērienu sabiedrisko projektu dabūtu cauri visādām dzirnavām, tiek uzrādīta neadekvāti maza summa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgusies Būvniecības informācijas sistēmas attīstības projekta pirmā kārta

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Darbs no mājām - arī "Dienas Biznesā"

Db.lv, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus veselības drošības dēļ palikt strādāt no mājām.

Tā nu par darba vietām tagad kļuvuši ēdamgaldi, dīvāni un klusāki nostūri mājās, bet par darba biedriem - ģimenes locekļi un mājdzīvnieki, kas nes gan savus plusus, gan arī izaicinājumus.

Arī daudzi "Dienas Bizness" darbinieki savas un citu veselības drošības dēļ šobrīd strādā no mājām. Lūdzām darbiniekiem iemūžināt fotogrāfijās savas pašreizējās "redakcijas", lai uzmundrinātu viens otru un lasītājus - kopīgiem spēkiem mums izdosies tikt galā ar jauno vīrusu!

Portāls turpina savu ierasto darbību, arī žurnāls "Dienas Bizness" turpina iznākt ik otrdienu. Aicinām abonēt izdevumu vai iegādāties elektroniski, lai ērti lasītu mājās. Visi tuvāko mēnešu semināri un konferences - pārcelti. Mūsu izdotās rokasgrāmatas arī ērti lasīt no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.04.2020

1932,1 m2 zemes un administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 21

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, tad pērn virsotne ir bijusi tikai nepilnu 24,5 miljonu eiro apmērā.

Ieskats TOP 3 darījumos:

Par rekordaugstu summu pērn 25. septembrī SIA "Valdemāra centrs" pārdeva 1932,1 kvadrātmetru zemes un administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 21. Zemi kompānija ieguva 1998. gadā kā Rīgas domes mantisko ieguldījumu par summu 636 610 lati (905 814 eiro).

Pērnā gada 3. decembrī SIA "KBB Real Estate" bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka 895 kvadrātmetrus zemes ar ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 15. To pārdeva SIA "Key 15", kas to 2012. gadā ieguva īpašumā par 6,22 miljoniem latu (8,85 miljoni eiro). Žurnālā "Dienas Bizness" lasi pašreizējo pārdošanas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness transformējas, rozā papīrs kļūst par pagātni, un vietā nāk iknedēļas žurnāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fokuss uz biotehnoloģijām, pedagoģiju un jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pixabay

Nākamajā akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu – "odziņas" sarūpējušas ne tikai mācību iestādes Rīgā, bet arī reģionos. Tās centīsies piesaistīt ārvalstu studentus, būtiski palielinot mācību iespējas angļu valodā.

Studiju maksa gan pārsvarā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, taču daudzas augstskolas sola būt pretimnākošas.

Tā kā arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmās angļu valodā, tostarp arī sociālajās zinātnēs, šogad augstskola piedāvā biznesa un starta uzņēmējdarbības studiju programmu angļu valodā "International Business and Start-up Entrepreneurship" (Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība). Šī ir bakalaura līmeņa programma, kurā būs iespēja studēt pilna un nepilna laika klātienē, studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to pašu, ar ko sākām,» žurnālam Dienas Bizness stāsta Divjumi līdzīpašnieks Einārs Vinters.

Ģimenes saimniecības Līgo un Divjumi strādā roku rokā, apdomīgi un pašpietiekami, pašu spēkiem cenšoties nodrošināt visus nepieciešamos resursus.

E. Vinters pauž, ka ģimenes saimniecībās lielākos ieņēmumus veido lauksaimniecība. «Divos hektāros pie labas ražas var dabūt tikpat labu peļņu kā gandrīz 2000 hektāros. Mums ir savstarpējas atskaites, un runājam, kā ir gājis, ko varētu uzlabot.

Sēklu audzēšanā tāpat kā citos biznesos ir daudz nianšu, varbūtību, ka nesanāks vai neizaugs.

Tāpat kā jebkur,» stāsta E. Vinters.

Gadu gaitā abās saimniecībās Vinteri ir sadalījuši pienākumus. Einārs vairāk darbojas lauksaimniecībā, biogāzes stacijās, kā arī darbu izrīkošanā, bet par agronomiju vairāk atbild brālis Jānis Vinters. Šobrīd saimniecībās darbojas divas biogāzes stacijas, kurās tiek ražota enerģija gan no kukurūzas, gan cukurbietēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru