Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Otrdien valdība pieņēma galīgo lēmumu par Stūra mājas finansējumu, piešķirot 21,5 tūkstošus eiro, tai skaitā 16,19 tūkstošus eiro telpu pielāgošanai darbībai ziemas sezonā Stūra mājas 1.stāvā un pagrabstāvā.

Pēc šī lēmuma varēs sākties ēkas sagatavošana ziemai un izstādes papildināšana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

21.oktobrī valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt ne vairāk kā 22 225 eiro izstādes Stūra māja. Lieta nr.1914/2014 darbības pagaidu turpināšanai un ēkas sagatavošanai ziemai.

Pēc jaunākās valdībā iesniegtās informācijas, 16 192 eiro no piešķirtā finansējuma paredzēti telpu pielāgošanai darbībai ziemas sezonā Stūra mājas 1.stāvā un pagrabstāvā un 5340 eiro - Latvijas Okupācijas muzejam ekspozīcijas darbības nepieciešamajam aprīkojumam.

Ekspozīciju Stūra mājā varētu atvērt nākamā gada janvāra pirmajā pusē vai vidū, kad tiks ierīkota apkure un papildināta izstāde. Publikai tiks atvērtas vairākas telpas, kuras līdz šim nav bijušas pieejamas, piemēram, Mazo pastaigu laukums.

Liepājas ielu tīrīšanai ziemā šajā sezonā jau iztērēti 270 tūkstoši latu, kas ir aptuveni 60 procentu no visa ziemai atvēlētā brauktuvju uzturēšanas budžeta.

Tomēr joprojām pilsētā daudzviet ielas ir neizbraucamas, pārvērtušās par vienvirziena ielām vai ir bīstami slidenas. Lielākā problēma, sarunā ar Db atzina Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, ir lielais sals. Temperatūrai noslīdot zem mīnus desmit grādu atzīmes, sāls un smilšu maisījums vairs nespēj izkausēt ledus kārtu uz brauktuvēm. Turklāt pēdējās diennaktis gandrīz nepārtraukti snieg. Kopējais ziemai atvēlētais budžets Liepājā ir 493.5 tūkstoši latu. Pieaudzis arī avāriju skaits, kuru iemesls ir tas, ka autovadītājs nav ticis galā ar automašīnas vadību.

Šī gada rudens un ziemas sākums ziemājiem kopumā ir bijis labvēlīgs un uz šo brīdi nerada bažas par pārziemošanas iznākumu, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Kā norāda centra vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd atkārtojas 2007./2008. gada ziema, kas ļāva iegūt rekordražas.

Laikus iesētie graudi ir paspējuši labi sagatavoties ziemai, bet tieši tiem ļoti bīstams var būt uz nesasalušas zemes uzkritušais sniegs, kad ziemāji var izsust. Vēlāk iesētā labība ieilgušajā rudens periodā ir paaugusies pietiekami liela un, ja ir uzkrājusi pietiekoši daudz barības vielas, tad pārziemošana varētu būt veiksmīga.

Ziemas rapsis pašreizējā brīdī ziemo labi. Sakarā ar to, ka varam uzskatīt, ka rapsis tagad «guļ», tad liekais mitrums, ko dažviet redzam tīrumos, tiem nav bīstams. Jābaidās ir tikai no mitruma pavasarī, kad rapsis mostas, jo tad tas var viegli noslīkt, jo ir ļoti jūtīgs pret lieko mitrumu pavasarī, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pārstāvji.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

«Saņemot šīs automašīnas, gandarījums bija ļoti liels: tā tomēr ir jauna tehnika. Arī šobrīd aprīkojums, kurš ir, mūs ļoti apmierina. Vasaras mēnešos arī pašas automašīnas ir ļoti labas, diemžēl ziemas periodā tās neattaisno cerības, kuras mēs no tām gaidījām,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāstījis Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Pērnajā martā Pašvaldības policija savā īpašumā ieguva trīs elektromobiļus. Šogad Kursas Laiks jautāja, kā dabai draudzīgie spēkrati uzlabojuši kārtības sargu darbu. «Automašīnu enerģijas avots nav iekšdedzes dzinējs, bet akumulators, ar kuru darbina elektromotoru. Līdz ar to kilometru nobraukums, kuru paredz rūpnīcas izgatavotājs, maigi izsakoties, ir pilnīgas muļķības. Protams, ka šīs automašīnas ir ekoloģiski tīras, vasaras laikā izmantojam tās patrulēšanai parkā, pie jūras vai pilsētā. Loģiski – jo vairāk šādu auto būs, jo mūsu vide būs tīrāka un arī uzturēšanās tajā būs daudz patīkamāka. Bet inženieriem vēl ir šur tur, kur piestrādāt, jo šobrīd manā skatījumā tās vairāk ir domātas tādiem platuma grādiem, kuros nav šādi sali kā pie mums, kaut gan šeit arī tie nav lieli, bet brīžiem ir. Es neteiktu, ka tās nav izmantojamas, bet automašīnas nedod to vēlamo efektu, kuru mēs bijām no tām gaidījuši,» skaidro policijas priekšnieks.

Lietuvas valdība kopā ar siltumenerģijas un gāzes piegādātājiem un tirgus regulatoriem šobrīd strādā, lai apkure nākamajā ziemā nebūtu dārgāka nekā pagājušajā, pirmdien žurnālistiem sacījis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Pēc ministra teiktā, zemākas gāzes cenas var nodrošināt, iegādājoties krājumus ziemai iepriekš, kamēr tirgus cenas ir zemākas.

“Pašlaik cenas tirgū ir kritušās un, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, gāzi ziemai var sagādāt gandrīz par pašreizējām cenām. Tā arī rīkojamies,” viņš pastāstījis.

Vienlaikus Kreivis norādījis, ka tiek domāts arī par to, kā amortizēt biokurināmā cenas.

Ministrs uzsvēris, ka šobrīd Lietuva reģionā ir enerģētiskās drošības donore, eksportējot gāzi uz Somiju, Latviju un Igauniju. Viņš atgādinājis, ka arī Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) jau strādā ar pilnu jaudu un gāze plūst abos virzienos, tāpēc gadījumā, ja ziemā reģionā rastos gāzes deficīts, daļu nepieciešamās gāzes varētu iegādāties, izmantojot šo cauruļvadu.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Silto laikapstākļu dēļ šosezon slēpošanas kalnu apgrozījums varētu sarukt par 30%-40%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, atzīst aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Tukuma novadā esošās slēpošanas trases Jēkaba grava pārstāvis Mairis Mežinskis norāda, - pat ja šonedēļ sāksies ziemai raksturīgāki apstākļi ar salu un sniegu, apgrozījuma kritums jebkurā gadījumā saglabāsies 30-40% apmērā.

Arī Cēsu novadā esošā Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars un Amatas novada Ozolkalna pārstāve Līga Rokpelne piekrīt, ka kalni šajā sezonā noteikti piedzīvos apgrozījuma kritumu.

«Ja laikapstākļi būs labvēlīgi un mums izdosies izvilkt sezonu līdz pat aprīļa beigām, apgrozījuma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, varētu būt ap 30%, bet, ja tas neizdosies, tad kritums būs mērāms 40% apmērā,» stāsta Žagars.

Iestājoties ziemai netipiski siltam laikam, Rīgā pietrūkst iespējas ērti nodarboties ar tādu ziemas sporta veidu kā slidošana, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka dabīgās slidotavas apdraud lietus un sala trūkums, bet mākslīgā ledus slidotavas izveidotāju Rīgas domei (RD) nav izdevies atrast jau otro gadu pēc kārtas. Uz slidotavas izveidi 2011. gada nogalē izsludinātajā iepirkuma konkursā bija tikai viens pretendents, kura piedāvājums nesaskanēja ar pašvaldības iespējām, savukārt 2012. gadā mākslīgo slidotavu veidot nevēlējās neviens uzņēmums.

«2011./2012. gada ziemai slidotavas izveidei bija paredzēti 70 tūkstoši latu, iepirkuma konkursā pieteicās viens uzņēmums, taču paredzētā summa uzņēmumu neapmierināja,» stāstījusi RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna. Neveiksmīgā pieredze tikusi ņemta vērā, veidojot pēdējo iepirkumu mākslīgās slidotavas izveidei Rīgas centrā. «2012. gada rudenī mēs jau ļoti savlaicīgi izsludinājām iepirkumu, paredzot lielāku summu – 90 000 latu,» laikrakstam apgalvojusi D. Vīksna.

Situācija, kas saistīta ar energoresursu pieejamību gaidāmajā apkures sezonā, ir tik nestabila, ka rada bažas.

To atzīmē gan Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita, gan citi Dienas Biznesa aptaujātie siltumuzņēmumu un pašvaldību pārstāvji. Šobrīd par dabasgāzes un citu resursu krājumiem nākamajai ziemai katrs rūpējas pats, jo valsts no savas puses siltumuzņēmumiem nav devusi nekādas garantijas vai piedāvājusi palīdzību resursu iegādē, teic I. Bērziņa-Veita.

Viņa stāsta, ka, ņemot vērā augstās cenas, šobrīd siltumuzņēmumi cenšas iepirkt minimumu, kas ļautu nodrošināt sistēmas darbu, taču pilnā apmērā resursus iegādājies ir vien retais. Lai apzinātu pašvaldību gatavību un potenciālos riskus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgusi visām pašvaldībām līdz 16. augustam iesūtīt informāciju par pieejamajiem kurināmā resursiem. DB veiktā aptauja liecina, ka siltumuzņēmumi dara visu iespējamo, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai, taču bažas par resursu pieejamību un nākotnes cenu joprojām ir lielas.

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Mūsdienās sapnis par savu mājokli vairs nav nesasniedzams. Iedzīvotāju labklājības līmenis arvien uzlabojas, radot vēlmi ieguldīt savā nekustamajā īpašumā.

Ņemot vērā pieaugušo interesi un pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Kalnina 1 piedāvā pārdomātus dzīvokļus ar privātu pagalmu Rīgas tuvajā centrā blakus parkam, Alfrēda Kalniņa ielā 1.

Park Residence ir mūsdienīgs projekts, kurā kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu, estētisku dzīvojamo platību mūsdienīgiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, dāvājot pagātnes vērtības mūsdienu ērtībās..

Park Residence namā ir iespējams iegādāties funkcionālus augstas klases dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 13 kvm līdz 36 kvm; studijas tipa dzīvokļus vai studijas tipa dzīvokļus ar vienu guļamistabu. Līdz detaļām pārdomāti dzīvokļu plānojumi, optimālas istabu un dzīvokļu zonu proporcijas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot telpu. Apdarē un dizainā izmantoti tikai laika pārbaudi izturējuši, kvalitatīvi materiāli un elementi, pasaulē atzīti zīmoli – VILLEROY & BOCH akmens masas flīzes, HANSGROHE santehnika, Itālijā ražoti CORDIVARI radiatori, divslāņu ozola parketa dēļi PARKY un MEISTER, dušas izbūvētas ar VILLEROY & BOCH jaunās paaudzes materiāla dušas paliktņiem ARCHITECTURA vai flīzētas ar kritumu uz lineāru TECE trapu ar flīzes apdares nosegvāku, JUNG rozetes un slēdži. Namā ir izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas – ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ar ūdens skaitītājiem dzīvoklī, apkures sistēma ar iespēju skaitītāju rādījumus nolasīt attālināti, kā arī elektroapgādes sistēma. Šī gada aprīlī tiek uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

Valdība ir vienojusies par transportlīdzekļu ikgadējās valsts nodevas paaugstināšanu, lai nodrošinātu papildus piecu miljonu latu ieņēmumus budžetā.

Mazās un vidējās klases automašīnām, kuras reģistrētas pēc 2005.gada, nodevas maksa var nedaudz samazināsies, bet ekskluzīvajām un liela motora tilpuma automašīnām pieaugs.

Nodevas apmēra pieaugums plānots arī automašīnām, kuras Latvijā reģistrētas līdz 2005.gadam. Mazās un vidējās klases automašīnām pieaugums varētu būt 7% līdz 8%.

No Finanšu ministrijas publiskotā budžeta konsolidācijas pasākumu plāna izriet, ka no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas palielināšanas nākamgad plānots gūt papildu ieņēmumus 5 milj. Ls apmērā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis sola, ka nodevu palielinājums galvenokārt skars jaudīgu un ekskluzīvu automašīnu īpašniekus, piemēram, jaudīgām Mercedes-Benz automašīnām ikgadējā nodeva varētu pieaugt no 115 Ls līdz 260 Ls gadā.

Mitruma drošais Sony skaļrunis ar gumijotu apvalku izceļas ar nelielajam izmēram negaidīti skaļu un tīru skanējumu

Apkārtnes pierībināšana ar skaļu mūziku sabiedriskās vietās vairs netiek uzskatīta par tik stilīgu izrādīšanās formu kā aizgājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Tomēr netrūkst situāciju, kad labs skaļrunis ir noderīgāks par tik iecienītajām austiņām, kaut vai kašājoties pa dārzu, stumdot bērnu ratus vai ar velosipēdu braucot garu distanci pa vienmuļu ceļu. Tieši šiem interesants risinājums varētu būt vidusmēra apelsīna izmēra Sony bezvadu skaļrunis SRS-XB10. Komplektā iekļautā siksniņa ar rokturi dod iespēju uzkārt skandu uz velosipēda stūres, tādējādi piešķirot braucamrīkam automašīnas ekstru – skaņas sistēmu, un var piedalīties satiksmes situācijas uzraudzīšanā.

Ogres nekustamo īpašumu tirgū jau vairākus gadus nebija parādījušies jaunu dzīvokļu projekti, kas sniegtu iespēju Ogres un Ikšķiles, kā arī citu novadu iedzīvotājiem iegādāties mūsdienīgu mājokli un kļūt par tā pirmo īpašnieku, kā arī baudīt mazpilsētas dzīvi ar lielisku infrastruktūru un dabas tuvumu netālu no galvaspilsētas.

Ņemot vērā arvien pieaugušo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem par pieejamu cenu, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Ikšķiles ielas Nams pilnībā renovēja namu Ikšķiles ielā 2, Ogrē, izbūvējot pārdomātus un mūsdienīgus augstas kvalitātes dzīvokļus un apartamentus, un šī gada jūnijā tiek uzsākta jauno dzīvokļu un apartamentu tirdzniecība.

Namā Ogres Apartamenti ir iespējams iegādāties studio tipa, vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļus un apartamentus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 22 kvm līdz 79 kvm. Projektā izmantoti moderni tehniskie risinājumi, kvalitatīvi un ilgtspējīgi materiāli un santehnikas iekārtas, lai sniegtu iedzīvotājiem klasiskās mājokļa vērtības – komfortu, energoefektivitāti un drošu vidi. Sanitārajos mezglos ir ierīkotas apsildāmās grīdas. Pārdomātais telpu plānojums ar optimāliem izmēriem, ērtu funkcionalitāti un saprātīgām cenām ļaus katram atrast sev vispiemērotāko dzīves vietu. Visi dzīvokļi un apartamenti ir gaiši, no katra loga paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu, mežu vai pilsētu. Nama gaiteņos ir izvietoti telpaugi un atpūtas krēsli, radot mājīgu vidi arī atjaunotajās koptelpās. Nekustamā īpašuma attīstītājs ir ņēmis vērā mūsdienu cilvēku vajadzības pēc papildu telpām, kurās iespējams uzglabāt ratus, slēpes, riteņus u.c. lietas, tāpēc nama iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties mantu glabātavas.

Autobusi un vieglie automobiļi cits pēc cita no šosejas A7 iegriežas Grenctālē un piestāj pie vietējā kultūras nama. Spēkratiem galvenokārt ir Somijas, Igaunijas, Lietuvas valsts numuru zīmes. Kultūras namā atbraucēji nedodas meklēt bibliotēku un nepēta koncertu afišas. Viņi meklē ieeju alkohola tirgotavā. Drīz vien atbraucēji nāk laukā, stumjot iepirkumu ratus. Tajos saiņi ar degvīna, alus pudelēm, skārdenēm, greznas konjaka, viskija kastes. Tāds skats, iespējams, pēc kāda laika varētu pavērties Grenctālē, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka apstiprinājusi, ka pašvaldībā vērsies uzņēmējs no Igaunijas. Viņš paudis vēlmi izvērst biznesu un kā vienu no iespējamajām ēkām noskatījis Grenctāles kultūras namu. Uzņēmējs nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, viņam Latvijā pieder veikali Valkā, Ainažos.

Uzņēmējs izteicis vēlmi nomāt Grenctāles kultūras namu. Veikala vajadzībām viņš iecerējis izmantot lielo zāli. Savukārt tai līdzās esošā mazā zāle, bibliotēka, doktorāts varēs darboties kā līdz šim. Uzņēmējs gatavs ieguldīt naudu, lai sakārtotu jumtu. Līdz ar lielās zāles pārbūvi viņš sakoptu ēkas apkārtni šosejas pusē. Tur varētu izveidot stāvlaukumu, atsevišķu ieeju tirgotavā.

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.