Attiecībā uz Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem normatīvo aktu grozījumu priekšlikumiem ātro kredītu tirgus regulēšanai lielākās viedokļu atšķirības starp iesaistītajām pusēm pastāv attiecībā uz iespējamo gada procentu likmes, līgumsodu un nokavējuma naudu ierobežošanu.
Kā informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, nozares pārstāvji principā iestājas pret šādu regulēšanu, uzskatot, ka apskatītajā kreditēšanas pakalpojumu sektorā pilnībā jāpaļaujas uz tirgus ekonomikas principiem, kam būtu jānodrošina saprātīgu spēles noteikumu pastāvēšana kreditoru un patērētāju attiecībās.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane DB pamatoja, ka šobrīd valsts neregulē cenu nevienā nozarē, izņemot valsts monopolstāvoklī esošos, turklāt, nevienā finanšu pakalpojumu segmentā nav noteikta pakalpojuma cena - vai tie ir banku kredīti, apdrošināšanas vai lombarda pakalpojumi.
«Tirgus ekonomikā lētāku pakalpojuma cenu nodrošina konkurence, nevis valsts regulējums,» uzsver B. Fromane, norādot, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā šis pakalpojums ir lētākais, tāpēc mākslīgi mēģināt iejaukties tirgus regulācijā ir ļoti bīstami un var izraisīt tieši pretēju efektu, ka pakalpojumi kļūs nepieejamāki vai dārgāki.
«Pārlieka likmes samazināšana var iznīcināt legālo uzņēmējdarbību vispār, tādēji veicinot pelēkās ekonomikas attīstību. Tieši šī iemesla dēļ neviena valsts, arī tās kurās šis pakalpojums ir pat 3 reizes dārgāks (kā piemēram, Lielbritānija, Igaunija, Zviedrija, Dānija) nemēģina noteikt cenu,» skaidro nebanku kreditētāju pārstāve. Tāpat viņa norāda, ka vēl bīstamāk ir cenas regulēšanai izmantot formulu, kas vēsturiski radīta finanšu pakalpojumiem, kuri ir garāki par gadu, salīdzināšanai, jo attiecībā uz īstermiņa kredītiem šī formula rada pilnīgi nesalīdzināmus un neizmantojamus datus. Par šīs formulas nepiemērojamību vienprātība darba grupa valdīja starp visiem patēriņa kredītu izsniedzējiem (LDDK, Komercbanku asociāciju, Lombardu asociāciju u.c).
Savukārt attiecībā uz līgumsodiem asociācija uzskata, ka līgumsodu jēga un būtība ir mudināt abas puses ievērot savas apņemšanās, tādējādi līgumsodu izslēgšana vai samazināšana līdz apjomam, kad tiem vairs nav jēgas, mudinās bezatbildīgu aizņemšanos. Turklāt asociācijas biedri jau vienojušies līgumsoda apmēru aprobežot 100% apmērā no pamatparāda, atgādina B. Fromane.
Pagājušajā nedēļā notikušajā darba grupas sanāksmē notika īsa viedokļu apmaiņa jautājumā par uzraudzības funkciju realizēšanu no FKTK un PTAC puses, taču par uzraudzības funkciju uzticēšanu FKTK plašākas diskusijas un lemšana šajā jautājumā varētu notikt marta beigās.
Attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmai izvirzāmajām prasībām, maksātspējas vērtēšanas pienākuma atspoguļošanu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī uzraugošai iestādei iesniedzamās informācijas apmēru nozares pārstāvji pauž saprotošu nostāju, vienlaikus arī sniedzot priekšlikumus piedāvāto redakciju precizēšanai.
Ekonomikas ministrija strādās pie sagatavoto priekšlikumu precizēšanas, ņemot vērā sanāksmes laikā darba grupas locekļu izteiktos priekšlikumus, kā arī tos priekšlikumus, kas tiks sniegti papildus.
«Lai izvairītos no situācijas, ka cilvēks, kurš sākotnēji paņem nelielu kredītu, pēc neilga laika attopas, ka viņa manta tiek izūtrupēta, ir jāregulē maksājumus abās grupās – gan tos, kas ir saistīti ar maksājumu apkalpošanu tad, kad kredīts tiek maksāts laikā, gan tad, kad tiek piemērotas sankcijas. Un diemžēl viss maksājumu spektrs ir jāiekļauj likumdošanā, jo Latvijā šajā jomā ir redzamas milzu pārmērības,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.