Finanses

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa pirmajā pusgadā augusi par 19,3%

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Viņš arī atzīmēja, ka 2020.gada 31.decembrī Latvijā bija spēkā 56 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, taču no 2022.gada 1.jūlija spēkā ir 39 licences. Tas nozīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā tirgu pametuši 30,4% no tirgus dalībniekiem.

Priedītis uzsvēra, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, par deviņiem jeb 69,2% ir samazinājies kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda) sniedzēju skaits, nozarē paliekot četriem pakalpojuma sniedzējiem.

Lai arī 2022.gads jaunu aizdevumu izsniegšanā sākās iepriekš pieredzētajos apmēros, turpmākajos divos mēnešos - martā un aprīlī - jaunu aizdevumu izsniegšana pietuvinājās iepriekšējo gadu attiecīgo mēnešu maksimumiem - gandrīz 53 miljoniem eiro. Savukārt 2022.gada pirmā pusgada pēdējos divos mēnešos - maijā un jūnijā - tika pārspēti iepriekš fiksētie rekordi, kredītos patērētajiem izsniedzot 60,04 miljonus eiro un 58,33 miljonus eiro.

No jauna izsniegto kredītu summa augusi lombardu kredītiem - par 18,5% un patēriņa kredītiem - par 15,6%. No jauna izsniegto hipotekāro kredītu summa augusi par 28,5%, distances kredītu summa augusi par 26,6%, bet līzingu summa augusi par 12,6%.

Distances kredītiem un līzingiem 2022.gada pirmajā pusgadā sasniegti jauno kredītu izsniegšanas apjomu rekordi pirmajos pusgados kopš 2013.gada - attiecīgi 133,34 miljoni eiro un 100,27 miljoni eiro.

Savukārt no jauna izsniegto kredītu skaits pirmajā pusgadā audzis distances kredītiem - par 18%, no jauna izsniegto kredītu skaits lombarda kredītiem sarucis par 2,8%, līzinga kredītiem - samazinājies par 1%, hipotekārajiem kredītiem - audzis par 12,1%, bet patēriņa kredītu skaits samazinājies par 1,1%.

Šogad pirmajā pusgadā atkal pieaudzis nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis, kas 2022.gada jūnija beigās bija 887,87 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 15,6% jeb 119,72 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021.gada jūnija beigām, kad kopējais kredītportfelis bija 768,15 miljoni eiro.

2022.gada jūnija beigās kredītportfeli veidoja 431 842 kredīti salīdzinājumā ar 410 995 kredītiem 2021.gada 31.decembrī un 524 255 kredītiem 2021.gada 30.jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā saglabājās laba nebanku kreditētāju kredītportfeļa kvalitāte, jo šogad bez kavējumiem bija 91,35% no kredītiem, kas ir par 0,07 procentpunktiem mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, kad tika sasniegta visu laiku labākā kredītportfeļa kvalitāte - 91,42% no kredītiem bija bez kavējumiem. Vienlaikus 2020.gada pirmajā pusgadā bez kavējumiem bija 88,7% no kredītiem, bet 2019.gada pirmajā pusgadā - 87,4% no kredītiem. Savukārt 2013.gadā bez kavējumiem bija 72,5% no kredītiem.

Labākā kvalitāte ir līzinga kredītiem, kur bez kavējumiem bija 96,5% no kredītiem. Starp patēriņa kredītiem bez kavējumiem bija 88,9%, distances kredītos - 85,2%, bet hipotekārajos kredītos - 78,1%.

Portfeļu kvalitātes rādītāji 2022.gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada 30.jūniju ir uzlabojušies visos kredīta veidos, izņemot patēriņa kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) iecere īstenot vienādotu pieeju nodokļu iekasēšanas politikas veidošanā attiecībā uz bankām un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pamatota, pauda "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Ja banku sektors šobrīd, pateicoties EURIBOR likmju pieaugumam, guvis "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu", tad nebanku sektoram EURIBOR likmju pieaugums ir attiecīgi sadārdzinājis pieejamā finansējuma apjomu, kuru nebanku aizdevēji uz patērētāju pārlikt nevar, jo to kredītdevējiem ir saistoši likumā noteiktie procentu likmju ierobežojumi, skaidro Lūse.

Papildus Lūse norāda, ka nebanku kredītdevējiem nav pieejams salīdzinoši lētais finansējums, kāds ir pieejams bankām - depozīti.

Tādējādi par nebanku sektora aplikšanu ar jebkādu "virspeļņas" nodokli nav pamata, jo šim sektoram nekāda virspeļņa neveidojas, uzsvēra Lūse.

Jau ziņots, ka FM rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām un nebanku kreditētājiem 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veicināt kreditēšanu Latvijā?

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana kā biznesa vides un risku spogulis

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas vadītāja, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro, kas ir 2,8 reizes lielāks nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet koncerna neto peļņa palielinājās 15,5 reizes un bija 84,547 miljoni eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada pirmajā pusgadā sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus, pateicoties disciplinētai tirdzniecības un risku mazināšanas pieejai 2021.gadā. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem sešu mēnešu finanšu rezultātiem.

2022.gada pirmajā pusgadā "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5157 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 31%.

Uzņēmums skaidro, ka pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu un ierobežoto piegādes iespēju dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru