Jaunākais izdevums

Finanšu ministrijas (FM) iecere īstenot vienādotu pieeju nodokļu iekasēšanas politikas veidošanā attiecībā uz bankām un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pamatota, pauda "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Ja banku sektors šobrīd, pateicoties EURIBOR likmju pieaugumam, guvis "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu", tad nebanku sektoram EURIBOR likmju pieaugums ir attiecīgi sadārdzinājis pieejamā finansējuma apjomu, kuru nebanku aizdevēji uz patērētāju pārlikt nevar, jo to kredītdevējiem ir saistoši likumā noteiktie procentu likmju ierobežojumi, skaidro Lūse.

Papildus Lūse norāda, ka nebanku kredītdevējiem nav pieejams salīdzinoši lētais finansējums, kāds ir pieejams bankām - depozīti.

Tādējādi par nebanku sektora aplikšanu ar jebkādu "virspeļņas" nodokli nav pamata, jo šim sektoram nekāda virspeļņa neveidojas, uzsvēra Lūse.

Jau ziņots, ka FM rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām un nebanku kreditētājiem 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Tiklīdz jaunā valdība sāks darbu pie budžeta, FM nākamā gada budžeta likumprojektu paketē piedāvās iekļaut īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājumu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023.gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildu līdz 140 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fintech sektors un jaunuzņēmumi kopīgā vēstulē vēršas pie FM un Latvijas Bankas

Db.lv, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecas vadošās Latvijas finanšu tehnoloģiju sektoru pārstāvošās organizācijas kopīgi nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, aicinot veikt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm un rezultātā stiprinātu Latvijas pievilcību jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanai valstī, informē Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

"Apvienojot spēkus ar citām finanšu tehnoloģiju nozares asociācijām, vēlamies mainīt dinamiku Latvijas finanšu sektorā. Izlēmīgi un laicīgi veicot minētās izmaiņas, Latvijas Banka un Finanšu ministrija veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem," norāda Mārtiņš Puķe.

Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, “Fintech Latvija” asociācija, Latvijas Maksājumu un Elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija. Savā vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plānotās izmaiņas UIN likumā domātas tieši bankām, kas peļņu guvušas sagadīšanās pēc

Tīna Lūse, FLA valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

  1. Atšķirībā no kredītiestādēm FinTech patērētāju kreditētājiem ECB politikas rezultātā tieši pretēji – izmaksu bāze ir pieaugusi, jo FinTech patērētāju kreditētajiem ir lielākas izmaksas pret to kreditoriem, tostarp komercbankām un obligācijām. Šādas papildus procentu izmaksas nav iespējams iekļaut patērētāju veicamajos maksājumos par kredītiem.
  2. Patērētāju kreditētāji EURIBOR likmi uz patērētājiem neattiecina – pakalpojumu sniedzēju cena ir fiksēts komisijas’ maksājums, kurš aizdevuma laikā nemainās, atšķirībā no kredītiestāžu īstenotās kreditēšanas prakses.
  3. EURIBOR sadārdzina patērētāju kreditētāju kapitālu jeb pieejamo finansējumu, un tādējādi palielina izdevumus. Patērētāju kreditētāji neoperē ar savu klientu vai noguldītāju naudu atšķirībā no komercbankām, bet gan ar tirgū, kā arī no komercbankām aizņemtiem līdzekļiem. Pieaugot EURIBOR, patērētāju kreditētājiem tieši pieaug finansējuma izmaksas jeb cena, un samazinās peļņa, atšķirībā no bankām.
  4. Patērētāju kreditētājiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Katra EURIBOR pieauguma radītās papildu izmaksas FinTech patērētāju kreditētāji nevar pārcelt uz patērētājiem, atšķirībā no bankām.
  5. Nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas vienmēr ir konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas UIN ir piemērojams dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu. Pieteikumi saņemti no 16 pretendentiem.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 27.martā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par FID darbības prioritātēm un attīstību.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā ieceļ Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dana Kocāne, IT un digitālo tehnoloģiju personāla atlases eksperte, Tech Recruitment personāla atlases konsultāciju un vadītāju atlases uzņēmuma dibinātāja un vadītāja.

Danai Kocānei ir 13 gadu starptautiska pieredze HR jomā un 5 gadu pieredze biznesa attīstībā. Pirmo nopietno darba pieredzi viņa ieguva kā personāla atlases speciāliste aģentūrā. Vēlāk nāca piedāvājums būvēt Zviedrijas rekrūtinga aģentūru Latvijā, kur D.Kocāne attīstīja līgumdarbu biznesu IT jomā (IT contractors) un palīdzēja organizācijām atrast nepieciešamos IT speciālistus. Pēc tam strādājusi starptautiskās FinTech kompānijās kā HR vadītāja - 4finance un Sun Finance.

Savukārt pēdējos četrus gadus D.Kocāne vada savu personāla atlases uzņēmumu Tech Recruitment. Uzņēmums palīdz jaunuzņēmumiem un vidēja lieluma uzņēmumiem visā pasaulē atrast speciālistus un augsta līmeņa vadītājus tehnoloģiju jomā (IT, digitālā mārketinga, dizaina un FinTech jomā). “Mūsu vīzija ir radīt pasauli, kurā uzņēmējiem ir vieglāk un ātrāk panākt sava biznesa izaugsmi. Izglītojam uzņēmējus par darbinieku pieņemšanu darbā un efektīvas komandas izveidi, jo tas ir ne tikai saistīts ar personālatlasi, bet arī ar cilvēku domāšanas maiņu,” stāsta D.Kocāne. Jau kopš uzņēmējas pirmā brauciena uz ārzemēm, uz Lielbritāniju, viņu aizrauj dažādās kultūras un valstis, tāpēc, kad vien ir iespēja, viņa ceļo. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc D.Kocānes vadītais uzņēmums saviem sadarbības partneriem piedāvā atrast talantus jebkurā pasaules malā. Viņasprāt, talantu piesaiste tikai vienā tirgū ir novecojusi pieeja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai oktobrī saņēmis uzņēmums SIA "xpate", kas piedāvā inovatīvus risinājumus korporatīvajiem un privātajiem klientiem Latvijā un ārpus tās robežām, pastāstīja uzņēmumā.

Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tostarp nodrošināt izejošos un ienākošos maksājumus – gan kredītpārvedumus, gan maksājumu saņemšanu. "xpate" tāpat būs tiesīga piedāvāt kredītlimitu maksājumu veikšanai un izsniegt norēķinu kartes. Uzņēmums izmantos Tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas jeb PSD2 regulējamaparedzētās iespējas, koncentrējoties uz pakalpojumu pieejamību biznesa klientiem, kā arī piedāvās pakalpojumus privātpersonām.

Tā darbība Eiropas Savienības dalībvalstīs būs iespējama pēc tam, kad uzņēmums būs paziņojis Latvijas Bankai par vēlmi sākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī."xpate" ir 2020. gadā Apvienotajā Karalistē reģistrēts un Londonā bāzēts FinTech uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

DelfinGroup sadarbībā ar Wallester piedāvā virtuālo maksājuma karti ar kredītlīniju

Db.lv, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums DelfinGroup sadarbībā ar Igaunijas fintech uzņēmumu Wallester AS, attīstot jaunu un tehnoloģiski inovatīvu pakalpojumu, sāk piedāvāt VISA virtuālo karti.

Virtuālā karte sniegs iespēju klientiem piekļūt Banknote kredītlīnijai un veikt pirkumus vai maksājumus. Galvenais kartes izmantošanas veids būs būtiski atjauninātā Banknote mobilā lietotne, kurā klienti varēs skatīt pieejamo kredītlīnijas summu, transakcijas, mainīt kartes iestatījumus, pārvaldīt kredītlīnijas līgumu un veikt mēneša maksājumus, padarot finanšu pārvaldību vienkāršāku un pārredzamāku.

Virtuālā karte ir viegli integrējama ar mobilajiem maksājumu risinājumiem, piemēram, Apple Pay un Google Wallet digitālajiem maciņiem, atbrīvojot no nepieciešamības pārvaldīt un uzturēt fiziskas kartes un PIN kodus.

"Viens no DelfinGroup darbības pīlāriem ir sekmēt jaunāko tehnoloģiju ienākšanu finanšu sektorā, un esam pārmaiņu virzītāji finanšu tehnoloģiju jomā. Mēs redzam, ka virtuālās kartes kļūst arvien pieprasītākas finanšu tirgū, sniedzot klientiem papildu priekšrocības un ērtības, savukārt uzņēmumiem - jaunas iespējas attīstīt pakalpojumus. Integrējot mūsu piedāvājumā modernu Wallester virtuālo karšu tehnoloģiju, mēs ieviešam jaunus standartus patēriņa aizdevumu jomā, kas pozitīvi ietekmēs un vienkāršos finanšu darījumus mūsu klientiem," uzsver Nauris Bloks, DelfinGroup valdes loceklis un inovāciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Db.lv, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup paplašina savu darbību Baltijas mērogā, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Lietuvas tirgū. Pirmajā starptautiskajā attīstības posmā Viļņā ir atvērtas piecas aprites ekonomikas koncepta Banknote filiāles un drīzumā plānots atklāt arī internetveikalu.

Līdz šim DelfinGroup ārpus Latvijas lielākoties ir pazīstams kā Nasdaq Riga biržas Baltijas Oficiālā saraksta akciju emitents, taču Lietuvas tirgus ir pirmais, kurā tas tiks pārstāvēts ar Banknote filiāļu tīklu, tā nodrošinot nepārtrauktu klātesamību un piekļuvi jauniem un konkurētspējīgiem finanšu pakalpojumiem.

"Šis ir pirmais DelfinGroup solis ārpus Latvijas tirgus, kuru mums palīdz spert Latvijā 15 gadu laikā uzkrātā pieredze un kompetence. Visu šo laiku esam pilnveidojuši sniegtos finanšu pakalpojumus, reaģējot uz iedzīvotāju vajadzībām, kas nozīmē, ka pakalpojumu portfelis nepārtraukti tiek papildināts un uzlabots. Tāpat nemitīgi strādājam pie augsta klienta servisa nodrošināšanas. Visu šo faktoru summa, kā arī uzņēmuma fokuss uz tehnoloģisko izaugsmi, kas ļauj ērti piedāvāt savus risinājumus arī ārpus Latvijas, mūs ir virzījusi uz tālāku attīstību. Un ieiešana Lietuvas tirgū ir likumsakarīgs notikums. Esam pārliecināti, ka spēsim piedāvāt Lietuvas iedzīvotājiem vajadzīgus un ērtus pakalpojumus un pozitīvu klientu pieredzi," stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Orion Leasing uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 15.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jaunuzņēmums "Orion Leasing" uzsāk darbību Latvijas tirgū, piedāvājot jaunu biznesa finansēšanas risinājumu – tūlītējo līzingu.

Jaunuzņēmums piedāvā inovatīvu automatizētu risinājumu uzņēmumu e-komercijas platformām, kas jau ir pieejams iDeal.lv un Capital.lv. Lai gan tūlītējs līzings jau sen ir pieejams privātiem pirkumiem, uzņēmumiem līdz šim šāds risinājums vēl nebija pieejams, tā kā lēmumu par līguma slēgšanu aizkavēja sarežģītas riska novērtēšanas procedūras, kas nebija digitalizētas.

“Orion Leasing” ir izstrādājis inovatīvu un automatizētu līzinga risinājumu, kas turpmāk uzņēmumiem ļaus finansēt savus korporatīvos partnerus vien dažu minūšu laikā, ievērojami samazinot ierasto līzinga izsniegšanas procesu, kas iepriekš aizņēma vairākas stundas vai pat dienas. Šobrīd jaunuzņēmums Latvijā jau ir piesaistījis divus partnerus - Apple produktu oficiālo izplatītāju "iDeal" un AS “Capital”, kas ir pilna servisa IT uzņēmums biznesa klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pārņems finanšu pakalpojumu sniedzēju EC Finance Group

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankai ir uzdots tuvāko nedēļu laikā izvērtēt, kādas būtu banku klientu optimālās izmaksas pāriešanai ar hipotekāro kredītu uz citu banku, otrdien pēc darba grupas par kreditēšanas jautājumiem masu medijiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka šobrīd konstatēti vairāki juridiski un finansiāli aspekti, kas traucē banku klientiem ar hipotekārajiem kredītiem ērti migrēt no vienas bankas uz citu, piemēram, savulaik pieņemts aizliegums reklamēt hipotekārā kredīta pakalpojumus. Lai atvieglotu klientu pārejas procesu no vienas bankas uz citu, Latvijas Bankai uzdots izvērtēt, kādas būtu patērētāja optimālās izmaksas.

"Divas nedēļas strādās visas iesaistītās institūcijas, trešajā nedēļā mēs sanāksim kopā. Tad mums jau būs skaidrs, kāds ir tas optimālais izmaksu modelis, lai tas klientam būtu izdevīgi. Un tad pielāgosim kopējās izmaksas tām, kas ir izdevīgas klientam," sacīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru