Šodien naftas cena piedzīvoja nelielu kritumu, lai gan joprojām tā atrodas ļoti augtos līmeņos.
No vienas puses naftas cenas balsta aktuālais Irānas-Rietumvalstu konflikts par šīs valsts kodolprogrammu. Iespējams gan konflikts virzās uz nelielu progresu, jo Irāna šodien ziņojusi, ka varētu atļaut Apvienoto Nāciju kodolenerģijas uzraugiem apmeklēt savus urāna bagātināšanas kompleksus (konkrēts datums potenciālajām vizītēm gan dots netika).
Tāpat savu daļu vainas pie naftas cenu palielināšanās jāuzņemas pasaules vadošajām centrālajām bankām. Piemēram, riska apetītes pieaugumu (tas rezultējas ar riska aktīvu cenu kāpumu) radījusi Eiropas Centrālā banka, kas reģiona bankām kopš pagājušā gada decembra otrās puses divu izsoļu laikā ir aizdevusi vienu triljonu eiro.
No otras puses - nav loģiska situācija, kad naftas cenas ir tik augstas, kā tās ir pašlaik. Pasaules ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas, un līdz ar to sagaidāms, ka arī naftas patēriņa izaugsme būs mazāka. Zemākus izaugsmes tempus sagaida ne vien Rietumvalstīs (kur zemāki izaugsmes tempi jau ir materializējušies), bet arī Ķīna, kas šonedēļ samazināja savu 2012. gada IKP izaugsmes mērķa prognozi no 8%, kāds tas bijis kopš 2005. gada, uz 7,5%. Samazinājums skaidrots ar zemāku pieprasījumu pēc valsts eksporta produktiem. Ķīna norādīja, ka vēlas stimulēt iekšējo patēriņu, nevis paļauties uz eksporta dzītu IKP pieaugumu.
Tāpat šodienas Brazīlijas IKP rādītāji atklāja, ka valsts ekonomika 2011. gadā augusi vien par 2,7% (2010 gadā tā auga par 7,5%). Arī tas liecina par attīstības valstu ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos.
Valdot šādam fonam, šodien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās līdz 123 ASV dolāru par barelu atzīmei.