Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Vairākām partijām (Latviešu partija, Sieviešu partija, Sporta partija) darbība izbeigta ar tiesas spriedumu. 11 politiskajām organizācijām (partijām), kuras neiesniedza dokumentus pārreģistrācijai un kuras uzskatāmas par darbību izbeigušām, ir pieteikušies kreditori, Db.lv informē Līga Brice Uzņēmumu reģistra Preses sekretāre.

Trīs politiskās organizācijas, kuras bija pieteiktas pārreģistrācijai, pēc pārreģistrācijas atlikšanas trūkumus dokumentos nenovērsa, tāpēc pēc trūkumu novēršanas termiņa izbeigšanās uzskatāmas par darbību izbeigušām. Tās ir Māras zeme, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija un Politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene.

Tādējādi saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības 21. pantu Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu atteikt ierakstīt politiskās organizācijas (partijas) politisko partiju reģistrā.

Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 43 partijas un to apvienības (kopā). Atgādinām, ka 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Politisko partiju likums un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Uzņēmumu reģistrs sāka Politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Jaundibināta slavenību partija, kuras priekšsēdētājs ir Lietuvā pazīstams humora raidījumu vadītājs, varētu iekļūt Lietuvas Seimā.

Tautas Atdzimšanas partija (Tautos prisikėlimo partija) partija dibināta pirms pusgada, un radusies sašutumā par politiķu nejēdzīgajiem lēmumiem un sajūtā, ka valsts attīstība virzās nepieņemamā virzienā, vēsta vissnotiek.lv. Toreiz reti kurš uztvēris jauno politisko spēku nopietni, jo partijas priekšsēdētājs ir viens no populārākajiem Lietuvas ekrānu varoņiem - televīzijas šovu, koncertu un humora raidījumu vadītājs Arūns Vaļinsks (Arūnas Valinskas).

Tauta jauno politisko spēku iesaukusi par šovmeņu partiju, jo tās biedru vidū iekļauti arī populāri sportisti, aktieri, žurnālisti, popmūzikas un TV zvaigznes un citas slavenības. Konkurenti Tautas Atdzimšanas partiju pamanījuši brīdī, kad tā iesniedza kandidātu sarakstu Seima vēlēšanām, taču arī tad ziņas par partijas aktivitātēm neviens nopietni nav uztvēris. Liels bijis valdošo politisko partiju pārsteigums, kad publiskoti kārtējie partiju reitingi, kas liecināja - ja vēlēšanas notiktu šodien, parlamentā iekļūtu arī Tautas Atdzimšanas partija, kurai nav nopietnas programmas. Uz jautājumu par ekonomiskās krīzes mīkstināšanas iespējām, partijas līderis A. Vaļinsks atbild ar pretjautājumu: «Bet kā var cīnīties ar nelaimīgu mīlestību? Labākās zāles abos gadījumos ir laiks. Mums šis laiks jāizdzīvo ar iespējami mazākiem zaudējumiem.»

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Pirmo reizi Peugeot sērijmodeļu aptverē parādās 100% elektrisks auto. Kopā ar parasto Peugeot 208 startēs arī e-Peugeot 208

Jaunā Peugeot 208 benzīna, kā arī dīzeļversija nonāks tirdzniecībā jau šā gada nogalē, turpretim elektriskais vāģis sola tiem pievienoties tikai 2020. gadā. Pēc optimistiskajām prognozēm, tas būtu gatavs piezemēties pašmāju Peugeot tirgotāju autosalonos jau 2020. gada janvārī, bet iespējams, ka tikai martā. Viss atkarīgs no tā, cik gludi aizritēs noslēdzošie darbi pie auto izstrādes.

Peugeot amatpersonas neslēpa, ka Portugālē notiekošajos testa braucienos e- Peugeot 208 vēl bija t.s. preproduction jeb pirmsražošanas stadijā. Attiecīgi ar auto varējām pavizināties tikai pārdesmit kilometru. Pēc sajūtām – viss lieliski. 50 kWh ietilpības bateriju bloks, kas integrēts automašīnas grīdā, dod labu artavu, lai mazais lauvēns pat ar klāt nākušiem liekiem 340 kilogramiem spētu ņipri paātrināties. Izņemot liekos kilogramus, citu graujošu atšķirību ar parasto versiju nav. Ir tikpat liels bagāžnieks, arī tikpat maz vietas aizmugurē, galu galā pat uzlādes vieta ir turpat, kur degvielas uzpildes kakls, proti, labās puses sānos. Pavaicājot Peugeot runasvīriem, kāpēc uzlādes vieta ir šeit, nevis automašīnas degungalā vai priekšējo spārnu galos, sekoja īsa un izsmeļoša atbilde: «Tā vienkārši ir lētāk, jo virsbūves paneļi ir identiski gan parastajiem, gan elektriskajam Peugeot 208, turklāt tā būs ierastāk un saprotamāk arī automašīnas lietotājiem.»

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Stārtapu konference TechChill Baltics 2016 atgriežas 11.februārī, piedāvājot nozares līderu pieredzes stāstus un iespēju vienuviet satikt tehnoloģiju uzņēmējus, investorus un medijus no Eiropas un ASV. No šodienas ir atvērta pieteikšanās stārtapu piču cīņai, kas aizsāksies 10.februārī un dienu vēlāk ļaus labākajiem prezentēt savu ideju uz lielās TechChill Baltics 2016 skatuves 400 cilvēku auditorijas priekšā.

Pieteikšanās atvērta līdz 18.janvārim, pieteikuma forma atrodama šeit: https://www.f6s.com/techchillbalticspitchbattle2016/apply.

Piču cīņa ir nozīmīga konferences sastāvdaļa, starp tās laureātiem ir tādi stārtapi kā infogr.am, Bliu Bliu, TrackDuck un Edurio.

Šogad, kad konference svin piecu gadu jubileju, tā nes arī jaunu formātu tradicionālajai piču cīņai. 10 perspektīvākās komandas, kas pieteiksies cīņai, tiks izvēlētas dalībai TechHub Riga akadēmijā, kas norisināsies 10.februārī un sniegs komandām vienas dienas apmācības pičošanā, produkta vai pakalpojuma attīstībā un mārketingā. Dienas noslēgumā akadēmijas mentoru panelis, ko veidos pieredzējuši industrijas eksperti, 5 labākos stārtapus virzīs fināla piču cīņai 11.februārī uz TechChill Baltics 2016 skatuves.

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Ukrainas opozīcija pieprasījusi veikt atkārtotu balsu skaitīšanu 13 valsts apgabalos, tādējādi turpinot kampaņu pret oktobra parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kuri, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Pirmdien Kijevas centrā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, lai protestētu pret parlamenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju. Opozīcijas līderi Ukrainas Centrālajai Vēlēšanu komisijai iesniedza savas prasības. Komisija pavēstīja, ka ir gatava sarīkot atkārtotas vēlēšanas piecos apgabalos, kur, iespējams, notikusi rezultātu viltošana, tomēr, lai tas notiktu nepieciešams Ukrainas parlamenta atbalsts, vēsta Reuters.

Vairāki simti demonstrantu pavadīja nakti no pirmdienas uz otrdienu pie Ukrainas Centrālās Vēlēšanu komisijas ēkas. Naktī demonstrantu apmetni centās demontēt specvienības Berkut kaujinieki, vēsta Lenta.ru.

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Cīnoties par iedzīvotāju tiesībām savām vajadzībām brīvi kopēt mūzikas un citus failus, Zviedrijā Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās startēs Zviedrijas Pirātu partija, vēsta wired.com.

«Ja politiķi vēlas panākt, lai cilvēki nedalītos ar failiem, viņiem visu laiku vajadzēs palielināt savas spējas novērot cilvēku darbības internetā. Ir nepieciešams reformēt autortiesību likumus, lai panāktu, ka tiek saglabātas cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,» teicis viens no partijas aktīvistiem Kristians Engstroms.

2006.gadā dibinātā Pirātu partija jau toreiz ar līdzīgiem saukļiem centās iekļūt Zviedrijas parlamentā, taču, neraugoties uz vērā ņemamo Zviedrijas jaunatnes atbalstu, tā nespēja savākt nepieciešamo balsu skaitu.

Tomēr K. Engstroms ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka laiki ir mainījušies, jo aizvien lielāka sabiedrības daļa izrāda neapmierinātību par drakoniskajiem autortiesības aizsargājošajiem likumiem. Turklāt papildus uzmanību autortiesību jautājumiem pievērsa arī nesen Stokholmā notikusī tiesa pret The Pirat Bay. Turklāt Pirātu partija ar saviem 12 tūkstošiem biedru nu ir kļuvusi lielāka nekā stabili Zviedrijas politikā nostiprinājušās Zviedrijas Kreisā un Zviedrijas Zaļā partija, bet partijas jauniešu organizācija Jaunie Pirāti ir otrā lielākā jauniešu politiskā organizācija valstī.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.