Jaunākais izdevums

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Kas ir jūsu eksperti?

Tehnisko ekspertu kopa ir ar iniciatīvu apveltīti darbinieki, kas ir motivēti attīstīt sevi un piedalīties uzņēmuma attīstībā. Esam liels uzņēmums un darbojamies visā Latvijā. Lielajā kolektīvā reizēm ir grūti saskatīt tos «tīrradņus», kas ir spējīgi dot lielu pienesumu. Tāpēc uzņēmuma ietvaros izsludinājām projektu – tehnisko ekspertu kopas veidošana. Nominējām profesionālās jomas, kurās uzņēmumam nepieciešami tehniskie eksperti. Mūsu mērķis bija atrast darbiniekus, kuriem ir iniciatīva, dot viņiem iespēju vadīt arī procesus un piedalīties uzņēmuma attīstībā. Tā būtu arī kalve nākošajiem vadītājiem, darbiniekiem, kuru profesionalitāti, zināšanas un potenciālu mēs saskatām, savas spējas viņi paši pierāda ar savu attieksmi un darbu. Lai uzņēmums normāli strādātu un mēs varētu kvalitatīvi un droši ieviest jaunās tehnoloģijas, darbinieki ir jāiesaista procesā, lai viņi būtu motivēti. Mūsdienās būtiska motivācijas sistēma darbiniekam ir dalība šajā procesā. Tā izveidojās tehnisko ekspertu kopa. Pati kopa sastāv no divām daļām. Ekspertu padomē, ir vairāku tehnisko funkciju vadītāji, kas virza uzņēmuma attīstību un pamatdarbību. Kopumā tika izveidotas deviņas tehnisko ekspertu darbu grupas dažādos virzienos – dispečeru vadība, releju aizsardzība, transformatori, transformatoru apakšstacijas, sadales, kabeļu līnijas, gaisvadu līnijas, mēriekārtas, elektrodrošība un darba aizsardzība, darba instrumenti, tehniskie aprēķini. Izsludinājām konkursu un katrā darba grupā varēja pieteikties no 5 līdz 7 ekspertiem. Tie ir dažādu amatu un profesiju pārstāvji, galvenais, lai viņiem būtu kompetence, vēlme un interese par šiem jautājumiem.

Kāda ir darbinieku motivācija būt tehnisko ekspertu grupās?

Pirmā – piedalīties. Otrā – izglītoties. Trešā – pētot tehnoloģijas, viņi piedalās – dažādos semināros, izstādēs, konferencēs un rūpnīcu apskatēs. Tomēr šis darbs nebeidzas tikai ar izpēti, eksperti piedalās arī procesos, tehnisko specifikāciju izstrādē iepirkumiem, piedāvājumu tehniskajā izvērtēšanā. Iekārtas saņemšanā un testēšanā, apmācību programmas radīšanā un personāla apmācībā. Ekspertiem ir jāvērtē arī pastāvīgo piegāžu kvalitāte. Darbs ir gana interesants, bet jāatzīst, ka tā tomēr ir papildus lieta tiešajiem amata pienākumiem, par ko tiek saņemta arī papildu samaksa atkarībā no ieguldītā darba. Darba grupās rezultātus apkopo ekspertu padome uzņēmuma tehniskās politikas izskatā – viens no pamatdokumentiem, kurp uzņēmums «stūrē» tehniskā ziņā. Ja rodas tehniskas problēmas, mēs dodam uzdevumu tehniskajiem ekspertiem tās izpētīt un rast tehnoloģisku risinājumu. Tiek noteikti laika termiņi un doti arī resursi, lai darbu veiktu.

Varbūt varētu minēt kādu no lielākajiem sasniegumiem, ko devušas ekspertu kopas?

Eksperti ir daudz strādājuši pie viedajām tehnoloģijām. Tās ir elektrotīkla vadības sistēmas un viedie skaitītāji, ko mēs esam sekmīgi jau uzsākuši ieviest. Pašreiz ir uzlikti jau vairāk nekā 130 tūkstoši viedo skaitītāju. To iespēju izpēte vēl turpinās. Viedajās sistēmās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri un visu laiku ir jābūt šajā tirgū «iekšā». Svarīgi ir izvēlēties labākās darba drošības tehnoloģijas, labākos instrumentus, ilgdzīvojošākās elektroiekārtas, transformatorus, apakšstacijas, dažādus slēdžus. Vienlaicīgi tehniskajiem ekspertiem mēs dodam iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos pie citiem sadales sistēmas operatoriem dažādās valstīs. Tas, ka mēs neesam tik bagāti, lai kļūdītos, mūs motivē mācīties no citu kļūdām. Cenšamies vērot, uz kādiem «grābekļiem» citi ir uzkāpuši. Ko viņi ir izvirzījuši tādu, kas nav devis cerēto rezultātu. Tie, kuriem ir vairāk līdzekļu, jau vienmēr var atļauties kaut kādas lietas vairāk, un līdz ar to mēs rūpīgi sekojam līdzi, kuras no tām atmaksājas un kuras nē. Mums veidojas tāda kā «ideju banka» tehniskajās lietās. 2014.gadā ar savu skatījumu piedalījāmies darba devēju tēla konkursā Izcila darba devēja DNS nominācijā «Darbinieku iniciatīva un atbildība» vairāk nekā 20 uzņēmumu konkurencē, žūrija par uzvarētāju atzina šo mūsu ideju par ekspertu kopas izveidi.

Cik darbinieku kopumā ir iesaistījušies tehnisko ekspertu kopas darbā?

Šajās tehnisko ekspertu grupās ir iesaistīti 58 darbinieki. Būtiska nianse – mēs esam liels uzņēmums, tāpēc pastāv dažādi riski attiecībā uz godīgu konkurenci. No uzņēmuma pārliecības viedokļa ir tas, ka eksperti nāk no dažādām Latvijas vietām, strādā piecu līdz septiņu darbinieku grupās, kuru sastāvs arī mainās. Pie šādas sistēmas risks tiek maksimāli mazināts. Tad vēl ir ekspertu padome, kas kopumā izvērtē veikto darbu.

Respektīvi, tehniskās specifikācijas izstrāde jums ir kolektīvs darbs tehniskajā kopā nevis, tikai vienas vai dažu amatpersonu darbs?

Jā. Un man kā vadītājam tas bija būtiski, lai varētu nodrošināties pret dažādiem riskiem tehnisko specifikāciju izstrādē. A/a Sadales tīkls ir liels uzņēmums, gadā mēs rekonstruējam 1600 kilometru elektrolīniju vien. Piemēram, bija jāizpēta un jāizlemj, ko darām mežainos apvidos, kur gaisvadu līnijas ir pakļautas koku uzkrišanas riskam. Savukārt kabeli arī visur nevaram ielikt, jo neesam tik bagāti. Sākām skatīties, kāds varētu būt ilgtermiņa risinājums laika apstākļu neietekmējošu elektrolīniju izbūvē, kāda situācija ir ar izolētiem vadiem? Izvērtējām labākos, salīdzinājām, ko skandināvi dara šajā jomā, ko citur Eiropā. Finālā mums bija vesels eksperiments. Izbūvējām vienu kilometru līniju ar šiem izolētajiem vadiem. Tad zāģējām blakus augošus kokus tā, lai tie kristu elektrolīnijā. Līnija neatslēdzās, jo parasti tur, kur ir gaisvadu līnijas, šādos gadījumos ir īssavienojums vai vadi pārtrūkst, bet šeit nekas nenotika, jo vadi bija izturīgāki un izolēti. Pieņēmām kolektīvu lēmumu, ka šāds speciāls izolētais vads ar dubulto izolāciju mums ir labākais risinājums. Tas tirgū bija jauns produkts – vads ar dubulto izolāciju. Pirms tam tirgū bija vadi ar vienkāršo izolāciju, mēs tos izmēģinājām, bet tas neatbilda mūsu prasībām. Savukārt šis jaunais tehnoloģiskais risinājums ir piemērots mūsu vajadzībām.

Kāds ir ekspertu kopas devums a/s Sadales tīkls tehniskajā attīstībā?

Ar tehnisko ekspertu kopu un grupām darbojamies jau piecus gadus, ideja ir izrādījusies dzīvotspējīga un dod ieguvumus a/s Sadales tīkls tehniskajā attīstībā. Tas dara iespējamu mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu attīstību, kas ir svarīgi elektroapgādes drošuma un kvalitātes uzlabošanai. Savukārt darbiniekiem, kas piedalās ekspertu grupās, tā ir laba pieredzes kalve nākotnei, iegūst zināšanas, dod viņi iespēju jauniem darbiniekiem kļūt konkurētspējīgiem tirgus ekonomikas apstākļos. Savukārt tehnisko ekspertu grupa, kas darbojas ar viedajām tehnoloģijām, jau praktiski ir pārtapusi par pastāvīgi darbojošos viedo tīklu kompetences centru. Esam izpētījuši un atzinuši, ka Latvijā ir jāuzliek viedie skaitītāji, jāievieš viedās tehnoloģijas, lai mēs ātri varētu lokalizēt bojājumus, attālināti pārslēgt elektrotīklu, veikt monitoringu. Šajā viedo tīklu kompetences centrā ir savs vadītājs ar darbiniekiem, kas seko līdzi tehnoloģijām, to ieviešanas gaitai. Viedie skaitītāji tiek ieviesti, ir desmit gadu programma.

Reizi gadā mūsu eksperti tiekas ar citu Baltijas valstu tehniskajiem ekspertiem. Apmaināmies ar idejām. Mēs, Baltijas valstis, neesam atdalītas un informāciju īpaši neslēpjam, bet godprātīgi pastāstām par savu redzējumu un pieredzi. Tehniskā kompetence uzņēmumā tiek uzturēta augstā līmenī, un tas ir uzņēmuma ieguvums no tehnisko ekspertu kopas.

Salīdzinājums ar tuvējiem kaimiņiem vienmēr interesē. Kādas ir mūsu stiprās puses, kur lietuviešiem un igauņiem varbūt ir veicies labāk?

Kopumā tehniskās attīstības tendences Baltijas valstu vidū ir daudz maz līdzvērtīgas. Mēs sekojam kaimiņvalstu attīstībai, lai viens no otra neatpaliktu. Bet efektivitātes un tehnoloģiju ieviešanas jautājums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik tev ir biezs maks. Jāsaka, ka mūsu kolēģiem igauņiem ir lielāks elektroenerģijas patēriņš nekā Latvijā, līdz ar to viņiem ir vairāk līdzekļu, ko investēt elektrotīkla attīstībā. Tāpēc Igaunijai ir iespējas vairāk līdzekļu investēt kabeļu līniju guldīšanā. Protams, mēs visi apzināmies, ka ar kabeļu līniju, ko ierokam zemē, mēs laika apstākļu ietekmi samazinām līdz minimumam. Latvijā mēs elektrolīniju veidu piemērojam atbilstoši tā efektivitātei un mūsu iespējām. Piemēram, vienu elektrolīniju uz apdzīvotām vietām veidojam drošu, bet rezerves elektrolīnijas būvējam ar izolēto vadu tehnoloģijām. Katrā no valstīm elektrotīkla arhitektūra atšķiras, ir cits vēsturiskais mantojums, līdz ar to ir nedaudz atšķirīga pieeja laika apstākļu drošu elektrolīniju izbūvē. Tomēr mēs esam labāki elektrības zudumu ziņā, tie mums ir mazāki nekā kaimiņiem. Arī viedo tehnoloģiju attīstības ziņā esam labā situācijā, lai gan viedo skaitītāju uzstādīšanas ziņā igauņi ir tikuši tālāk par mums, bet lietuvieši atpaliek. Toties, brīdi nogaidot, esam izvēlējušies modernāku viedo skaitītāju tehnoloģiju risinājumu.

Kāda bija galvenā ekspertu izšķiršanās viedo skaitītāju ieviešanas jomā?

Tā bija par tehnoloģijas procesu, kas joprojām attīstās. Visā Eiropā viedo tehnoloģiju izvēles un ieviešanas process ir jauns, kāds operators ir ticis tālāk, kāds nav tik tālu. «Sarunai» ar skaitītāju pamatā izmanto divas mūsu nozarē populārākās komunikāciju tehnoloģijas. Viena tehnoloģija ir, ka mēs, izmantojot savu elektrotīklu, pa noteiktām frekvencēm nododam un saņemam datus no viedā skaitītāja. Tas ir lētāks process. Otra tehnoloģija ir, ka datu apmaiņa norisinās, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, katram skaitītājam ir pieslēgts GPRS modems, bet tas ir dārgāk. Notiek dažādi pētījumi, lai izvērtētu, kuras tehnoloģijas un sistēmas labāk nodrošina informācijas apmaiņu mūsu tīklā. Būtiska lieta, ka no esošajiem komunikāciju un datu protokoliem vajag atrast piemērotākos, ko nākotnē varēs izmantot dažādi iekārtu ražotāji, lai varētu nodrošināt informācijas apmaiņu ar viedo skaitītāju. Līdz ar to ir jāizšķiras par šiem protokoliem. Respektīvi, visu laiku elektrotīklā notiek darbības, kurām ir jāmeklē risinājums.

Ko cilvēkam dod šis viedais skaitītājs?

Tas dod iespēju analizēt savu elektrības patēriņu un savus mājas paradumus un elektroenerģijas patēriņu pakārtot elektrības cenas izmaiņām elektroenerģijas biržā. No rītiem, kad sāk strādāt rūpnīcas un uzņēmumi, ir ļoti liels elektroenerģijas jaudas pieprasījums, tātad elektrība tajā brīdī ir visdārgākā. Jāizvērtē, vai šajā laikā ir nepieciešams, piemēram, darbināt apsildes iekārtas. Ir iespējams ieregulēt, ka apsildes iekārtas šīs divas, trīs stundas, kad elektrība ir visdārgākā, vienkārši slēdzas ārā, savukārt maksimālā telpu sildīšana var notikt naktī, kad elektroenerģija ir vislētākā. Viedais skaitītājs lietotājam dod ikstundu grafiku un tu redzi, kā tu tērē, kādi ir tavi paradumi. Savukārt kur tas lielākais ieguvums sistēmai kopumā? Nākotnē, kad viss elektrotīkls kļūs vieds un elektroenerģijas patēriņam sekos līdzi gan operators, gan mūsu klients, mēs kopā izlīdzināsim jaudas plūsmu. Līdz ar to izlīdzināsies tirgus situācija un elektrības cena. Pašlaik strādājam pie tehnoloģijām – , lai ar viedā skaitītāja palīdzību mēs spētu monitorēt, vai elektroenerģija klientam tiek piegādāta līdz skaitītājam. Respektīvi, tagad cilvēks, ja konstatē, ka mājās nav elektrības, zvana mums un tad izbrauc brigāde. Mēs pašlaik to attālināti monitorēt nevaram. Savukārt, viedajām tehnoloģijām attīstoties, mēs uzreiz varēsim konstatēt, ka kādam mājās nav elektrības, un aizsūtīt cilvēkam īsziņu, ja viņš, piemēram, pa dienu nav mājās un to nezina. Tad mēs reaģēsim daudz ātrāk. Mēs jau būsim pirmie, kas tūlīt būs klāt bojājuma gadījumā.

Kopumā a/s Sadales tīkls ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam klientu objektu visā Latvijas teritorijā un mums ir svarīgi, lai mēs kļūtu par vienu no modernākajiem sadales sistēmas operatoriem pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, klientu apkalpošanas un tehniskās kompetences jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rīgas kļūšana par radošuma centru ir apšaubāma

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Inovatīvi Latvijas dizaina risinājumi izstādē Baltic Fashion & Textile RIGA 2018

Monta Glumane, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 14. aprīlim izstādē Baltic Fashion & Textile RIGA 2018 Ķīpsalā sastopami gan pieredzes bagāti Latvijas tekstila un modes industrijas uzņēmumi, gan arī pavisam jauni vietējie zīmoli, kas iepazīstina ar inovatīviem Latvijas dizaina produktiem.

Ik gadu Baltic Fashion & Textile RIGA var iepazīties ar Latvijas Tehnoloģiskā centra organizēto Inovācijas stendu, kurā atrodamas neierastas idejas un inovatīvi risinājumi, piemēram, 3 wind knots aksesuāri no pārstrādātām avīzēm, Flashion Wear funkcionālie apģērbi ar atstarojošiem elementiem un Allie Janeson somas, kuras imitē dzintarā iekusušus kukainīšus un augu gabaliņus.

Kādreiz 3 wind knots dibinātāja Sigita Trukšāne krāmēja pagrabu un uzdūrās vecām avīzēm – šodien no tām tiek veidota somu kolekcija 3wk upcycled. Termins no angļu valodas upcycled, pretēji biežāk dzirdētajam recycled, paredz iedvest jaunu dzīvību vecos materiālos, daļēji vai pilnībā saglabājot to iepriekšējo izskatu, nevis pilnībā tos pārstrādāt jaunos materiālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dārzeņu pārstrādātājs: Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums

LETA, 04.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Mēs neesam cenas palielinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs cenas esam pat pazeminājuši, jo gurķu raža šogad bija laba. Nevienam produktam neesam kāpinājuši cenas, sacīja Svarenieks, piebilstot, ka nozarē turpmākajos mēnešos nav pamata cenu kāpumam, jo degvielas cenas saglabājas zemā līmenī, tāpat arī pārējo resursu cenas neaug.

Svarenieks piebilda - lai arī šis bija labs svaigo gurķu ražas gads un salīdzinoši daudz produktu varēja pārstrādāt, kartupeļiem varētu būt kvalitātes problēmas, kas varētu pasliktināt to uzglabāšanu. Arī ābolu pārstrādes sezona solās būt laba.

Mēs neesam cenas kāpinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs esam pazeminājuši cenas, jo gurķu raža bija laba, bet citiem neesam neko kāpinājuši. Nezinu, kāda būs meža dzērveņu raža, saka, ka būšot slikta, tāpēc dzērveņu produktiem cenas varētu kāpt. Nekādu kāpumu nav, nav tādu impulsu, kas varētu likt cenām kāpt. Degviela ir zemā līmenī, tāpat arī pārējie resursi. Nozarē ir stabilitāte, nevar runāt par straujām kustībām, teica Svarenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieks: Apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu spēli, taču pēc dažādiem noteikumiem

Rūta Kesnere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vīķe-Freiberga: Šobrīd mums nav iemesla kaunēties, taču ir divi vājie punkti

Līva Melbārzde, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Jautājums ir: vai eiropieši būs gatavi turpināt to būvēt?

To intervijā DB saka bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunas gaitā viņa, skaidrojot šā brīža ģeopolitiskos notikumus, vairākkārt pieskaras smalkajam pasaules līdzsvara jautājumam. Šis līdzsvars šobrīd šķobās, bet šādu pārmaiņu laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību aspektiem, kas patiesībā ir savādāki, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, norāda V. Vīķe-Freiberga.

Pēc jums tagad Latvijā jau ir trešais prezidents. Kā jūs vērtējat šajos gados notikušos sabiedriskos procesus? Esam pārvarējuši krīzi vai varbūt tā īsti vēl nemaz neesam tai pāri?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķirsons: 30 gadus Lido ir bijis līderis savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Lelde Petrāne, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Pica Rīga līdzīpašniece Eva Broda – Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Neskatoties uz to, ka ēdināšanas jomā iepriekš nekad nebiju strādājusi, es vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos sagaidīt no laba restorāna - zinošu un prasmīgu personālu, sezonālu ēdienkarti, mājīgu atmosfēru, pārdomātu dzērienu karti un dažādus sīkumus, kas spēj mani pārsteigt un justies īpašai.

-Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka ne tikai Rīgā, bet arī mazpilsētās ir atvērti daudz un dažādi restorāni, kafejnīcas un bāri. Prieks, ka īpašnieki īpaši piedomā pie interjera dizaina un ēdienkartes. Brīvdienās bieži kopā ar vīru aizbraucam pusdienās uz restorāniem, kas atrodas Kuldīgā, Cēsīs vai Tērvetē. Mūsu ikdienu krāsaināku padara dažādas gastronomiskās performances, piemēram, Gundegas Skudriņas rīkotie vakariņu cikli Gadalaiki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Atbalsts vizitētājiem

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada septembrī, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansists: Kamēr bankas pelnīs no «burbuļiem» ekonomikā, nav izslēgtas turpmākas krīzes banku sfērā

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kunturi: Parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu

Gunta Bole, SIA Kunturi projektu vadītāja, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu.

Kopš 2008. gada pamazām esam attīstījuši savu zīmolu Kunturi, pirmos 10 gadus ar smaidīgo cūciņu, tagad ar lakoniskāku un modernāku vizuālo izskatu. Visus šos gadus esam prezentējuši sevi kā izcila un dabīga produkta ražotājus, un tie, kas mūs zina, ir pārliecināti, ka Kunturu produkts ir labs.

Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Vienmēr ir bijuši kādi ne tik godīgi darboņi, kas uz mūsu labās slavas rēķina grib pārdot savu saražoto. Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Cūkas barojam ar barību, kurā netiek izmantoti ĢMO. Gaļas izstrādājumiem nepievienojam liekas e-vielas, tāpēc mūsu produktiem ir samērā īsi realizācijas termiņi, toties laba garša un veselīgs sastāvs. To novērtē klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mēs vēl neesam tikuši galā ar finanšu krīzi

Līva Melbārzde, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks Krievijā un Lielbritānijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz).

Fragments no intervijas:

Eiropas banku sektors varētu piedzīvot zināmas izmaiņas Brexit dēļ. Jūs esat bijis arī vēstnieks Lielbritānijā. Kā vērtējat notikumu attīstību?

Var teikt, ka esmu tādu valstu speciālists, kuras īsti nezina, vai grib piederēt Eiropai, – esmu strādājis gan Lielbritānijā, gan Krievijā. Briti vienmēr ir bijuši par liberālu, loģiski regulētu lielu tirgu, tādējādi veicinot šādas politikas ES. Bet, lai gan ir skaidrs, ka britu pieņemtais lēmums ir jārespektē, mazāka skaidrība ir par to, kurp tas ved un kādas būs tā sekas – par to no Brexit iniciatoriem nav pietiekami skaidru izteikumu. Trīs dienas pēc Lielbritānijas referenduma es biju Londonā kādās svinībās ar apmēram 600 cilvēkiem, no kuriem daudzi man jautāja, ko lai tagad dara. Nenoliedzami, situācija ir ļoti nopietna un neskaidra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Nevaram turpināt palīdzību gaidīt no ārpuses

Sandris Točs, speciāli DB, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēju pārstāvis: «Mēs vienkārši nevaram atļauties viduvēju vai sliktu VID vadītāju»

Lelde Petrāne, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Es reāli izjūtu, ka cilvēkiem nav naudas

Anda Asere, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes pārstāvji, otrdien tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, pārrunāja administratīvi teritoriālās reformas iespējamos modeļus, kā arī pauda viedokli, ka pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām biznesa vides sakārtošanā un attīstībā, nodrošinot darba vietas un kļūstot pašpietiekamām.

«Latvijā ir divas trešdaļas novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem. Tie nosaka, ka minimālais iedzīvotāju skaits ir vismaz 4000. Pašreiz situācija ir tāda, ka 38 pašvaldībās Latvijā dzīvo 80% iedzīvotāju un ir 38 pašvaldības, kurās dzīvo 5% iedzīvotāju. Mazajām pašvaldībām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze, taču lieli administratīvie izdevumi, kurus varētu novirzīt veselībai aprūpei, izglītībai vai kultūrai. Daudzas mazās pašvaldības spēj patstāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas, tikai apvienojoties. Nākotnē valsts varētu pašvaldībām deleģēt virkni pārvaldes funkciju, taču novadu nevienlīdzības dēļ tas varētu nebūt iespējams,» saka K. Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Štokenbergs: «Divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas»

Aļona Zandere, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Komentāri

Pievienot komentāru