Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

Saskaņoto paziņojumu katru gadu ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) izmanto arvien vairāk, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Ja 2007. gadā tie bija 54%, tad pērn no visiem apdrošināšanas gadījumiem 67% tika reģistrēti izmantojot tieši saskaņoto paziņojumu.

Pērn kopējais CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 28,68 tūkstošus. Lai gan kopējā tirgus situācija uzrāda negadījumu skaita samazinājumu, uz saskaņotā paziņojuma pamata reģistrēto negadījumu skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu palicis nemainīgs.

Kā liecina LTAB veiktās aptaujas rezultāti, lai fiksētu CSNg apstākļus, 60% respondentu izvēlas izmantot saskaņoto paziņojumu. Savukārt 35% no tiem ne tikai izvēlas šādu negadījuma apstākļu reģistrēšanas veidu, bet fiksē transportlīdzekļu novietojumu, kā arī CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus, izmantojot tālruņos iebūvētās foto un video kameras, lai uzņemtos materiālus kā lietiskos pierādījumus pievienotu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumam.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai gan saskaņotā paziņojuma veidlapas autovadītāji bez maksas var saņemt pie sava apdrošinātāja nereti cilvēki atrunājas, ka nevēlas piesaukt nelaimi, liecina If Apdrošināšana pieredze.

Klienti mēdzot iesniegt arī kļūdainus paziņojumus un ar saskaņoto paziņojumu tiek pieteikti auto bojājumi pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem, dzīvžogiem un vai arī situācijās, kad vainīgais nav zināms.

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām, aizpildot saskaņoto paziņojumu, esot nepilnīga ceļu satiksmes negadījuma apstākļu norādīšana. «Ir bijuši gadījumi, kad ļoti neprecīzi norādīti notikušā negadījuma apstākļi, kā arī mēdz būt situācijas, kad kāds no iesaistītajiem vēlāk maina domas un apgalvo, ka negadījums tomēr esot noticis nedaudz savādāk nekā attēlots saskaņotā paziņojumā,» norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa.

Pērn obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozare Latvijā strādājusi ar zaudējumiem, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

«Pērn nozares zaudējumi sasniedza 4,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka OCTA tirgus pēdējos 5 gadus strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem. Praktiski var teikt, ka šāda situācija ir jau 10 gadus, izņemot 2009.gadu, kas tika noslēgts ar pozitīvu rezultātu. Turklāt, neskatoties uz to, ka apdrošinātāju nopelnīto prēmiju apjoms pēdējos gados palielinās, pagaidām būtu pāragri optimistiski prognozēt, ka tuvākajā nākotnē nozare varētu strādāt ar peļņu,» informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2014.gada 12 mēnešos kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 31 tūkstošus, kas salīdzinājumā ar aizpērno gadu faktiski ir saglabājies 2013. gada līmenī (palielinājums ir tikai par 0,14%). No visiem pērn reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem, 28,7 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu ir notikuši Latvijā (59,3% Rīgā), savukārt ārvalstīs notikuši 2461 apdrošināšanas gadījumi, kas sastāda 7,9% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Valstis, kurās reģistrēts vislielākais apdrošināšanas gadījumu skaits, ir Vācija (556 apdrošināšanas gadījumi), Lietuva (298), Krievija (271) un Polija (195).

Piektdien, 11.jūnijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju uzsāka ceļu satiksmes drošības kampaņu «Izguli reibumu!», kuras mērķis ir samazināt iereibušu šoferu atrašanos pie stūres, kā arī šādos negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu.

Ar sociāli izglītojošo kampaņu Izguli reibumu! sabiedrība tiks atkārtoti aicināta atbildīgi attiekties pret transportlīdzekļa vadīšanu un nesēsties pie stūres reibumā, novērtējot savas vai apkārtējo rīcības iespējamās sekas. Šogad īpašs uzsvars tiek veltīts nākamajam rītam pēc svinēšanas, jo autovadītāji mēdz savu veselības stāvokli novērtēt pārlieku optimistiski, uzskatot, ka ir spējīgi pilnvērtīgi vadīt transportlīdzekli.

Atskatoties uz 10 gados paveikto

«Atskatoties uz padarīto, varam droši teikt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, kas ir arī atmaksājies. Šajā laikā ir radītas 10 sociāli izglītojošās kampaņas, palielināti naudas sodi «dzērājšoferiem», izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviests cietumsods pārkāpējiem. Tāpat arī policija aktīvi iesaistījusies pārkāpēju aizturēšanā un negadījumu novēršanā,» saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Notiekot ceļu satiksmes negadījumam ar saskaņotā paziņojuma sastādīšanu viss nebeidzas. Dokumenta aizpildīšana ir sākums procesam, kā rezultātā apdrošināšanas sabiedrībai ir likumīgi iespējams atlīdzināt zaudējumus cietušajai pusei. Taču šoreiz par otru pusi – par vainīgo.

Jau no 2007. gada 1. novembra spēkā ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumi, kas paredz būtisku lietu. Arī ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vainīgajai pusei ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kas izsniedzis OCTA polisi. Vainīgajam ir jāiesniedz sava saskaņotā paziņojuma kopija un – jāatrāda auto, ar ko izraisīts CSNg. Minētais likums paredz, ja tas netiek darīts 10 dienu laikā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties pie vainīgā īpašnieka un piedzīt atlīdzības izmaksu regresā.

Patiesībai jāsaka, ka šāda likuma norma bija spēkā jau 2004. gadā, kad tika ieviests saskaņotais paziņojums. Taču līdz 2007. gada nogalei vainīgā auto atrādīšana bija vēlama. Ja tas netika darīts, tad tam nebija nekādu tālejošu seku.

15,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu, jo ir māņticīgi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Savukārt vēl 20% autovadītāju nezina, kur dabūt saskaņotā paziņojuma veidlapas. Tikai nedaudz vairāk nekā 45% autovadītāju ir pārliecināti, ka to automašīnās vienmēr līdzi ir saskaņotais paziņojums.

Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, LTAB izstrādājis un ieviesis mobilā saskaņotā paziņojuma funkciju aplikācijā LTAB OCTA. Jaunā aplikācijas funkcija ļaus CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA aplikācija piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasīs mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā ielasīsies automātiski. Turklāt aizpildītu saskaņoto paziņojumu abas puses varēs autorizēt ar elektronisko parakstu, un tas būs saistošs ikvienam apdrošinātājam.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Gadījumi, kad saskaņotais paziņojums par notikušu avāriju apdrošinātājam tiek iesniegts dažu dienu laikā pēc OCTA polises iegādes, tiek īpaši rūpīgi izvērtēti, jo vairāk nekā puse šo pieteikumu raisa pamatotas aizdomas par krāpnieciskiem nodomiem, liecinot apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Pēc apdrošinātāja novērojumiem vistipiskākais iemesls iesaistīties krāpniecībā ir fakts, ka avārijas brīdī vienam no autovadītājiem nav OCTA polises. Šādā situācijā ar otru iesaistīto pusi, iespējams, tiek panākta vienošanās, ka saskaņotais paziņojums tiks aizpildīts vēlāk, nevis notikuma vietā. Tikmēr krāpšanas iniciators dodas iegādāties OCTA polisi.

«Bieži iemesls lēmumam piekrist šādai afērai varētu būt fakts, ka otra negadījumā iesaistītā jeb cietusī puse domā, ka nesaņems atlīdzību, ja vainīgajam nav OCTA polises. Tomēr tā nav. Atlīdzība cietušajai pusei tiks izmaksāta jebkurā gadījumā no Garantijas fonda, un pēc tam tā tiks piedzīta no vainīgās personas,» stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. «Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju joprojām neapzinās, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu apdrošinātājam var tikt piemērota kriminālatbildība. Bieži vien krāpšanas fakts pat ir acīmredzams, jo autovadītāji kļūdās sīkumos, aizpildot saskaņoto paziņojumu.»

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Nopietnos ceļu satiksmes negadījumos korpulentas miesas būves stiprā dzimuma šoferi salīdzinājumā ar kalsnajiem, esot vismaz par 22% lielākas cerības izdzīvot, vēsta Automobilwoche.

Pie šāda slēdziena ir nonākuši Mičiganas universitātes pētnieki, izvērtējot vairāk nekā 300 tūkstošus ceļa satiksmes negadījumos iesaistītos šoferus. Tiesa tas notiekot tikai tajos gadījumas, ja stūres vīrs būs piesprādzējis ar drošības jostu. Pretējā gadījumā nepiesprādzēts resnulis īpaši smagos ceļa satiksmes negadījumos būšot vismaz par 10 % mazāk pasargāts no bojāejas nekā kalsnas miesas būves šoferis. Ar sievietēm esot pavisam citādi, proti, normālas miesasbūves daiļā dzimuma īpaši smagos ceļa satiksmes negadījumos varot justies daudz drošāk nekā korpulentās kolēģes.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš uzsver, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. "Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” saka T.Vectirāns.

Pēdējo 20 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies.

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana, kas samulsina aizmugurē braucošā spēkrata vadītāju, neparedzama un pēkšņa manevra uzsākšana, ar vienlaicīgu pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, ir tikai dažas no klasiskām situācijām, kuras var novērot uz Rīgas ielām un ne tikai. Šādu situāciju rezultātā būtiski samazinās satiksmes drošības līmenis kardināli palielinot iespējamo avārijas situāciju skaitu.

To, ka šādas nekonsekventas darbības arvien pieaug, var vērot ne tikai Rīgas ielās, bet arī uz Latvijas lielceļiem, ko atzīst arī paši autovadītāji, no kuriem 48% norāda, ka pagrieziena nerādīšana ir kļuvusi par masu pārādību. Savukārt vēl 25 % norāda, ka tā ir mazsvarīga darbība, tādējādi uzskatot, ka brīdināšana par manevra veikšanu ir tehniska prasība nevis pašsaprotama rīcība, kura ļauj pasargāt sevi no iespējamas avārijas. Savukārt, vaicājot, vai strauja manevra veikšana bez iepriekšēja brīdinājuma traucē, 55% autovadītāju atzīst, ka šādas darbības pat ir ļoti bīstamas, un vēl 41% tās šķiet ļoti kaitinošas, jo no reālām avārijas situācijām ļauj izvairīties tikai pieredze.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

20% ceļu satiksmes negadījumu netiek fiksēti vispār, autovadītājiem savstarpēji vienojoties uz vietas, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptauja.

Tomēr tas ir diezgan bīstami, jo ir gadījumi, kad pēc tam viena puse ziņo par negadījumu, norādot, ka otrs vadītājs aizmucis no negadījuma vietas, skaidro LTAB vadītājs Juris Stengrevics.

Kā liecina LTAB statistika, 63-64% negadījumi tiek fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, pārējos – ceļu policija, norāda LTAB pārstāvis.

Aptaujā, kurā piedalījās 404 respondenti, secināts, ka 64% zina, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Tomēr ir daļa, kas dokumentu aizpilda pavirši un pēc tam rodas nopietnas problēmas, jo vainīgā puse maina liecību, un ja saskaņotajā paziņojumā nav precīzi fiksēts, apdrošinātājam rodas šaubas par negadījumu un beigās izmaksā tikai 50% no atlīdzības.

OCTA nozarē 2011.gadā bija vērojama stabilizēšanās, tomēr, lai gan peļņas un zaudējuma aprēķins liecina, ka pērnā gada rādītāji ir pozitīvāki nekā 2010. gadā, nozare vēl joprojām cieš zaudējumus un noslēdz gadu ar negatīvu bilanci.

Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) rīcībā esošas informācijas, kopējais 2011.gadā notikušo ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 30 853, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir samazinājies par 13,2% (35 553 CSNg – 2010.gadā). Uz Saskaņoto paziņojumu pamata 2011.gadā reģistrēti 19 288 CSNg, kas ir par 8,3%, mazāk nekā 2010.gadā, (2010.gadā 21 035 CSNg). Lielākais uz Saskaņotā paziņojuma reģistrēto negadījumu īpatsvars vērojams ziemas-pavasara mēnešos, jo attiecīgajā periodā CSNg ir bijuši bez nopietnām sekām, kas ļauj plaši pielietot Saskaņoto paziņojumu CSNg noformēšanā. No visiem apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem vislielākais skaits ir reģistrēts tieši Rīgā 56,7% jeb 16 200.

Šā gada pirmo ceturksni OCTA nozare noslēgusi ar 24 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) OCTA apdrošināšanas darbības rādītāji.

Tomēr, lai gan nozares rādītāji vēl joprojām ir negatīvi, sasniegtais zaudējumu apmērs ir zemāks nekā pērnā gada pirmajos trijos mēnešos, kad ceturksnis pabeigts ar vairāk nekā 31 tūkstoša latu lieliem zaudējumiem, norāda LTAB.

Saskaņā ar LTAB informācijas sistēmas datiem kopumā šā gada pirmajos trijos mēnēnešos notikušo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās (apdrošināšanas gadījumu skaits), bija 6 748, kas salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn ir samazinājies par 29,8% (9 616 CSNg). Uz saskaņoto paziņojumu pamata 2012.gada 3 mēnešos reģistrēti 4 345 CSNg. Kā norāda LTAB, lielākais uz saskaņoto paziņojumu pamata reģistrētais CSNg skaits bijis vērojams martā.

Pagājušajā gadā obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozares zaudējumu apmēri sasnieguši 3,7 miljonus eiro, kas ir 2,5 reižu vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Turklāt šādi zaudējumi sasniegti, pat neiekļaujot likvidējamās AAS Balva negatīvos darbības rezultātus gada pārskatā.

Pagājušajā gadā palielinājies iesniegto zaudējumu pieteikumu skaits, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksu summas. Tāpat palielinājies ir atlīdzību apjoms, kas ir izmaksāts no Garantijas fonda.

LTAB apkopotā informācija par OCTA nozares pērnā gada darbības rādītājiem liecina, ka 2013.gada 12 mēnešos reģistrēti 31 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumi (CSNg). Tādējādi salīdzinājumā ar 2012.gada 12 mēnešiem CSNg skaits praktiski ir palicis nemainīgs. Uz saskaņoto paziņojumu pamata pērnajā gadā reģistrēti gandrīz 64% CSNg jeb 19,8 tūkstoši avāriju, vislielāko skaitu sasniedzot martā, augustā un septembrī. No kā var secināt, ka šajā periodā ir bijuši vairāk CSNg bez nopietnām sekām, kas arī ļāvis saskaņoto paziņojumu plašāk izmantot negadījumu noformēšanā, norāda LTAB.

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Aptuveni katrs piektais saskaņotais paziņojums par notikušu ceļu satiksmes negadījumu ir aizpildīts nekvalitatīvi, liecina If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas dati.

Visbiežāk autovadītāji aizmirst norādīt negadījuma vietu un laiku, kā arī parakstīties, vai arī uzzīmētā shēma neļauj spriest par negadījuma apstākļiem un noteikt katra vadītāja vainas pakāpi.

Daļa autovadītāju arī nezina, kādos gadījumos ir pieļaujams negadījumu noformēt ar saskaņotā paziņojuma palīdzību, bet kad jāsauc ceļu policija.

Dažkārt autovadītāji uztraukumā aizmirst pat vienoties, kurš no abiem ir atzīstams par vainīgu. Rezultātā iesniegtais dokuments nav derīgs, autovadītājiem ir jātiekas atkārtoti, lai korekti aizpildītu veidlapas un apdrošinātājs varētu veikt atlīdzības izmaksu, norāda If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.