"Neesmu gatavs tērēt naudu jaunas svešvalodas apguvei" - tā apgalvo katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja. Cena par vienu svešvalodas nodarbību ir amplitūdā no Ls 3 līdz Ls 19.
Savukārt tie minētās vecuma grupas iedzīvotāji, kas ir gatavi ieguldīt līdzekļus sevis izglītošanā, nevar to atļauties - tikai 10% aptaujāto vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem ir gatavi maksāt par svešvalodas apguvi summu, kas lielāka par 200 latiem, lielākais vairums - zem 100 latiem, kas ir ievērojami mazāk nekā reālais apmācību tirgus piedāvājums. Par visērtāko svešvalodas apguves veidu lielākā daļa aptaujāto uzskata mācības valodu kursos (32%) vai nodarbības pie privātskolotāja (30%).
Quick Teacher mārketinga direktors Deniss Razžigajevs stāstīja, ka "no pirmā acu uzmetiena aptaujas rezultāti neizbrīna - jo lielāka naudas summa, jo mazāks cilvēku skaits ir gatavs to tērēt, kā arī nepārsteidz izvēlētās svešvalodu apguves metodes. Satraucošs ir fakts, ka tā summa, ko iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt svešvalodas apguvē, ir daudz par maz, ja salīdzina ar svešvalodu apmācību cenām."
Berlitz valodu centra direktore Inga Zeide informēja: "Ja valodu mācāmies trisma vajadzībām - pietiks ar 44-100 nodarbībām, savukārt, ja jaunā svešvaloda būs darba valoda starptautiskā uzņēmumā vai arī studiju valoda - tad jārēķinās ar 360-560 nodarbību programmu, atkarībā no nodarbību formas - individuāli vai grupā. Cena par vienu nodarbību ir amplitūdā no Ls 3 (grupā) līdz Ls 19 (individuāli)."
Diāna Šrestha (pasniedz angļu valodas privātstundas jau 5 gadus): "Viena angļu valodas nodarbība pie privātskolotāja maksā 5 līdz 6 latus, mazāk populārās svešvalodas noteikti maksā vairāk. Nevar viennozīmīgi pateikt, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai apgūtu angļu valodu sarunvalodas līmenī, jo katram cilvēkam ir individuāla valodas uztvere. Varu teikt, ka pēc 50 nodarbībām, cilvēks sāk valodu uztvert un saprast, bet parasti vēl nerunā."
Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvniecības Rīgā vadītājs Konrāds Fūrmanis (Konrad Fuhrmann) skaidroja: "Lai strādātu Eiropas Savienības institūcijās bez dzimtās valodas jāprot vēl vismaz divas oficiālās ES valodas (krievu valoda nav ES valoda). Mums ir īpaši grūti atrast kvalificētus latviešu tulkotājus un tulkus, vēl sliktāka situācija ir tikai ar maltiešu tulkotājiem un tulkiem. Ļoti bieži pretendentiem trūkst otras valodas, t.i., piem., ir labs angļu un krievu valodu tulkotājs, bet otras ES valodas viņam nav. Kopumā esmu konstatējis plašu naivitāti Latvijā, ka "ar angļu valodu pietiek". Ja cilvēks vēlas strādāt Anglijā vai Īrijā, tādā gadījumā varbūt pietiks, bet ir smieklīgi domāt, ka cilvēks var dzīvot un strādāt, piem., Vācijā vai Francijā, protot vienīgi angļu valodu. Esmu ievērojis, ka Latvijā pieņemts uzskatīt, ka visi tūristi piem., no Vācijas saprot angliski. Pirmkārt, tā nav taisnība un, otrkārt, tūrists vienmēr vēlas, lai viesnīcās un informācijas punktos viņu apkalpo viņa dzimtajā valodā, nevis primitīvā angļu valodā. Es arī esmu dzirdējis, ka firmas no franciski runājošajām valstīm izvairās uzsākt biznesu Latvijā, jo šeit nesaprot franču valodu. Jāsaprot arī tas fakts, ka Eiropā ir cilvēki, kas vienkārši negrib runāt angliski, jo Amerika visās valstīs nav tik populāra kā Latvijā, līdzīgi kā daudz latviešu nelabprāt runā krieviski, jo viņiem tas ir saistīts ar padomju laikiem".
D. Razžigajevs akcentēja: "Pārsteidzošs fakts ir arī tas, ka katrs ceturtais aptaujātais neuzskata, ka viņam būtu vajadzīga svešvaloda, pie tam tie ir mūsu valsts ekonomiski aktīvākie un darbaspējīgākie iedzīvotāji. Šī taču ir tā iedzīvotāju daļa, no kuras ir atkarīgs Latvijas liktenis nākošos 10-20 gadus! Pie tam, ņemot vērā, ka svešvalodu zināšanas ir būtiskas mūsu valsts veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā, jo bez svešvalodu zināšanām Latvijas speciālisti nav konkurētspējīgi Eiropas darba tirgū. Svešvalodu zināšanu trūkums arī ierobežo Latvijas uzņēmēju iespējas eksportēt savu produkciju, paplašināt klientu loku un būtībā uzņēmēji pazaudē Eiropas un pasaules tirgus. Vai tiešām paliksim malā, tikai tāpēc, ka nevaram sarunāties ar Eiropu tās valodās?"
Kopumā SIA M.A.R.I.D.I/Quick Teacher pasūtītā pētījuma ietvaros pētījumu centrs SKDS, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, 2007.gada janvārī aptaujāja 1074 respondentus visā Latvijā. Aptaujā tika izmantota stratificētā nejaušā izlase, kura ir reprezentatīva pret visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.