Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmumu eksporta apjomi uz Bulgāriju lēnām pieaug, tomēr šīs valsts ekonomiskā situācija un pieprasījums neliecina par strauju izaugsmi tuvākajā laikā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bulgārijas ekonomikas stāvoklis vērtējams kā slikts, turklāt gandrīz pusei iedzīvotāju draud nabadzības risks, liecina Eurostat dati. 2007. gadā Bulgārija iestājās Eiropas Savienībā, un 2010. gadā tā plānoja pievienoties eirozonai, taču pēc finanšu krīzes un tās negatīvās ietekmes uz valsts ekonomiku eiro ieviešanu atlika līdz 2013. gada 1. janvārim.

Arī tajā datumā eiro netika ieviests, atliekot to uz nenoteiktu laiku.

2014. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju bija 56,7 miljoni eiro, kas ierindoja Bulgāriju 38. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Uz Bulgāriju savu produkciju eksportē tādi Latvijas uzņēmumi kā Tonus Elast, Grindeks, Latvijas piens un citi.

Uzņēmējiem, kas vēlas doties uz šo tirgu, jāatceras, ka valstī ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem ES. Eksperti paredz, ka Latvijas uzņēmēji nākotnē šajā valstī varētu audzēt apjomus jau esošajos – mašīnu un elektrisko iekārtu – segmentos, tāpat potenciāls saskatāms farmācijas un atsevišķu pārtikas produktu veidu jomā.

«Lai arī pašreiz eksporta apjoms kopumā uz Balkānu valstīm ir pavisam neliels, šīs valstis ir uzskatāmas par uzņēmējiem interesantām, jo tajās ir vēl neapgūtas izaugsmes iespējas,» uzskata eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Visu rakstu Neiepazītais tirgus – Bulgārija lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdienas vakarā noteica aizliegumu iebraukt galvaspilsētā Sofijā un izbraukt no tās, ņemot vērā jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu un risku, ka tas varētu tālāk izplatīties pareizticīgo Lieldienu laikā.

"No pusnakts līdz turpmākam paziņojumam mēs aizliedzam iebraukšanu Sofijā un izbraukšanu no tās visām pasažieru automašīnām," paziņoja veselības ministrs Kirils Ananijevs.

Viņš piebilda, ka tiks pieļauti izņēmumi transporta kravas mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, policijas automobiļiem un automašīnām, kas pārvadā mediķus vai ved cilvēkus uz ārstēšanu.

Cilvēkiem, kas brauc uz darbu, būs jānorāda darba devēja kontaktinformācija un pierādījuma vēstule. Viņiem arī būs atļauts iebraukt un izbraukt tikai zināmās rīta un vakara stundās.

Stingrie pasākumi ir pieņemti pēc tam, kad trešdien un ceturtdien kontrolpunktos ap Sofiju izveidojās garas automašīnu rindas, jo daudzi neņēma vērā varas iestāžu aicinājumus un devās uz laukiem pirms pareizticīgo Lieldienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot starptautiskā tīkla paplašināšanu, Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger atvērusi pirmo restorānu Bulgārijā pilsētā Stara Zagora, teikts paziņojumā medijiem.

2017. gadā uzņēmums plāno atvērt aptuveni 4 restorānus Bulgārijā, kopumā investējot 3 līdz 4 miljonus eiro.

«Lēmums ieiet Bulgārijā ir viens no mūsu uzņēmuma stratēģiskajiem soļiem – Hesburger tīkla starptautiskā paplašināšana, pārklājot plašāku valstu skaitu. Ienākot jaunā tirgū, mūsu darbības pamatā ir palīdzēt atbalstīt vietējo ekonomiku un ilgtermiņā veidot sadarbību ar vietējiem izejvielu piegādātājiem, kas mūsu restorāniem nepieciešamas. Arī Bulgārijā mēs iespējami vairāk centīsmies sadarbosimies ar vietējiem ražotājiem,» stāsta Hesburger attīstības direktore Ieva Salmela.

Šobrīd Hesburger vada 437 restorānus, uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EK pieprasa Latvijai grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pretējā gadījumā draudot ar tiesvedību

LETA, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.

Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Latvijā restorānu skaitu vēlas palielināt līdz 60-70, intervijā aģentūrai LETA sacīja Hesburger tīkla vadītājs Kari Salmela, vienlaikus atzīstot, ka par lielākajiem konkurentiem uzskata vietējos ēdināšanas uzņēmumus, nevis citas ātrās ēdināšanas ķēdes.

«Latvijā pašlaik ir 44 Hesburger restorāni, bet kopumā ķēdē ir 448 restorāni. Es domāju, ka Latvijā mūsu restorānu skaits nākotnē sasniegs 60-70. Mēs visu laiku augam, un katru gadu mums klāt nāk no viena līdz trim restorāniem. Šogad mēs atvērsim jaunu restorānu Rīgā, Brīvības gatvē, un plānojam atvērt arī Vecrīgā. Nākamā gada sākumā mēs plānojam atvērt restorānu Kauguros,» teica Salmela.

Viņš atzina, ka labas vietas jauniem restorāniem atrast nav viegli, bet tas ir izdarāms. «Kad es Latvijā ierados 2003.gadā, man daudz bija jāstāsta, kas ir Hesburger, un 95% no sarunu biedriem šaubījās, vai es spēšu samaksāt īri u.c. Taču, ja tu smagi strādā un esi aktīvs, tad vietas var atrast. Taču tas, protams, nenotiek vienā dienā. Tas ir ilgs process. Tagad cilvēki ir pārliecinājušies, ka mēs esam nopietns uzņēmums, maksājam īri un citus apsaimniekošanas izdevumus, un katru nedēļu mēs saņemam kādu piedāvājumu par vietu restorāna atvēršanai. Protams, ne vienmēr šīs vietas mūs apmierina. Piemēram, ja diezgan tuvu piedāvātajai vietai jau ir mūsu restorāns, vieta kā tāda mums nav pievilcīga vai, piemēram, telpu nomas cena ir par lielu. Tādēļ es teikšu, ka labas vietas atrast ir diezgan sarežģīti, bet tas ir izdarāms,» klāstīja Salmela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Grupė apgrozījums tirgos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā pērn audzis par kopumā 4,2% un sasniedzis 2,806 miljardus eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvijā un Igaunijā tas ir pieaudzis par 4%, Lietuvā par 1,7%, bet visstraujāk, teju par ceturtdaļu apgrozījums ir palielinājies Bulgārijā.

Veikalu tīkls Maxima saglabājis mazumtirdzniecības līdera pozīciju Baltijas valstīs. Apgrozījums Latvijā sasniedzis 723 miljonus eiro (bez PVN), Igaunijā - 464 miljonus eiro un Lietuvā -1,529 miljardus eiro.

«Laikā, kad Latvijā pārtikas mazumtirdzniecības apjomi samazinās, ir īpašs gandarījums par aizvien pieaugošu klientu uzticību un atzinību par veiktajām investīcijām,» norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmuma rentabilitāte saglabājusi stabilu līmeni, ar konsolidētu tīro peļņu 75 miljonu eiro apmērā 2017.gadā, un investīciju apjoms pamatlīdzekļos sasniedzis vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima grupas uzņēmumu apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Maxima Grupe uzņēmumu konsolidētais apgrozījums palielinājies par 2,6%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā un sasniedzis 1,28 miljardus eiro bez PVN, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad plānots, ka Maxima Grupe pārvaldītie uzņēmumi radīs aptuveni 1500 jaunu darbavietu, savukārt biznesa attīstībā un uzturēšanā Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā investēs 87 miljonus eiro.

Ņemot vērā konkurenci to valstu mazumtirdzniecības tirgos, kuros strādājam, kā arī jaunas nacionālās valūtas ieviešanu Lietuvā, pirmā pusgada rezultāti ir stabili, – norāda Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Maxima Latvija apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedza 331 miljonu eiro bez PVN, kas nozīmē kāpumu par 3,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tajā pašā laikā Maxima Eesti OÜ apgrozījums bija 213 miljoni eiro bez PVN jeb par 9,3% augstāks. Lietuvā uzņēmuma Maxima LT apgrozījums pirmajā pusgadā bija par 0,5% zemāks nekā šajā laika posmā pirms gada un sasniedza 677 miljonus eiro. Pamatā to noteica eiro ieviešana un ar to saistītais patēriņa kritums gada pirmajā ceturksnī, kas gan otrajā ceturksnī stabilizējās un sāka palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Latvija vadīs līdzšinējais putnu fabrikas Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MAXIMA GRUPĖ, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, informē, ka mainās uzņēmuma SIA MAXIMA Latvija vadība. No 7.septembra uzņēmumu vadīs Andris Vilcmeiers. Viņš amatā nomaina Jeļenu Kondrašovu, kura uzņēmumu vadīja gandrīz divu gadu garumā, un kura turpinās savu karjeru uzņēmumā Akropolis LV, kur, pievienojoties komandai, pildīs valdes locekles pienākumus un attīstīs Akropoles tirdzniecības centru Rīgā, teikts paziņojumā medijiem.

«Pēdējie divi gadi MAXIMA Latvija nav bijuši viegli. Esmu pateicīga Jeļenai, ka viņa sarežģītā brīdī uzņēmās uz saviem pleciem atbildību un prasmīgi kopā ar uzņēmuma vadības komandu nostabilizēja uzņēmuma darbību. Šobrīd MAXIMA Latvija uzsāk jaunu attīstības posmu, un jaunās vadības galvenie mērķi būs – nodrošināt pēctecību kompānijas darbībā, īstenot stratēģiskos darbības plānus, kas dotu stabilu izaugsmi konkurējošā vidē, kā arī veidot efektīvu piegāžu ķēdi un stiprināt profesionālu darbinieku komandu. Tāpat svarīgi būs turpināt iesāktos darbus uzņēmuma iekšienē - jauno vērtību ieviešanu un jaunas organizācijas kultūras veidošanu,» norāda MAXIMA GRUPĖ, UAB ģenerāldirektore Neringa Janavičiūte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji ES

LETA, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima grupė pārņem 12 Vācijas tirdzniecības tīkla veikalus Bulgārijā

Lelde Petrāne, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bulgārija nāk klajā ar alternatīvu South Stream

LETA--AFP, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas premjerministrs trešdien nāca klajā ar jaunu projektu Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu, apejot Ukrainu, lai gan iepriekšējais projekts South Stream cieta neveiksmi.

«South Stream ir vēsture. Tagad dienas kārtībā ir gāzes sadales centrs Balkāni,» uzrunājot parlamentu, pavēstīja premjerministrs Boiko Borisovs.

Projekts South Stream" paredzēja pa cauruļvadiem, kas tiktu izbūvēti pa Melnās jūras gultni un caur Balkānu valstīm, Eiropā ik gadu nogādāt 63 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes.

Taču 2014.gada decembrī, piekāpjoties Briseles spiedienam, Krievijai nācās no šī projekta atteikties. Eiropas Savienība (ES) atzina, ka tas ir pretrunā ar bloka pretmonopola noteikumiem, jo pa iecerētajiem cauruļvadiem bija paredzēts transportēt vienīgi Krievijas enerģētikas giganta Gazprom piegādāto gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Īpašuma nodoklim jābūt saprotamam, samaksājamam, prognozējamam, nepasliktinot finansiālo situāciju

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijā ir pateicīga vide uzņēmējdarbībai, norāda Bulgārijas lietu interneta (IoT) uzņēmuma MClimate viens no dibinātājiem Ļubomirs Jančevs.

Viņš skaidro, ka valstī šobrīd ir laba situācija, lai attīstīt, piemēram, IT uzņēmumus. «Tā alga, kas tiek maksāta šeit, varbūt citām Eiropas valstīm šķiet maza, bet šeit tas nozīmē krietni vairāk. Tāpat, lai attīstītu uzņēmumus, šobrīd ir iespējams piesaistīt dažādu Eiropas fondu finansējumu. Arī bankas aizvien vairāk piešķir atbalstu uzņēmējiem,» uzsver Ļ. Jančevs. Viņš piebilst, ka ES finansējums deva iespēju attīstīt uzņēmumu un paplašināties.

Viņa izveidotais uzņēmums MClimate izstrādājis viedierīci Melissa, kas, izmantojot viedtālruņa mobilo lietotni, ļauj attālināti kontrolēt gaisa kondicionēšanu mājoklī. Ierīce apkopo un analizē ikdienas datus, piemēram, to, cik ilgs laiks vajadzīgs, līdz gaisa kondicionēšanas sistēma sasniedz temperatūru. Balstoties uz mērījumiem, ierīce izveido shēmu, kas prasa iespējamo mazāko enerģijas patēriņu. Tā ir iespēja patērētājiem samazināt savu elektrības rēķinus. Uzņēmuma radīto ierīču viens no galvenajiem mērķiem ir gan padarīt māju viedu, gan tajā pašā laikā energoefektīvu, norāda L. Jančevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger kopējās investīcijas jaunu restorānu izveidē Baltijas valstīs līdz gada beigām sasniegs ap 10 miljoniem eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Lai īstenotu divu jaunu restorānu izveidi Rīgā, šogad to attīstīšanā kopumā plānots ieguldīt ap 3 miljoniem eiro. Savukārt nākamā gada plāni paredz jauna restorāna izveidi Jūrmalā, kur ieguldītais investīciju apjoms plānots no diviem līdz trīs miljoniem eiro.

Jauna ātrās ēdināšanas restorāna atvēršanu šogad piedzīvojusi kaimiņvalsts Lietuva, tāpat arī Baltkrievija, katrā no tām atverot vienu restorānu. Četri restorāni ir atvērti Krievijā (franšīzes projekts), savukārt 3 – Bulgārijā. Rudenī plānots atvērt 3 jaunus restorānus Krievijā, bet Baltijas valstīs uzņēmuma tīkls tiks paplašināts ar vēl astoņiem jauniem Hesburger restorāniem, no kuriem četri tiks atvērti Lietuvā, pa diviem Igaunijā un Latvijas galvaspilsētā. Bulgārijā šogad tiks atvērti vēl 2 jauni restorāni, savukārt 10 gadu laikā plānots palielināt restorānu skaitu līdz 50, investējot aptuveni 35 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Maxima Grupe atklāj 35 miljonus eiro vērto loģistikas centru Igaunijā

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Apmēram 25 eiro par vienu sistēmas dalībnieku

Dzintars Striks, ekonomists, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mogo Finance un grupas uzņēmumi izsnieguši aizdevumus 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par aptuveni 73% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais klientu skaits palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 104 tūkstošus, salīdzinot ar 95 tūkstošiem 2017. gada beigās

Kompānija sākusi darbību Baltkrievijā un tai bijusi vienmērīga izaugsme valstīs, kurās darbība tika uzsākta 2017. gada laikā (Bulgārija, Rumānija, Moldova), aizdevumu pieprasījumam lielākoties pārsniedzot paredzētos apjomus

Procentu un tamlīdzīgi ienākumi pieauga par 52,6%, sasniedzot 26,4 miljonus eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 17,3 miljoni eiro)

Uzņēmums veica kapitāla piesaistes izmaksu optimizāciju par 0,5 miljoniem eiro 2018. gada otrajā pusgadā, izmantojot ieņēmumus no obligāciju emisijas

2018. gada pirmajos 6 mēnešos, pārsniedzot vadības sagaidītos rezultātus, Mogo Finance palielināja kopējos procentu un tamlīdzīgus ienākumus līdz 26,4 miljoniem eiro, kas bija aptuveni 53% pieaugums salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā (17,3 miljoni eiro). Straujo portfeļa izaugsmi galvenokārt veicināja aizdevumu pieaugums Bulgārijā, vietējā tirgū Latvijā, kā arī strauji augošajās valstīs kā Gruzija. Lai veicinātu kopējo portfeļa kvalitāti, Polijā un citos Grupas galvenajos tirgos, salīdzinot ar 2017. gadu, tika ieviesta stingrāka riska izvērtēšanas politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas lidsabiedrība Wizz Air atklājusi jaunu centru Sofijā, Bulgārijā. Šis būs uzņēmuma ceturtais specializētais tehniskās apkopes centrs Eiropā un pirmais Balkānos.

Bulgārijā iekārtotais objekts lidsabiedrībai sniedz iespēju paplašināt Airbus lidmašīnu saimes A320 vietējās tehniskās apkopes iespējas.

Jaunajā tehniskās apkopes centrā, kas ir uzbūvēts Sofijas lidostā, varēs veikt vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes procesu gadā. Lidmašīnu telpā ierīkotajās lokšņu metāla un kompozītmateriālu remontdarbnīcās darbinieki varēs izpildīt arī metālu remonta pamatdarbus.

«Šis ir mūsu pats pirmais specializētais tehniskās apkopes serviss Balkānos ar vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes sesiju jaudu. Šis ieguldījums vēl vairāk nostiprina Wizz Air saikni ar Bulgāriju un Sofiju, kā arī atbalsta papildu vietējo darbvietu izveidi,» stāsta Andrāšs Rado, Wizz Air korporatīvās komunikācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru