Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu
Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.
Var būt slimnīcas kā PPP
Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.
“RAKUS mūsu priekšlikumu kā vienu no scenārijiem iekļāva savā Tehniski ekonomiskā pamatojuma un meta izstrādes infrastruktūras attīstības izvērtējumā, ko vada auditorkompānija Ernst & Young,” stāsta SIA CADUCEUS Development valdes loceklis Gunārs Kosojs.
Uzņēmuma valdījumā ir nekustamais īpašums 29 055 m2 platībā un nepabeigta būve 25 285,4 m2 platībā, kas robežojas ar RAKUS un vēsturiski celta ciešā tuvumā kā papildinājums esošajam stacionāram Gaiļezers ar galveno izmantošanas veidu – dzemdību namu.
“Kvalitatīvas un savlaicīgas veselības aprūpes sniegšanai ir nepieciešamas investīcijas lielākajās universitātes slimnīcās, kuras sniedz tādu palīdzību, kas nav pieejama citās Latvijas slimnīcās; ja Stradiņa slimnīcā ir uzbūvēts jaunais korpuss un notiek darbi pie otrā korpusa izveides, tad RAKUS gadījumā apvienotie stacionāri ir ne tikai izkliedēti pa dažādām vietām, bet arī to ēku rekonstrukcija un pārbūve var neļaut sasniegt iecerēto mērķi – ātru un efektīvu veselības aprūpi, kas pieejama pacientiem,” uz jautājumu, kāpēc būtu nepieciešama jauna veselības aprūpes infrastruktūra tieši Gaiļezerā, atbild G. Kosojs.
Viņš atzīst, ka valsts kapitālsabiedrības problēmas un ar tām saistītie ārstniecību ietekmējošie apgrūtinājumi ir pamats PPP īstenošanai. “PPP gadījumā tās ir ārpusbilances saistības gan valsts budžetam, gan RAKUS, valstij nav jāmeklē līdzekļi ieceres īstenošanai, un vēl projekta īstenotājs nodrošina tā uzturēšanu, remontus, ja tādi nepieciešami, un telpu atjaunošanu pēc noteiktas regularitātes,” skaidro G. Kosojs. Viņš norāda, ka nepilnu divu gadu laikā uzņēmums ir veicis visus nepieciešamos pirmsprojekta tehniskās izpētes darbus.
Šā gada 3. martā Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā un pēc provizoriskām prognozēm projektu var realizēt līdz 2025. gada septembrim – 2026. gada martam. SIA CADUCEUS Development iecerēto telpu kopējā platība ir 32,3 tūkst. m2 (ar iespēju to palielināt līdz 63,0 tūkst. m2 , ja būs tāda nepieciešamība), kurā būtu 542 gultasvietas medicīnas ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem, tajā skaitā 112 gultasvietas specializētām, infekciju slimību prasībām atbilstošām telpām ar slūžām, arī pacientu, medicīnas personāla un nepieciešamo preču aprites/kustības risinājumiem, paredzot vēsturiskos pazemes un gaisa pārejas (2. stāva līmenī) savienojumus ar stacionāru Gaiļezers, kā arī nodrošināta iespēja izveidot centralizētu saimniecības preču loģistikas (ar divām piegādes zonām) un arhīva centru visam RAKUS kompleksam. Paredzētas telpas dienesta viesnīcai, datu centram, konferenču zālei, kafejnīcai un virtuvei.
Visu rakstu lasiet 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
#1/2
SIA CADUCEUS Development valdes loceklis Gunārs Kosojs.
#2/2
SIA CADUCEUS Development valdes loceklis Gunārs Kosojs.
