Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vika Wood» peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā pieauga līdz 5,346 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums samazinājās un bija 58,657 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, SIA «Vika Wood» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājās par 1,7%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pieauga 1,8 reizes. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, uzņēmums pērn reversēja atliktā nodokļa saistības un pilnā apmērā tās norakstīja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas pozitīvi ietekmēja tā peļņu par 1,2 miljoniem eiro.

SIA «Vika Wood» vadība gada pārskatā atzīmē, ka pērn pieauga cenas gan izejvielām - zāģbaļķiem, gan uzņēmuma saražotajai produkcijai - zāģmateriāliem. Lietainā vasara un rudens, kā arī vēlā ziemas iestāšanās ierobežoja ražošanai nepieciešamo zāģbaļķu pieejamību, palielinot to cenu. Savukārt zāģmateriālu cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma kāpums visos zāģmateriālu tirgos. SIA «Vika Wood» pagājušajā gadā samazinājusi ražošanas apjomus par 5,5%, bet vienlaikus spēja pārdot visu pagājušajā gadā sažoto produkciju.

Lai arī vairākiem uzņēmumiem, kuri nodarbojās ar papīrmalkas iepirkšanu Latvijā un to piegādi ārvalstu celulozes ražotājiem, pērn saruka neto apgrozījums, tomēr daži palielināja savus ienākumus. «Norvēģijā, pretstatā Zviedrijai pērn bija pieprasījums pēc papīrmalkas, turklāt 2004. gadā reāli strādājām tikai astoņus mēnešus,» tā straujo ienākumu pieaugumu par 148.6 % skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš atzīst, ka uzņēmums sekmīgi spējis izmantot vētras radīto situāciju tirgū, kas ļāva Latvijā būtiski kāpināt papīrmalkas iepirkšanu un eksportu uz Norvēģiju. Viņš arī norāda, ka šādi rezultāti diez vai tiktu sasniegti, ja uzņēmuma darbinieki nebūtu ieguldījuši lielu darbu. «Neto apgrozījuma pieaugums 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadā būtu bijis, taču diez vai tas būtu tik liels, ja nebūtu vētras un tās radīto seku,» uzsver SIA Nela Wood direktors.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Cilvēki vairāk uzticas saviem iecienītākajiem toņiem un rotas pieskaņo esošajai garderobei, nevis akli seko tendencēm, ir novērojusi rotu zīmola Nela Strenge Gems dizainere Nela Streņģe

Nelai vienmēr patikuši rokdarbi, un viņa vēlējās darīt kaut ko radošu un vienlaikus sievišķīgu. «Biju domājusi par apģērbu šūšanu, jo man arī ir pieredze un esmu strādājusi par šuvēju. Taču tajā brīdī, kad par to iedomājos, man nebija šujmašīnas, turklāt tas ir sarežģīti – jādomā par izmēriem, piegrieztnēm. Man nebija tik labu zināšanu par konstruēšanu. Tāpēc izdomāju sākt ar kaut ko vienkāršāku – rotām. Tomēr ideja par apģērbiem man tik un tā ik pa laikam atgriežas,» stāsta Nela.

Ar rotu izgatavošanu viņa sāka nodarboties paralēli algotam darbam. Sākumā viņa to darīja vakaros un brīvdienās, bet pēc kāda laika tas kļuva sarežģīti, turklāt prasīja pārāk daudz laika. Tā aptuveni gadu viņa strādāja divos darbos, bet tad, kad rotu izgatavošana kļuva par gana stabilu nodarbi, izlēma aiziet no algotā darba. Rotu izgatavošanu Nela veic jau trīs gadus – viss sākās ar hobiju, vēlāk attīstījās līdz mikrouzņēmumam. Pērn viņa pārgāja uz parasto nodokļu maksāšanas režīmu un nodibināja SIA Crafters.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn samazinājies par 11,7% līdz 36,47 miljoniem latu, un līdz ar to kritusies arī uzņēmuma peļņa, liecina Lursoft dati.

Viens no lielākajiem Talsu novada uzņēmumiem 2012. gadā nopelnīja 1,85 miljonus latu iepretim 4,63 miljoniem latu, ko Vika Wood izdevās nopelnīt 2011. gadā.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn ekonomikā nav novērojusi būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un, SIA Vika Wood vadība uzskata, ka 2012. gadā turpinājusies stagnācija, tādēļ pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas, savukārt, ietekmēja to cenas.

Pārskata gadā SIA Vika Wood samazinājusi savu ražošanas apjomu par 17%. Iemesls šādam samazinājumam bijis Latvijas Valsts Mežu samazinātais zāģbaļķu piegāžu apjoms par 28% jeb 70 tūkst. m3. Uzņēmuma vadība norāda, ka būtiskais apjoma samazinājums, kas radies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, visvairāk negatīvi ietekmējis kopējos darbības rezultātus.

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Lai arī Zviedrijā vētrā cieta vairāk nekā 10 reizes lielāks koksnes apjoms nekā Latvijā, tomēr Latsin uz Zviedrijas celulozes ražotni spēja nosūtīt lielāku papīrmalkas apjomu — 335 4000 m3 , kas bija par 55 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. «Mēs pierādījām, ka papīrmalkas paredzētā piegāžu apjoma apcirpšana nav pamatota, un tās pat spējām palielināt,» skaidro SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Viņš norāda, ka arī 2006. gadā ir izdevies vienoties par vēl lielākām papīrmalkas piegādēm — līdz apmēram 400 000 m3. To izdevies panākt uz apses papīrmalkas rēķina. Proti, bērza papīrmalkas vietā (līdz 7 — 12 %)celulozes ražošanā var izmantot apses papīrmalku, tiesa, pēc V. Sīpola teiktā, celulozes iznākums no bērza papīrmalkas ir 100 %, bet no apses tikai 70 %, tāpēc būtiska ir apses papīrmalkas cena.

Pieprasījums pēc papīrmalkas Latvijā no Skandināvijas celulozes rūpnīcām vairāku iemeslu dēļ šogad tiek prognozēts vēl mazāks nekā pērn, kaut arī vairāki spēlētāji plānojuši apjomus kāpināt. To liecina lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Pagājušā gada janvāra vētras postījumi Zviedrijā un Latvijā faktiski ir apmetusi kājām gaisā papīrmalkas tirgu. Pēc speciālistu aplēsēm, vētras sekas vismaz papīrmalkas tirgū varētu izjust ne tikai šogad, bet arī 2007. gadā, jo Zviedrijā vēl joprojām uz pārstrādi celulozes rūpnīcās gaida milzīgas papīrmalkas grēdas. Jāatgādina, ka Zviedrijā vētrā cieta ap 80 milj. m3 (Latvijā 7.44 milj. m3) koksnes. Loģiski, ka Zviedrijas celulozes ražotņu īpašnieki, kuriem pieder arī vētrā cietušie meži, priekšroku dod nevis importētajiem resursiem no Latvijas, bet gan savos mežos iegūtās vētrā cietušās koksnes pārstrādei. Jāņem vērā, ka Zviedrija līdz vētrai bija lielākais apaļkoksnes (papīrmalkas) iepircējs — apmēram 85 % no kopējā apjoma, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Tāpēc tiek prognozēts, ka papīrmalkas tirgus pirmsvētras situācijā varētu atgriezties 2006. gada nogalē — 2007. gada sākumā. Tomēr garantijas nav, ka šīs prognozes piepildīsies, it īpaši, ja vēl papildus vētras efektam spiedienu uz šo jomu radīja Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streiks pagājušā gada vasarā. Kā vēl viens iemesls tiek minēta Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā izmaksu samazināšanas un peļņas uzlabošanas politika.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Cēlkoka grīdu ražošanas uzņēmums Jelgavā SIA Amber wood ar bankas Citadele līdzfinansējumu investēs pusmiljonu eiro un iegādāsies ražošanas tehniku, lai ieviestu un ražotu jaunu produktu - shevron jeb franču skujiņas parketu. Amber wood klientu pieprasījums liecinot, ka šobrīd Eiropā šis grīdas segums ir modes tendence, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunais produkts - franču skujiņas parkets - ir neregulāras formas ar slīpiem gala griezumiem un interjeram sniedz jaunas dizaina iespējas. «Aptuveni 80% no Amber wood saražotā tiek eksportēts, un šobrīd jūtam pieprasījumu no mūsu ārzemju partneriem, kas vēlas iegādāties tieši shevron parketu. Arī grīdu segumiem ir modes tendences, un mūsu uzstādījums ir tām pielāgoties. Samēra liels klientu pieprasījums ir arī pēc dārga un specifiska apdares materiāla, piemēram, ar dažādiem sena koka efektiem,» stāsta Amber wood vadītājs Ivars Akerfelds.

Viņš skaidro, ka kvalitatīva shevron parketa izveidei ir nepieciešama speciāla tehnika, jo materiāls grūti pakļaujas industriālai apstrādei. Ar Citadeles finansējumu uzsākta ražotnes angāra paplašināšana un tiks iegādāta jaunu ražošanas tehnika ne tikai konkrētā parketa, bet arī dažādu apdares materiālu izveidei. «Ticam, ka varēsim paplašināt pircēju loku, piedāvājot pēc iespējas dažādākas dizaina iespējas,» pārliecināts ir uzņēmējs.

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

«Vairāku iemeslu dēļ pērn saruka uzņēmuma papīrmalkas eksporta apjomi, un arī šogad tie būs mazāki nekā 2005. gadā,» atzīst viens no lielākajiem spēlētājiem papīrmalkas iepirkšanā Latvijā un eksportā SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. «Pērn Stora Enso koncerns tikai Somijā vien par 4 milj. m3 neizpildīja budžetā noteikto koksnes piegāžu apjomu, kas attiecīgi šobrīd samazina somu «apetīti» pēc importētām izejvielām papīrmalkas un celulozes šķeldas veidā,» saka V. Freimanis. Viņš arī norāda, ka aukstais laiks var radīt vēl vienu papildu draudu — proti, sala radītie ledus apstākļi papīrmalkas eksportu caur mazajām ostām un, iespējams, pat Rīgas ostu var padarīt problemātiskāku. Sinoptiķu prognozes liecina, ka kuģošanas grūtību draudu Rīgas jūras līcī varētu ieilgt līdz aprīlim — savās pārdomās par iespējamo scenāriju dalās V. Freimanis. Minēto iemeslu dēļ arī V. Freimanis neprognozē papīrmalkas cenu kāpumu.

Igaunijas būvniecības kompānija Nordecon un Somijas mežrūpniecības grupa Metsa Wood noslēgušas 14 miljonu eiro vērtu līgumu par saplākšņa rūpnīcas būvniecību Pērnavā, kas atrodas Igaunijas dienvidrietumos.

«Metsa Wood investē bērza saplākšņa ražošanā, lai labāk atbilstu pasaulē pieaugošajam pieprasījumam. Jaunās rūpnīcas atrašanās vieta Pērnavā sniedz ļoti labus loģistikas savienojumus ar mūsu galvenajiem tirgiem. Bērza finieris tiks ražots Somijā, un Pērnavas rūpnīcā no tā izgatavos saplāksni. Tās ir lielas investīcijas mūsu konkurētspējā. Pērnavas rūpnīcas jauda gadā būs 50 tūkstoši kubikmetru bērza saplākšņa,» paziņoja Metsa Wood ražošanas un tehnoloģiju vadītājs Jari Tikanens.

Jaunās rūpnīcas teritorija būs ap 29 tūkstošu kvadrātmetru plaša. To veidos rūpnīca, kurā būs arī ar ražošanu nesaistītas telpas, un biroju komplekss. Līguma vērtība pārsniedz 14 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz nākamā gada augustam, Nordecon informēja Tallinas biržu. Kompānija ir pārliecināta, ka jaunā rūpnīca pozitīvi ietekmēs Pērnavas un tās apkaimes attīstību.

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.