Tirdzniecība un pakalpojumi

Nelicencēto interneta azartspēļu dēļ valstij «gar degunu» pusotrs miljons eiro

Žanete Hāka, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Nelicencēto interaktīvo azartspēļu ierobežošana dos labumu gan vietējiem uzņēmumiem, kas šajā jomā darbojas, gan valsts budžetam, kuram pašlaik iet secen licences maksas un nodokļi, uzskata azartspēļu uzņēmuma SIA viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks.

Viņš atzinīgi vērtē, ka 14. janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē skatīs noteikumus par izmaiņām Kredītiestāžu likumā saistībā ar Latvijas Republikā nelicencētiem azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem.

Uzņēmums viensviens.lv ir viens no četriem uzņēmumiem, kas saņēmis totalizatora un derību licenci, kā arī atļauju savus pakalpojumus piedāvāt interaktīvajā vidē.

Lai gan atbildīgās iestādes un ministrijas šim jautājumam nopietni pievērsušās tikai tagad, interneta azartspēļu nozares stingrāka kontrolēšana, kā viens no ēnu ekonomikas apkarošanas veidiem, minēts jau 2010.gada vidū izdotajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013.gadam. Šajā dokumentā norādīts, ka ar dažādu instrumentu palīdzību tiks sekmēta ēnu ekonomikas izskaušana. Kā efektīvu veidu tobrīd finanšu ministrija uzskatīja kontroles palielināšanu un efektīvākas sankcijas.

Kaut arī šajos noteikumos rakstīts, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IUAI) ir tiesības dot rīkojumu interneta pakalpojumu sniedzējiem veikt nelicencētu azartspēļu rīkotāju interneta protokolu un domēna vārda bloķēšanu, reāli tas varētu sākt darboties labākajā gadījumā tikai šogad, norāda M. Bandenieks.

«Es pieņemu, ka atbildīgajām institūcijām pašām nav informācijas, cik daudz līdzekļu iet garām valsts budžetam šo nelicencēto interneta azartspēļu vietņu dēļ, taču, ņemot vērā to skaitu, es pieļauju, ka runa ir par vairākiem miljoniem eiro. Ieguvums valsts budžetā par vienas licences darbības reģistrēšanu internetā ir jau 427 tūkstoši eiro, un maksa par vienas totalizatora licences izņemšanu – 42 690 eiro. Ja tiktu izņemtas vismaz trīs totalizatora un trīs interaktīvo pakalpojumu sniedzēju licences, valsts budžets papildinātos par pusotru miljonu eiro, neskaitot nodokļus,» spriež M. Bandenieks.

Licencēto interneta azartspēļu vietnes viensviens.lv vadītājs neslēpj, ka esošo situāciju nozarē vērtē ne tikai kā pelēko zonu Latvijas ekonomikā, bet arī kā negodīgu konkurenci, kurā tie uzņēmēji, kuri visu grib darīt saskaņā ar likumu, paliek zaudētājos. «Ja valstiskā līmenī visu laiku tiek runāts, ka ir jāatbalsta vietējie uzņēmēji, kuri godprātīgi maksā nodokļus, nedrīkst izlikties, ka interaktīvo azartspēļu un totalizatoru joma nav bizness,» uzsver M. Bandenieks.

Saeimas pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, paredz regulējumu azartspēlēm interneta vidē, lai no tām panāktu nodokļa iekasēšanu. Likums nosaka, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības ierobežot piekļuvi un bloķēt Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja interneta mājaslapu. Otrs būtiskākais apkarojošais pasākums, kuru šobrīd skata Saeimā, dotu IUAI tiesības izdot rīkojumus kredītiestādēm un citām maksājumu iestādēm neveikt maksājumus uz nelicencētu azartspēļu organizētāju norēķinu kontiem jebšu bloķēt maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Daži ļausies i-spēlēm, bet maksās visi lietotāji?

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec, 06.11.2013

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā

Anita Kantāne, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nevienlīdzīga konkurence un neizmantota iespēja papildināt valsts budžetu

Dienas Bizness, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Allaž, kad runa bijusi par nodokļu sloga palielināšanu, tas sabiedrībā izraisījis negatīvu reakciju. Turklāt pārsvarā gadījumu reakcija ir bijusi negatīva teju visā sabiedrībā neatkarīgi no tā, par kādu nozari ir stāsts.

Droši vien vienīgais izņēmums šajā jomā ir azartspēļu bizness – vēl nekad nav dzirdēts par tautas šūmēšanos saistībā ar nodokļu palielināšanu azartspēlēm, lai gan šai nozarei arvien lielāki maksājumi tiek piemēroti visnotaļ regulāri, un valstij noskaitītās summas nebūt nav mazas. Tam ir savs loģisks izskaidrojums – azartspēles nekādi nevar uzskatīt par pirmās nepieciešamības pakalpojumu, un tā īsti nevienu neuztrauc, kādas ir izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuri nolēmuši savu naudu labprātīgi nolikt uz spēļu galda. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā biznesā spēlējošajiem uzņēmējiem nevajadzētu būt vienādiem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ušakova lēmums par azartspēļu vietu slēgšanu tiks pārsūdzēts

Vineta Čukste - Jurjeva, advokāte, biroja Kronbergs Čukste LEVIN partnere, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Rīgas domes vadība tiešām slēgs visas spēļu zāles pilsētā, tas pilsētas budžetam draud ar ilgstošiem un dārgiem tiesas procesiem.

Prognozējamas gan juridiskas, gan finansiālas negatīvas sekas.

Azartspēļu un izložu likums, kas šo jautājumu regulē, skaidri pasaka, kur nedrīkst organizēt azartspēles – valsts iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, dienesta viesnīcās un vēl 6 vietās, kā arī to tuvumā. Protams, ja domei izdosies atrast šādas vietas, tad tur bez ierunām spēļu vietas ir jāslēdz.

Tāpat likuma 42. panta 3. daļa paredz, ka pašvaldības dome var neatļaut azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, ja tas rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču interešu aizskārums ir jāpierāda, un nepietiek tikai ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka viss ir slikti vai kādam kas nepatīk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējs: Prasība interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt Latvijā nelicencētus azartspēļu organizētājus neaizsargās patērētāju intereses

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas liek interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt Latvijā nelicencētus azartspēļu organizētājus, tikai veicinās negodīgu komercpraksi un neaizsargās patērētāju intereses, uzskata interneta un e-pasta pakalpojumu uzņēmuma Inbokss pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis.

Elektronisko sakaru likuma normas, kurām būtu jāstājas spēkā šā gada 1.jūnijā līdz ar Ministru kabineta (MK) saistošo noteikumu apstiprināšanu, radīs būtiskus finansiālus zaudējumus gan vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem, gan valsts budžetam, norāda uzņēmējs.

«Latvijā elektronisko sakaru komersanti maksās vairākus miljonus eiro, lai ieviestu šauras grupas interesēs izstrādātas likuma prasības. Tikmēr ārvalstīs reģistrēti mediji, piemēram, Facebook un Google, turpinās īstenot negodīgu komercpraksi un pelnīt, rīkojoties pretēji Latvijas likumam un reklamējot azartspēles. Ierobežojumiem vajadzētu attiekties uz visiem, ja Latvijas kontrolējošās iestādes to nevar nodrošināt, tad nozīmē, ka ir jādomā par citāda veida risinājumiem,» uzskata A. Kulinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID varēs slēgt vai ierobežot interneta mājaslapas

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu, kā arī uzlikt liegumu tā lietošanai. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām.

Izmaiņas rosinātas, lai VID varētu operatīvi reaģēt uz būtiskiem pārkāpumiem nodokļu jomā, izmantojot tīmekļa vietnes. Likuma grozījumi paredz VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu reģistrācijas .lv zonā un šāda domēna pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu.

Patlaban regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles.

Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildu šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto katrs desmitais uzņēmums. VID dati liecina, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID varēs slēgt vai ierobežot interneta mājaslapas

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu, kā arī uzlikt liegumu tā lietošanai. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām.

Izmaiņas rosinātas, lai VID varētu operatīvi reaģēt uz būtiskiem pārkāpumiem nodokļu jomā, izmantojot tīmekļa vietnes. Likuma grozījumi paredz VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu reģistrācijas “.lv” zonā un šāda domēna pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu.

Patlaban regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles.

Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildu šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto katrs desmitais uzņēmums. VID dati liecina, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts laiž vējā iespēju iekasēt miljonu nodokļos

Ieva Mārtiņa, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetam garām aizslīd, iespējams, pat miljons eiro nodokļu naudas, ko varētu iekasēt no azartspēlēm internetā.

Līdz galam nesakārtotās likumdošanas dēļ šobrīd valsts ļauj plaukt faktiski nelegālam azartspēļu biznesa atzaram. Ja internetā azartspēļu organizētājs nav savu biznesu reģistrējis Latvijā, tas šobrīd var netraucēti saņemt ieņēmumus un nemaksāt no tiem arī nodokli, kas Latvijā ir 10% apjomā.

«Latvijā nav izdomāts, kā šo jomu kontrolēt, te brīvi azartspēles piedāvā lielākie pasaules interneta azartspēļu organizētāji. No Latvijas likumdošanas viedokļa tie mūsu valstī atrodas nelegāli, visi pakalpojumi piedāvāti nelegāli, bet vietējiem uzraugiem nav iespēju tos izķert un aizliegt,» skaidro Olympic Casino Latvia vadītājs Gints Pakārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Interneta asociācija: VID pat formālu pārkāpumu dēļ varēs radīt slogu visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem

LETA, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) rosinātā ideja piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm ļaus VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Interneta asociācijā (LIA).

Izprotam uzraugošo iestāžu vēlmi cīnīties ar nelegālas komercdarbības veicējiem un nodokļu nemaksātājiem, tomēr iebilstam pret plānotajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos, kas paredz elektronisko sakaru komersantu pienākumu bloķēt tīmekļa vietnes pēc VID pieprasījuma, sacīja LIA pārstāvji. Viņuprāt, normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības.

Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana, uzskata LIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Lai budžetam paņemtu vēl vairāk naudas, ir arī jāpastrādā

Dienas Bizness, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas meklēšana nākamā gada budžetam, spēlējoties ar nodokļu slogu, turpinās – tā droši var teikt par Saeimas Budžeta komisijā apspriesto jautājumu, kas skar iespēju palielināt azartspēļu nodokli par 10%. Uzreiz jāteic, ka šeit nav runa ne par pārtiku, ne elektroenerģiju, ne autogāzi, ne arī citām sabiedrībai ikdienā nozīmīgām jomām.

Godīgi sakot, vidējam Latvijas iedzīvotājam pat ir vienalga, cik lielus nodokļus maksā azartspēļu biznesā strādājošie uzņēmumi, jo tas viņu vienkārši neskar. Runa ir par pakalpojumu, ko nekādi nevar nosaukt par ikdienā nepieciešamu, par vitāli svarīgu. Tomēr, neraugoties uz visu minēto, ar nodokļu slogu šai nozarei ir jāuzmanās. Šeit var vilkt paralēles, piemēram, ar tabakas industriju. Proti, arī cigaretes ir produkts, ko nevar uzskatīt, piemēram, par pirmās nepieciešamības preci, un teorētiski tām varētu palielināt akcīzes nodokli kaut vairākas reizes gadā. Vienīgi jārēķinās, ka, šādi rīkojoties, mēs visi ļoti ātri pārliecinātos par to, cik «cauras» joprojām ir mūsu valsts robežas. Respektīvi, sarosītos kontrabandisti, kuri vestu no Krievijas nelegālo produkciju un tirgotu par salīdzinoši zemākām cenām, nekā ir pieejams oficiālās tirdzniecības vietās. Tātad ir skaidrs, ka akcīzes nodokļa palielināšanas procesam ir jābūt maksimāli saprātīgam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ierobežos piekļuvi Latvijā nelicencētām interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām

Lelde Petrāne, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 9. jūnijā, Ministru kabineta sēdē izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi, kas paredz ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētām interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, informē ministrija.

«Latvijā šobrīd ir brīvi pieejama iespēja interaktīvi spēlēt Latvijā nelicencētas azartspēles, kas ir acīmredzama ēnu ekonomikas sastāvdaļa. Jaunā kārtība samazinās cilvēku skaitu, kuri varētu kļūt atkarīgi no Latvijā nelicencētām azartspēlēm. Tāpat palielināsies Latvijā licencēto un uzraudzīto azartspēļu organizāciju skaits,» norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Noteikumi paredz kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta augstākā līmeņa domēna «.lv» reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par to, ka ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja interneta mājaslapai. Augstākā līmeņa domēna «.lv» reģistra turētāji un elektronisko sakaru komersanti nodrošinās Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapu bloķēšanas tehnisko izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olympic Casino Latvia atver tiešsaistes kazino

Dienas Bizness, 01.08.2013

"Olympic Entertainment Group" pārstāvis Prīts Pajumā (no kreisās) preses konferences laikā iepazīstina klātesošos ar jaunizveidoto interneta kazino platformu "Olybet".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Olympic Casino Latvija (OCL) atklājis interneta kazino Olybet, kurā piedāvā sporta totalizatoru un interaktīvās azartspēles, tādējādi kļūstot par pirmo klasisko azartspēļu operatoru Latvijā, kurš saņēmis licenci tiešsaistes kazino un sporta derību pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Latvijas likumdošanai.

Olybet interneta kazino pieejams vietnē olybet.lv, kur apmeklētājiem tiek piedāvāts gan sporta totalizators, gan klasiskās kazino un spēļu automātu spēles tiešsaistē, kā arī pokers un pokera turnīri. Uzņēmums norāda, ka līdz ar Olybet atklāšanu ir kļuvis par pirmo un šobrīd vienīgo legālo interaktīvā pokera spēles organizētāju Latvijas teritorijā.

Tiešsaistes kazino klientiem tiek piedāvātas plašas totalizatoru likmju veikšanas iespējas, iespēja spēlēt ruleti, blackjack, pokeru u. c. spēles. Kazino darbojas izmantojot viena no lielākajiem tiešsaistes azartspēļu programmatūras izstrādātājiem - Microgaming sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar HTC vadītāju Baltijas valstīs Vladislavu Berčenko

Lelde Petrāne, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu ražotnes rūpnīcas direktoru Sergeju Strogonovu

Lelde Petrāne, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu ražotnes rūpnīcas direktors Sergejs Strogonovs. Ādažos kartupeļu čipsus ražo no 1972. gada. Šobrīd uzņēmumā strādā 119 cilvēki. Gadā tiek saražotas vairāk nekā 4000 tonnas sāļo kartupeļu uzkodu.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pateicoties iepriekšējā vadītāja Valda Blūma mestam izaicinājumam - no maza, lokāla ražotāja izveidot spēcīgu, ambiciozu ražotni, kas nodrošina Eiropas tirgū pieprasīto produktu un kvalitāti.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizētāja Joker Ltd koncerna apgrozījums pērn bija 33,034 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2015.gadā, bet peļņa pērn bija 9,439 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk, liecina Firmas.lv informācija.

Koncerna apgrozījums 2015.gadā bija 30,015 miljoni eiro, bet peļņa - 8,258 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma un citu finanšu pozīciju pieaugumu pērn veicināja dažādu uzlabojumu veikšana, ieguldot līdzekļus jaunu pakalpojumu ieviešanā, kā arī koncerna efektīvā pārvaldība.

Pagājušajā gadā Joker Ltd ieņēmumus guvis vairāk nekā 70 struktūrvienībās 28 Latvijas un Lietuvas pilsētās. Gandrīz 90% no uzņēmuma apgrozījuma pērn veidoja ieņēmumi no azartspēlēm, kas pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, auguši par 10,5%. Otrs lielākais ieņēmumu sektors ir bāru darbība, pērn nodrošinot 8% no apgrozījuma.

Šogad uzņēmums plāno kāpināt apgrozījumu, attīstoties ne tikai azartspēļu automātu segmentā, bet arī turpinot attīstīt sauszemes totalizatora likmju pieņemšanas vietu darbību un interneta azartspēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti labi varēja nopelnīt ar azartspēļu un kruīza uzņēmumu akcijām

Šogad vērtspapīru tirgus eksperti lielu uzmanību pievērsuši tehnoloģiju kompāniju akcijām. Tam ir zināms pamats, jo šī sektora uzņēmumu vērtspapīri demonstrējuši strauju cenas palielināšanos. Rezultātā ar šādām kompānijām bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir pieaugusi par 14,3%. Turklāt, piemēram, Amazon un Facebook akciju vērtības šajā termiņā ir iespējušas palielināties attiecīgi par 32% un 29%.

Tiesa gan, ne tikai interneta un tehnoloģiju giganti šogad var lepoties ar strauju cenas palielināšanos. Labi klājies arī daudziem ASV viesnīcu operatoriem, azartspēļu uzņēmumiem un kruīzu kompānijām. Piemēram, kazino giganta Wynn Resorts akcijas vērtība Nasdaq biržā ASV kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau par 53%.

Komentāri

Pievienot komentāru