Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Konkurences padome (KP) pēc apsardzes pakalpojumu tirgus uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem vai nozares asociāciju ietvaros, kā arī nesaredz barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū vai kļūšanai par asociāciju biedriem, informē KP.

Tirgus uzraudzības laikā KP secināja un apsardzes pakalpojumu sniedzēji apstiprināja, ka tirgū valda sīva konkurence – apsardzes pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 500 uzņēmumu. Tikmēr nozarē darbojas divas asociācijas – Drošības Nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras kopumā pulcē aptuveni 7% no visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

KP nesaredz konkurences ierobežojumus un barjeras jaunu konkurentu ienākšanai tirgū. Lai uzņēmums varētu sniegt apsardzes pakalpojumus, tam nepieciešams iegūt licenci Valsts policijā, savukārt pēc licences iegūšanas uzņēmums var brīvi darboties tirgū un piedāvāt pakalpojumus dažāda segmenta klientiem, kā arī piedalīties publiskajos iepirkumos.

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Starptautiskajā Izstāžu centrā Ķīpsalā no 3. līdz 5. novembrim notiks pasākums Baltic Beauty World 2006.

Tā ietvaros notiks konkursi, konferences, meistarklases, semināri, paraugdemonstrējumi - viss, lai apmeklētāji un skaistumkopšanas industrijas pārstāvji uzzinātu pašu jaunāko informāciju par ādas, matu un ķermeņa kopšanu. Izstādē Baltic Beauty World 2006 būs vairāk nekā 230 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Maltas, Itālijas, Polijas, Ukrainas, Spānija, Vācijas un Korejas, kas piedāvās produkciju no 36 valstīm.Izstādes ekspozīcija pirmo reizi būs izvietota abās hallēs trīs tematiskās zālēs - Matu skaistuma pasaule (kosmētika matiem, instrumenti, aprīkojums un aparatūra frizētavām), Sejas un ķermeņa skaistuma pasaule (kosmētika sejai un ķermenim, nagu kopšanas līdzekļi, instrumenti, aprīkojums skaistumkopšanas saloniem) un jaunums šogad - Rotaslietu pasaule.

Turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 eiro mēnesī.

EM atzīmē, ka jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2009.

"Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas," uzskata Latvijas Grāmatu izstādes projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādi organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Grāmattirgotāju asociāciju, Latvijas Literatūras centru, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, Latvijas Lasīšanas asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Ķīpsalas izstāžu hallē atklāta 14. Baltijas apvienotā skaistumkopšanas izstāde Baltic Beauty 2018, kurā varēs iepazīties ar plašu skaistumkopšanas produktu un pakalpojumu klāstu, vērot meistaru sniegumu, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, informē mediju koordinatore Inese Libere.

Līdz 4. novembrim izstādē dažādus plaša patēriņa un profesionālos skaistumkopšanas produktus un pakalpojumus prezentēs vairāk nekā 340 dalībnieku no 20 pasaules valstīm.

Šogad Baltic Beauty norisinās rekordliels konferenču skaits - sešas plaša mēroga konferences sadaļā Sejas un ķermeņa skaistuma pasaule un sešas vērtīgas konferences sadaļā Matu skaistuma pasaule. Konferencēs ar pieredzi dalīsies vismaz 13 valstu lektori.

Izstādi rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 un Skaistums matu kosmētika sadarbībā ar Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju - CIDESCO sekciju Latvijā, Latvijas Frizieru un kosmetologu asociāciju, OMC Latvijas komiteju, Latvijas Stilistu asociāciju, Nagu skaistumkopšanas amatu apvienību, Latvijas Spa & Wellness federāciju un Latvijas Ārstu biedrību, Baltijas Imidža speciālistu asociāciju, Starptautisko Skropstu un uzacu profesionālo meistaru asociāciju, Pigmalions, Aroma Life Institute.

No 16. līdz 19. oktobrim Ķīpsalā notiks izstāde Māja. Dzīvoklis 2008. Šī gada īpašie izstādes akcenti – jauni apdares materiāli, dizains un interjers, jaunās tehnoloģijas māju renovācijā, siltumsistēmu risinājumi, kā arī ekoloģiski un veselībai draudzīgi materiāli.

Būvniecības, remonta, labiekārtošanas un interjera preces un pakalpojumus izstādē piedāvās 237 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Somijas, Jaunzēlandes, Kanāriju salām. Šogad īpaši aktīvi ir Lietuvas uzņēmumi, piedaloties izstādē ar 12 stendiem.

Izstādē varēs novērtēt arī Lietuvas un Tenerifes (Kanāriju salas) nekustamā īpašuma projektus, kā arī tipveida projektus, ko piedāvās Latvijas kompānijas.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija un BT 1 izstādes laikā 16. oktobrī, plkst. 10.00 rīkos starptautisku konferenci “Nekustamā īpašuma pārvaldīšana – XXI gadsimta iezīmes un attīstības virzieni dažādās Eiropas valstīs”, kurā piedalīsies nozares profesionāļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Holandes, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.

Dažādas mežu nozares interešu grupas nav spējušas vienoties par to cik daudz koksnes kādā veidā nākamgad tiks realizēts no valsts mežu apsaimniekotāja pārziņā esošajām platībām. «Tāpēc, ka interešu grupas navarēja vienoties, cik daudz koksnes kādā veidā nākamgad tiks realizēts no valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) pārziņā esošajām platībām, lēmums jāpieņem zemkopības ministram Mārtiņam Rozem,» secina darba grupas vadītājs Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Domstarpības ir starp LVM un Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociāciju, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju, asociāciju Latvijas koks, asociāciju Latvijas mēbeles, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociāciju, jo Latvijas Mežizstrādātāju savienība, uzskatot, ka LVM apaļkoku kokmateriālu sortimentu pilotprojekts ir ekonomiski neizdevīgs, diskusijās par koksnes realizācijas apjomiem konkrētos tirdzniecības veidos atteicās piedalīties, atzīst J. Birģelis. Atšķirību pamatā ir LVM vēlme straujāk palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecības apjomu ne tikai uz tās koksnes apjoma, kurš atbrīvojas no tām ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībām, kurām beidzies līguma termiņš. Savukārt kokrūpnieku asociācijas uzskata, ka LVM apaļkoksnes sortimentu tirdzniecibas apjomi ir jāpalielina pakāpeniski. J. Birģelis atzīst, ka šīs pretrunas ir attiecināmas tikai uz 2005. gada koksnes tirdzniecības apjomu veidiem, bet kokrūpnieku un LVM viedokļi par realizējamās koksnes sadalījumu pa tirdzniecības veidiem minimāli atšķiras attiecībā uz 2006. un 2007. gadu.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

«Visi mežizstrādātāji nav vienādā situācijā, ir tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo cepuri kuldami, un ir arī tādi, kur jostas jau ir savilkuši līdz maksimālai robežai,» secina Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka mežizstrādes cenu kritums notiek, pat neraugoties uz to, ka degvielas cenas ir būtiski palēkušās, turklāt, ja uzņēmējs vēlas nosargāt savus apmācītos speciālistus, piemēram, harvestera operatoru no konkurentu vēlmes to pārpirkt, tad jāmaksā lielāka alga. «Kā lai nodokļus maksājošs uzņēmējs izmaksām pieaugot, samazina pakalpojuma cenu, ja ir nelieli apjomi,» jautā I. Krūtainis. Viņaprāt, vienīgā legālā iespēja ir noēst iepriekš uzkrātos taukus, saņemt šķērssubsīdiju no citām uzņēmējdarbības jomām, ja tādas konkrētajam mežizstrādātājam ir vai arī nemaksāt strādājošajiem un preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem), blēdīties ar nodokļiem. «Daudziem mežizstrādātājiem nevienas no iespējām — ne tauku, ne dotāciju — nav, un šmugulēties ar nodokļiem un izstiept līdz bezgalībai samaksas termiņus negribas,» skaidro I. Krūtainis. Viņš arī ir pārsteigts par to, ka, savstarpēji runājoties, mežizstrādātāji par dempinga cenām uzskata tādas, kur šis pakalpojums pie nelieliem mežizstrādes apjomiem ir 5— 6 Ls/m3, taču nezin kādēļ tādas nosola it īpaši pie nelieliem apjomiem un tad cenšas pierunāt pasūtītāju paaugstināt cenu. I. Krūtainis atzīst, ka sava veida atskaites punkts varētu būt valsts mežu apsaimniekotāja konkurss mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, taču ja pakalpojumu cenas atkal tiks nosistas zem ekonomiski pamatotajām un būs niecīgs apjoms, tad kādiem spēlētājiem nāksies šo biznesu pamest.

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Otrdien Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem

Parakstot sadarbības protokolu, 22.jūlijā Liepājas pārstāvniecības telpās Rīgā Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tūrisma asociācijas nodibinājušas Latvijas tūrisma asociāciju Sadarbības padomi.

Par tās priekšsēdētāju uz vienu gadu ievēlēts Guntars Seilis – Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks un Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs, par vietnieku ievēlēts Raitis Sijāts – Vidzemes Tūrisma asociācijas priekšsēdētājs.

Galvenais Sadarbības padomes darbības mērķis būs reģionālo tūrisma asociāciju darbības koordinēšana un spēku apvienošana, lai veiksmīgāk aizstāvētu Latvijas novadu un tūrisma uzņēmumu intereses gan ministriju, gan valdības, gan arī Saeimas līmenī. Iespējama arī citu Latvijas tūrisma asociāciju līdzdalība šajā Sadarbības padomē.

Pirmajā sēdē Sadarbības padome apstiprināja Latvijas reģionālo tūrisma asociāciju pārstāvi jaunajā Latvijas Tūrisma Attīstības Valsts aģentūras (TAVA) Konsultatīvajā padomē, ko tuvākajā laikā sola veidot Ekonomikas ministrija. Tā būs Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) izstrādājušas Ētikas kodeksu.

Abas organizācijas apstiprinājušas papildinājumus Latvijas Zāļu reklamēšanas prakses Kodeksā, kas vērsti uz stingrākām prasībām zāļu ražotāju ētiskai darbībai Latvijā, kas vietām ir stingrākas par Eiropas zāļu ražotāju ētikas normām.

Būtiskākās izmaiņas pilnveidotajā Ētikas kodeksā skar zāļu ražotāju sadarbību ar ārstiem (vai to pārstāvošajiem komersantiem) zāļu reklamēšanas procesā. Kopš šo grozījumu spēkā stāšanās par ētikas normu pārkāpumu tiek uzskatīti arī jebkādi maksājumi ārstiem (tieši vai netieši) un to pārstāvošajām trešajām pusēm par to, ka ārsts pieņem un uzklausa zāļu ražotāju pārstāvjus, kuri ieradušies, lai informētu par zālēm un to lietošanu ārstniecības procesā.

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Ventspils pašvaldība šovakar ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani ("Latvijai un Ventspilij"), informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lembergs 10.decembrī atkāpās no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju, ņemot vērā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 9.decembrī noteiktās sankcijas pret Lembergu un četrām ar viņu saistītām struktūrām - Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Jaunieceltā valdes locekļa pilnvaru termiņš noteikts līdz 2025.gada 31.decembrim. Drīzumā gan situācija var būtiski mainīties, jo valdība ir nolēmusi virzīt grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 16. martā tiek atklāta un līdz 20. martam darbosies 19. starptautiskā būvniecības industrijas izstāde “Māja I 2005”. “Māja I 2005” tiek rīkota, lai veicinātu celtniecības nozares uzņēmumu reģionālo un starptautisko atpazīstamību, kā arī stimulētu klienta biznesa attīstību un pārdošanas apjomu pieaugumu. Būvniecības izstādi “Māja I 2005” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju LANĪDA.

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

No šodienas bankas neapkalpos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") saistītās trīs ASV sankcijām pakļautās organizācijas - Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Tas izriet no ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pagājušā gada 9.decembra noteiktajām sankcijām.

OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

No šodienas jebkādi finansiāli darījumi ar Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos.

Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai saņemtu, piemēram, pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un veiktu pamatvajadzību apmierināšanai paredzētus maksājumus.