Jaunākais izdevums

Uzņēmums pastāv jau ļoti sen, jau 45 gadus. 1971. gadā kombināts Latvija šeit Krāslavā uzbūvēja jaunu filiāli. Kopā ar vīru šo uzņēmumu pārņēmām, jo uzskatījām, ka mūsu zināšanas un spējas būtu noderīgas, ka mēs redzam kā šo uzņēmumu attīstīt. Nebijām gan gaidījuši, ka šis bizness būs tik smags. Pamatīgi esam dabūjuši svīst, un tas, kas dod mums spēku, ir atbildība pret cilvēkiem – atzīst apģērbu ražotnes Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

Mūsdienās, kad tik daudz tiek importēts no Ķīnas, mēs pastāvam, jo fokusējamies uz ļoti kvalitatīvu segmentu un nelieliem apjomiem. Nešujam desmitiem tūkstošus vienību kā Ķīnā, šujam simtos, kas ir ļoti atbilstoši tieši Skandināvijas tirgum. Būtiska ir arī augstā kvalitāte, ko varam nodrošināt, un tas, ka esam ļoti tuvu Skandināvijai – varam ātri saražot, ātri aizvest un ātri dabūt produkciju veikalos. Fokusējamies faktiski tikai uz eksportu.

Kopumā šujam 150 tūkstošus vienību gadā, dažādiem zīmoliem. Pārsvarā apģērbi ir mūsu konstruktoru veidoti – ir bijusi skice, ko esam izstrādājuši no nulles līdz masu produkcijai. Īpašs prieks ir tad, ja mūsu produkcija parādās publiski. Piemēram, sadarbībā ar dāņu modes dizaineriem radījām mēteli, un mūsu mēteli izvēlējās Dānijas karaliene Margrēte.

Krāslavas novadā esam lielākais darba devējs. Ja saskaita visas Latgales darba devējus, tikai privātos uzņēmējus, tad mēs esam Top 10. Šūšanas industrija, jo īpaši modes segments, ir darbietilpīga nozare, ļoti daudz tiek darīts ar rokām. Automatizēt var daudz ko – var automatizēti šūt pārvalkus vai spilvendrānas, bet modes industrijā nevar zināt, vai pogcaurumi būs vajadzīgi slīpi vai taisni, vai būs rūtiņa vai puķīte, un automātu iepirkšana šīm darbībām neatmaksājas. Sadarbībā ar Rīgas valsts tehnikumu šeit Krāslavā esam pat atvēruši mācību nodaļu. Tā kā Krāslava ir Latvijas šūšanas galvaspilsēta, neapšaubāmi bija jāmāca arī šuvējas.

Ar ALTUM esam sadarbojušies vairākas reizes. Vienu reizi, kad palielinājām apgrozījumu par 25%, un bija vajadzīgs finansējums audumu iepirkšanai. Ja šī finansējuma nebūtu, mēs vienkārši nepaplašinātos. Otrs sadarbības virziens ir dažādu iekārtu iegāde, kas arī nebūtu iespējama bez ALTUM atbalsta. Pateicoties finansējumam, esam iegādājušies daudzas iekārtas, jauno cehu Gulbenē pilnībā ierīkojuši, tai skaitā esam iegādājušies arī superaparātu, kas pats griež un pats uzšuj kabatas sekunžu laikā. Četras šuvējas, kas to darītu ikdienā, tagad var darīt citus darbus. Tādējādi uzšujam ātrāk, varam iedot klientam labāku cenu un rezultātā saņemt vairāk pasūtījumu.

Skaties video par uzņēmējas pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Tālāko darījumu braucienu galamērķu vidū Pekina, Dubaija, Ņujorka un Vašingtona

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours klientu vidū tālāko darījumu braucienu populārākie galamērķi ir Ņujorka un Vašingtona ASV, Pekina Ķīnā, kā arī Dubaija AAE, informē Latvia Tours pārstāve Alīna Kozlovska.

«Biežākie darījumu braucienu komandējumu mērķi šogad bijušas starptautiskas izstādes un konferences. Pārsvarā klienti šīs iespējas izmanto, lai tiktos ar ārzemju partneriem, kā arī lai stiprinātu zināšanas konkrētajā nozarē,» skaidro Latvia Tours Korporatīvās apkalpošanas vadītāja Karina Bezzubova.

Tikmēr populārākais darījumu braucienu galamērķis šogad pārliecinoši ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele, kurp darba darīšanās 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji devušies 816 reizes. Otrajā vietā pēc darījumu brauciena biežuma ierindojas Polijas galvaspilsēta Varšava, kur iedzīvotāji devušies 390 reizes, bet trešajā – kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina ar 342 reizēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs ilgāks; SIA "Mans peldkostīms" izmantotais audums ražots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem.

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamie īpašumi, kurus izsolīs Latvijas Pasts

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2018.gada jūnijā ar augšupejošu soli piedāvā 33 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visos Latvijas reģionos atšķirīgā cenu diapazonā, informē VAS Latvijas Pasts.

Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Latgalē – kopumā 10, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Krāslavā.

Piedaloties izsolēs, iespējams iegādāties zemi, ēkas vai to daļas. Zemākā sākuma cena ir zemei un ēkas domājamām daļām Riebiņu novadā – 250 eiro, bet augstākā – 143 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Krāslavā, Sv.Ludvika laukumā 1 un 3, ko veido zeme, ēka un palīgēka, – 94 800 eiro.

23 no šiem īpašumiem iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, bet desmit ir īpašumi bez zemes. Kopējā visu 33 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido nepilnus 458 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piļsāta pi upis - visvairāk apmeklētā filma nedēļas nogalē Latvijā

Lelde Petrāne, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory šūs arī pieaugušajiem

Monta Glumane, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā tiks pabeigta ražošanas telpu un biroju kompleksa «Lidostas Parks» būvniecība, kurā vairāk nekā 4000 m2 platībā atradīsies Printful Eiropas ražotne 80 darba vietām, informē Draugiem Group.

«Tik apjomīgas ražotnes ieviešana apliecina, ka Eiropas ražotne apkalpos mūsu Eiropas klientus ilgtermiņā. Mēs turpināsim veicināt pieprasījuma pieaugumu Eiropas tirgū. Lai to realizētu, mums ir vajadzīgas plašākas un mūsdienīgākas telpas,» saka Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Sākotnēji Printful ražotne atradīsies 4331 m2 plašās telpās, kas ir vairāk nekā divas reizes lielākas par līdzšinējām. Tuvāko gadu laikā ražotnes telpu lielums pieaugs līdz pat 7500 m2.

Ražotne atradīsies blakus starptautiskajai lidostai «Rīga», kā arī Latvijas Pasta, DHL, Fedex un citu lielu uzņēmumu loģistikas centriem, kas nodrošinās e-komercijas tirgum tik nozīmīgo piegādes ātrumu. Ražošanas telpās tiks iekārtots arī birojs Printful dizaineriem, fotogrāfiem, grafiku apstrādes speciālistiem un citiem ar ražošanu tieši nesaistītiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Modes māksliniecei Šeilai Vanagai jauns piedāvājums

Kristīne Stepiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atbildot vietējo sieviešu vajadzībām

Daiga Laukšteina, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam

Jānis Goldbergs, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru