Lauksaimniecība

Nepiekrīt griestu noteikšanai vienam ES naudas saņēmējam

Sandra Dieziņa, 24.10.2012

Jaunākais izdevums

Latvijā pietiekami augstā līmenī ir attīstījušās tikai nedaudzas saimniecības un pie patreizējām produkcijas, izņemot graudu, iepirkumu cenām, materiālo resursu cenām un nodokļu politikas bez ES un nacionālā atbalsta nevar pastāvēt, situāciju skaidro Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Aija Balode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie Ministru kabineta (MK) pulcējās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un gandrīz simts lauksaimnieki. Neilgi pēc piketa valdība atbalstīja grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Akcijas laikā lauksaimnieki no zemes un svecēm bija izveidojuši Latvijas kartes kontūru. Ministriem un citiem garāmgājējiem tika dalīti maisiņi ar melnzemi, tādā veidā simbolizējot nesakārtoto lauksaimniecības zemes iegādes politiku. Pulcēšanās mērķis bija tas, ka pagājušās nedēļas sākumā Ministru kabineta darba kārtībā netika iekļauti jautājumi par grozījumiem likumā. Minētie grozījumi likumā paredz noteikt vairākus ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.

Grozījumos likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādei, lai veicinātu to, ka LIZ tiek izmantota tai paredzētajam nolūkam - lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājušas kritērijus, kuri turpmāk tiks piemēroti LIZ pirkšanas darījumiem. Piemēram, lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Likumprojekts neliegs lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apbalvoti konkursa Sējējs 2017 laureāti

Dienas Bizness, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Komentāri

Pievienot komentāru