Jaunākais izdevums

Klientu lojalitātes kartes patīk lielākajai daļai pircēju, kuriem tās nodrošina atlaides un bonusus izvēlētajos veikalos. Savukārt tirgotājiem tā ir efektīva iespēja nodrošināt pircēju uzticību un ieņēmumu stabilitāti. Liekas abpusēji izdevīgas attiecības. „Taču lojalitātes kartēm piemīt viens trūkums - saņemot kārtējo noderīgo plastikāta karti, tās aizņem pārāk daudz vietas pircēju makos” , skaidro PAYYAP vadītājs Helmuts Buļs. Iegādāties un nēsāt līdzi ietilpīgus makus? Sašķirot un ikdienā retāk lietotās kartes atstāt mājās? „Uz šiem diviem jautājumiem arī cenšamies rast atbildi”, secina Helmuts, kāpēc ir attīstīta lojalitātes platforma PAYYAP.

Pienācis laiks atslogot makus un virtualizēt savas lojalitātes karšu kolekcijas. Šādam nolūkam varam ērti izmantot rīku, kas vienmēr mums ir līdzi – viedtālrunis. Lojalitātes platforma PAYYAP, ko radījis tāda paša nosaukuma Latvijas IT uzņēmums, piedāvā plastikāta kartes pilnībā aizstāt ar viedtālruņos lejupielādētu mobilo aplikāciju. Tā ļauj lojalitātes programmu dalībniekiem ātri un ērti reģistrēt savus pirkumus, iegūt atlaides, uzkrāt bonusus un saņemt informāciju par aktuālajiem un izdevīgajiem piedāvājumiem. „Uz doto brīdi esam vienojušies ar Latvijas tirgotājiem ELVI un DOMO, tas nozīmē, ka PAYYAP platforma būs izmantojama šajos veikalos, bet vēl mazliet mums ir jāpastrādā, lai startētu. Gribam izteikt pateicību šiem Latvijas zīmoliem par uzticību”, turpina Helmuts. Platforma paredz, ka pircējs kartes vietā izmantos PAYYAP mobilo aplikāciju un pie kases noskanēs ekrānā redzamo QR kodu, kā rezultātā notiks pircēja atpazīšana, atlaides piešķiršana un/vai bonusu uzkrāšana.

Tādejādi pircējs iegūst parocīgu "elektronisko maciņu". „Tāpat, izmantojot PAYYAP, pircēji varēs pētīt savus iepirkšanās paradumus un vērtēt tēriņus – ar iespēju sagrupēt tos konkrētos laika sprīžos, iepirkšanās vietās vai preču un pakalpojumu grupās”, piebilst PAYYAP vadītājs. Aplikācija būs lejupielādējama bez maksas aplikāciju veikalos (AppleStore, Android Market).

Tirgotāji ar PAYYAP iegūs ne tikai klientu atzinīgi novērtētu ērtību, bet arī izdevīgu un daudzpusīgu pilna cikla lojalitātes ārpakalpojumu, kurā ietilps:

- pirkumu uzskaite;

- pircēju administrēšana – grupēšana, līmeņu gradācija;

- dažādu lojalitātes programmu veidošana un administrēšana, kā arī esošo programmu pārņemšana;

- izdoto plastikāta lojalitātes karšu apkalpošana;

- analītika reālajā laikā (business intelligence rīks);

- komunikācijas kanāls ar klientiem – push-up notifications, sms, e-pasts;

- jaunu pircēju piesaiste lojalitātes programmām;

- integrācija ar patreizējām resursu vadības sistēmām un kasu sistēmām POS.

Helmuts informē, ka PAYYAP būs eksportējams produkts: „Izpētot līdzīgus produktus, esam secinājuši, ka tādā komplektācijā, kāds ir PAYYAP, tuvākajos tirgos tādi pagaidām nav pieejami. Par to liecina mūsu vizīte austrumu kaimiņvalstī Krievijā augustā, kuras rezultātā esam atraduši sadarbības partnerus un plānojam nākamā gada sākumā nodrošināt mūsu produktu arī Maskavā”.

Sekojiet PAYYAP jaunumiem mājas lapā - www.payyap.lv un Facebook lapā - www.facebook.com/PayyapLatvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Zīmols GENECIE uzsāk Indiegogo pūļa finansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas uzņēmumi iekļūst Lighthouse attīstības programmā

Ilze Žaime, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Intervija ar eksmultimiljonāru Gombergu: Nekustamie īpašumi kā vaļasprieks

Kristīne Stepiņa, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Valdes locekļu atbildība – biedēklis

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būve: Redz risinājumu aplokšņu izskaušanai

Lāsma Vaivare, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārkalt zelta spārnus ikgadējā budžetā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no ES Latvijā vairāk aktualizē vietējās nekā starptautiskās problēmas; pasaulei Latvija ir interesanta reģionāli

Var tikai uzslavēt par ārlietām un aizsardzību atbildīgās komisijas no Baltijas parlamentiem, kas Brexit dienā jeb tad, kad Lielbritānija trešdien oficiāli paziņoja par izstāšanos no ES, Londonā atradās kopīgā vizītē. Kopīgā – tas ir pareizi darīts! To mums no sākta gala ir mācījuši arī amerikāņi, augstākajā līmeni tiekoties ar baltiešiem, - nekā citādi, tikai kopā.

Tajā visā, protams, fundamentāla loma bija un ir stratēģiskajai drošībai – draudam, ne vērtībai, pātagai, ne burkānam. Arī kopīgais brauciens uz Brexit pasākumu acīmredzot ir šādi motivēts, jo tajā uzsvars ir uz britu turpmāku līdzdalību šeit reģionālajā drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kamēr veselie strādā, slimie tērē miljonus

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.

Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" maksājumu platforma "Apple Pay" neievēro Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, secināts Eiropas Komisijas (EK) vairākus mēnešus ilgušajā sākotnējā izmeklēšanā.

"EK ir norādes, ka "Apple" ierobežojusi trešo pušu piekļuvi svarīgai tehnoloģijai, lai tie spētu izmantot "Apple" produktus," saka ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK skaidro, ka, liedzot izstrādātājiem piekļuvi mobilo maku tehnoloģijai "Apple" operētājsistēmā "iOS", tiek kropļota tirgus konkurence un kavētas inovācijas bezkontakta maksājumu jomā.

EK sākusi izmeklēšanas pret Apple Pay un App Store  

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanas saistībā ar ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" aplikāciju...

Komisija vēstī, ka šāda rīcība samazina patērētājiem izvēles iespējas attiecībā uz mobilo maku izmantošanu viedtelefonos "iPhone".

EK gan nenorāda, ka cik liels naudassods varētu tikt piemērots "Apple", ja šīs apsūdzības tiks paturētas spēkā.

"Apple" tagad ir iespēja sniegt atbildi uz EK sākotnējiem secinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, pirmdien Latvijas Komercbanku asociācijas preses konferencē uzsvēra eksperti.

Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju,» stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, sašutuši par valdības lemto, aicina Saeimu apturēt grozījumu izskatīšanu, pieļauj vēršanos Satversmes tiesā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība nosūtījusi vēstuli visām Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, aicinot apturēt valdes locekļu materiālo atbildību par kapitālsabiedrības parādiem, piedāvātos grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu», kas nosaka tās nodokļu administrācijas amatpersonas, kuras šādu sodu var uzlikt.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka atbalsta pozīciju par nepieciešamību īstenot Latvijā stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču iebilst pret Finanšu ministrijas rosināto un valdības 5. decembra sēdē apstiprināto veidu, kā noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku materiālo atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būs pieejams visiem ES pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā Eiropā. Ļoti lielām platformām pēc lietotāja pieprasījuma būs jāakceptē Eiropas digitālās identitātes maku izmantošana, piemēram, vecuma pierādīšanai. Lietotājs vienmēr varēs izvēlēties, vai izmantot Eiropas digitālās identitātes maku.

"Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē - bez papildu izmaksām un ar mazāk šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā. Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot. Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim," komentē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav uzņēmuma, katru mēnesi maksāju patenta maksu par brendu, savu darbu man patīk saukt par Veco dēļu dekoru,» stāsta Zanda Kudiņa, kura pēc bērniņa piedzimšanas gribējusi laiku aizpildīt ar kaut ko jēgpilnu, un sākusi gatavot koka dēlīšu dekorus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Latviešiem raksturīgi ir «protu, protu, māku, māku». Kas pirks tādus dēļus?» urdījušas arī šaubas «Taču process aizgāja, un ar katru mēnesi man sokas aizvien labāk. Sākumā mans vīrs ārdīja paletes, es pati tās slīpēju, ar rokas zāģīti zāģēju, pēc tam beicēju un nagloju. Uz sagatavotā materiāla zīmēju un rakstīju ar ūdens noturīgu krāsu, tad pārklāju ar speciālu laku. Tekstus gan pati izdomāju, gan ņemu uzrunājošus pantus no Bībeles,» stāsta Zanda.Dažāda izmēra dekori tiek pasūtīti kristībām, dzimšanas dienām, jubilejām, Mātes, Tēva dienai. «Man ir arī dekors ar tekstu «Tēti, es tevi mīlu tiiiik ļoti! » un uzzīmētu meitenīti, kura to demonstrē ar plaši izstieptām rociņām. Acīmredzot ne pārāk dārgā lietiņa cilvēkiem patīk, pērn aktivitāte bija tik milzīga, ka strādāju pat naktīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiztur vīrieti, kurš no ofisa darbinieka mēteļa kabatas nozaga maku ar 700 eiro

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas reģiona Kurzemes iecirkņa policisti aizturēja vīrieti, kurš no kāda ofisa Rīgā, Baldones ielā no mēteļa kabatas bija nozadzis maku, informē policija.

1969. gadā dzimušais vīrietis likumpārkāpumu izdarīja 8. februārī. Vīrietis iekļuva telpā, kad tajā neviena nebija, un no mēteļa kabatas nozaga maku, kurā atradās 700 eiro. Kad zaglis bija paspējis aizbēgt, telpā atgriezās ofisa darbinieks, kuram pieder maks, un konstatēja zādzības faktu. Par notikušo viņš paziņoja policijai, kas nekavējoties uzsāka likumpārkāpēja meklēšanu.

Veicot operatīvās darbības, policisti noskaidroja vainīgo un aizturēja viņa dzīvesvietā.

Aizdomās turamais jau iepriekš 15 reizes sodīts par zādzībām.

Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot telpā. Par šādu noziegumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.

Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?

Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzņēmums "Poly Network", kas specializējies kriptovalūtu pārskaitīšanā, otrdien paziņoja, ka hakeri uzlauzuši tā drošību un nozaguši rekordlielu kriptovalūtu daudzumu potenciālā 600 miljonu ASV dolāru vērtībā.

"Poly Network" aicināja kriptovalūtu "maku" īpašniekus izvairīties no zagtu kriptovalūtu "Ethereum", "BinanceChain" un "OxPolygon" žetonu iegādes.

"Jūsu uzlauztās naudas daudzums ir lielākais decentralizēto finanšu (defi) vēsturē," uzņēmums paziņoja zagļiem adresētā tvitera paziņojumā.

"Jūsu nozagtā nauda ir no desmitiem tūkstošu kriptokopienas locekļu."

"Poly Network" draudēja iesaistīt policiju, bet arī piedāvāja hakeriem iespēju "izstrādāt risinājumu".

"Mēs ar nožēlu paziņoja, ka #PolyNetwork tika uzbrukts" un aktīvi tika pārskaitīti uz hakeru kontrolētiem kontiem, uzņēmums paziņoja vairākos tvītos.

"Poly Network" minēja hakeru izmantotās tiešsaistes adreses un aicināja kriptovalūtu racējus un kriptobiržas nepieņemt kriptovalūtu žetonus no šīm adresēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OC finance saņem 3500 eiro sodu par bezatbildīgu aizņemšanos veicinošas reklāmas izplatīšanu

Dienas Bizness, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) februārī pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA OC finance īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli Tavs otrais maks, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, informē PTAC.

PTAC konstatēja, ka SIA OC finance, izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu.

Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bezbērnu nodoklis — instruments, kurš nedod rezultātu

Māris Ķirsons, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar bezbērnu nodokli vai tam analogu maksājumu ir spēlējušās daudzas valstis, tomēr šāda ideja nav nedz veicinājusi bērnu dzimstības pieaugumu, nedz arī ļāvusi būtiski papildināt valsts kasi ar naudu, ko novirzīt daudzbērnu ģimeņu atbalstam.

To liecina BDO pētījums. „Vēsturiski valdības vienmēr ir bijušas kreatīvas attiecībā uz ienākumu atrašanu un radīšanu, lai piepildītu valsts maku,” secina AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Demogrāfiskās katastrofas ēnā 

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to,...

Viņš atgādina, ka valsts kase ir tukša ne tikai Latvijas, bet arī vairumam pasaules valstu valdību, jo līdzekļu nav sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu un infrastruktūras finansēšanai, izņemot varbūt aizsardzību. Tā kā Eiropā un ne tikai te iedzīvotāji noveco, ir salīdzinoši maz bērnu, tad, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti, kā arī darba rokas, tad idejas par kādiem īpašiem risinājumiem, tostarp bezbērnu nodokli, nav nekas jauns. Bez naudas trūkuma otra problēma ir demogrāfijas krīze, tāpēc ir jautājums, kā no tās mēģināsim izkļūt, — sodot par to, ka nav bērnu, vai arī kā citas valstis - atbalstīsim ģimenes ar bērniem daudz vairāk nekā pašlaik un arī ar imigrāciju. „Varu tikai ieteikt visam jaunajam Latvijas Ministru kabinetam vairāk nodarboties ar ģimeņu atbalsta stimulēšanu un labklājības un turības veicināšanu, nevis mētāt idejas par bezbērnu nodokli,” tā J. Zelmenis.

Demogrāfijas bedres

BDO pētniece Marijama Sultanova secina, ka ar dzimstības krīzi cīņas jau notikušas gadsimtiem ilgi un kā risinājumi ir tikusi izmantota nodokļu sistēma, jo īpaši vēršoties pret vecpuišiem un bezbērnu ģimenēm, sākot no Senās Romas un beidzot ar gadījuma rakstura uzliesmojumiem jaunizveidotajā ES. Tomēr bezbērnu nodokļa ideja tā īsti arī nav iedzīvojusies. Tam ir bijuši dažādi iemesli. Interesanti, ka pamudinājumus par bezbērnu nodokļa ieviešanu var novērot teju vai visā pasaulē, jo tādus izsaka politiķi Lielbritānijā, Krievijā, Ķīnā un Vācijā. Savulaik Lielbritānijas sabiedrība, kuras iedzīvotāju novecošanās draudēja ar demogrāfisko krīzi, nonāca bezbērnu nodokļa sarunās pēc tam, kad Oksfordas profesors Pols Morlends pieprasīja politikas veidotājiem veikt izmaiņas. Oponenti uzsvēra, ka ir nepraktiski aplikt ar nodokli daudzas bioloģisku iemeslu dēļ veidojušās bezbērnu cilvēku grupas - neauglīgos, adoptētājus vai audžuvecākus un vēl bezgalīgu izņēmumu sarakstu -, kas, ja netiktu ņemtas vērā, sadusmotu mēreni slaveno Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šo debašu biežums mūsdienu politiskajā arēnā rada nepieciešamību steidzami iedziļināties bezbērnu nodokļa un tā sekotāju izcelsmē un līdzšinējā ieviešanā.

Visu rakstu lasiet 3.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka, šķērsojot robežu, starptautisko kravu pārvadātāju automašīnu bākās esošo degvielas daudzumu kontrolēs nodokļu administrācija, uzņēmēji to vērtē pozitīvi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka valdība, veidojot 2017. gada valsts budžeta projektu, konceptuāli vienojusies par pasākumiem, kas mazinātu iespējas Latvijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļu degvielas bākās. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm šis ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums nākamajā gadā valsts maku varētu papildināt par 0,4 milj. eiro un tikpat daudz arī papildu naudas ienāktu 2018. un 2019. gadā.

Pašreizējā degvielas apmēra uzskaite un spidometra rādījumu nolasīšana, šķērsojot robežu, nespējot atrisināt nelikumīgu degvielas noliešanu un tirgošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā uzradies viltus PVD inspektors

Dienas Bizness, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē, sevišķi pārtikas tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, iesaistītos uzņēmējus lūgt katram, kas ierodas uzņēmumā ar mērķi veikt pārbaudi, uzrādīt inspektora apliecību, jo Rīgā parādījies viltus PVD inspektors.

Ceturtdien, 24. oktobrī, šāds viltus inspektors ir parādījies Rīgā, taču PVD darbības vēsturē jau ir bijuši līdzīgi gadījumi. Tā piemēram, savulaik Bauskas pusē kautuvēs iegriezās ļaudis, kuri kautuvju īpašniekus, uzdodoties par PVD inspektoriem, baidīja ar neizpildāmām prasībām, kuras nākšoties turpmāk ievērot, pretējā gadījumā viņus sagaidot naudas sodi. Arī Saldus pusē viltus inspektori apmeklēja lauku saimniekus, brīdinot, ka sodi būs par prasību neievērošanu iespējamās putnu gripas gadījumā.

PVD norāda, ka inspektora apliecība ir viegli atpazīstama:

- tas ir trīsdaļīgs tumši zils ādas maks;

- maka virspusē iegravēts Pārtikas un veterinārā dienesta logo;

Komentāri

Pievienot komentāru