Jaunākais izdevums

Klientu lojalitātes kartes patīk lielākajai daļai pircēju, kuriem tās nodrošina atlaides un bonusus izvēlētajos veikalos. Savukārt tirgotājiem tā ir efektīva iespēja nodrošināt pircēju uzticību un ieņēmumu stabilitāti. Liekas abpusēji izdevīgas attiecības. „Taču lojalitātes kartēm piemīt viens trūkums - saņemot kārtējo noderīgo plastikāta karti, tās aizņem pārāk daudz vietas pircēju makos” , skaidro PAYYAP vadītājs Helmuts Buļs. Iegādāties un nēsāt līdzi ietilpīgus makus? Sašķirot un ikdienā retāk lietotās kartes atstāt mājās? „Uz šiem diviem jautājumiem arī cenšamies rast atbildi”, secina Helmuts, kāpēc ir attīstīta lojalitātes platforma PAYYAP.

Pienācis laiks atslogot makus un virtualizēt savas lojalitātes karšu kolekcijas. Šādam nolūkam varam ērti izmantot rīku, kas vienmēr mums ir līdzi – viedtālrunis. Lojalitātes platforma PAYYAP, ko radījis tāda paša nosaukuma Latvijas IT uzņēmums, piedāvā plastikāta kartes pilnībā aizstāt ar viedtālruņos lejupielādētu mobilo aplikāciju. Tā ļauj lojalitātes programmu dalībniekiem ātri un ērti reģistrēt savus pirkumus, iegūt atlaides, uzkrāt bonusus un saņemt informāciju par aktuālajiem un izdevīgajiem piedāvājumiem. „Uz doto brīdi esam vienojušies ar Latvijas tirgotājiem ELVI un DOMO, tas nozīmē, ka PAYYAP platforma būs izmantojama šajos veikalos, bet vēl mazliet mums ir jāpastrādā, lai startētu. Gribam izteikt pateicību šiem Latvijas zīmoliem par uzticību”, turpina Helmuts. Platforma paredz, ka pircējs kartes vietā izmantos PAYYAP mobilo aplikāciju un pie kases noskanēs ekrānā redzamo QR kodu, kā rezultātā notiks pircēja atpazīšana, atlaides piešķiršana un/vai bonusu uzkrāšana.

Tādejādi pircējs iegūst parocīgu "elektronisko maciņu". „Tāpat, izmantojot PAYYAP, pircēji varēs pētīt savus iepirkšanās paradumus un vērtēt tēriņus – ar iespēju sagrupēt tos konkrētos laika sprīžos, iepirkšanās vietās vai preču un pakalpojumu grupās”, piebilst PAYYAP vadītājs. Aplikācija būs lejupielādējama bez maksas aplikāciju veikalos (AppleStore, Android Market).

Tirgotāji ar PAYYAP iegūs ne tikai klientu atzinīgi novērtētu ērtību, bet arī izdevīgu un daudzpusīgu pilna cikla lojalitātes ārpakalpojumu, kurā ietilps:

- pirkumu uzskaite;

- pircēju administrēšana – grupēšana, līmeņu gradācija;

- dažādu lojalitātes programmu veidošana un administrēšana, kā arī esošo programmu pārņemšana;

- izdoto plastikāta lojalitātes karšu apkalpošana;

- analītika reālajā laikā (business intelligence rīks);

- komunikācijas kanāls ar klientiem – push-up notifications, sms, e-pasts;

- jaunu pircēju piesaiste lojalitātes programmām;

- integrācija ar patreizējām resursu vadības sistēmām un kasu sistēmām POS.

Helmuts informē, ka PAYYAP būs eksportējams produkts: „Izpētot līdzīgus produktus, esam secinājuši, ka tādā komplektācijā, kāds ir PAYYAP, tuvākajos tirgos tādi pagaidām nav pieejami. Par to liecina mūsu vizīte austrumu kaimiņvalstī Krievijā augustā, kuras rezultātā esam atraduši sadarbības partnerus un plānojam nākamā gada sākumā nodrošināt mūsu produktu arī Maskavā”.

Sekojiet PAYYAP jaunumiem mājas lapā - www.payyap.lv un Facebook lapā - www.facebook.com/PayyapLatvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Binance vidējais biržas apgrozījums dienā sasniedz 38 miljardus ASV dolāru

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais 24 stundu tirdzniecības apjoms Binance kriptovalūtu biržā šobrīd sasniedz aptuveni 38 miljardi ASV dolāru, kas ir ievērojami vairāk nekā citām kriptovalūtu biržām.

Birža izmantoto sarežģītu maku pārvaldības sistēmu, kas ļauj dinamiski darboties gan ar tā dēvētajiem “aukstajiem” un “karstajiem” makiem, vienlaikus nodrošinot gan likviditāti, gan drošību. Savukārt blokķēdes tehnoloģija nodrošina transakciju caurspīdīgumu, apliecinot, ka jaunā finanšu sistēma ir atvērta lietotājiem visā pasaulē, atšķirībā no tradicionālajām finansēm, kur korupcija un noziedzīgas darbības var palikt neatklātas gadu desmitiem, norāda Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Blokķēdes tehnoloģijas gan ir jaunas un prasa arī specifiskas zināšanas, lai spētu kompetenti interpretēt transakcijas, kas ir veiktas ar to palīdzību. Līdz ar to jauno tehnoloģiju nodrošinātā finanšu sistēmas atvērtība un atklātība var tikt izmantota arī ļaunprātīgi. Lai izvairītos no pastiprinātas sabiedrības un mediju intereses, dažas biržas, piemēram, FTX, iepriekš nolēma daudzas savu maku adreses paturēt noslēpumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Zīmols GENECIE uzsāk Indiegogo pūļa finansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas uzņēmumi iekļūst Lighthouse attīstības programmā

Ilze Žaime, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Valdes locekļu atbildība – biedēklis

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Intervija ar eksmultimiljonāru Gombergu: Nekustamie īpašumi kā vaļasprieks

Kristīne Stepiņa, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kamēr veselie strādā, slimie tērē miljonus

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.

Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ieviesusi Apple Pay norēķinu iespējas tiešsaistes tirgotājiem visās trīs Baltijas valstīs.

Tagad iepērkoties internetā, pircējiem ir iespēja veikt apmaksu ne tikai ar bankas maksājumu kartēm vai internetbankas risinājumu, bet arī caur e-maku - Apple Pay. Šobrīd šādu iespēju var izmantot visi e-komercijas lietotāji savās Apple ierīcēs, iepērkoties pie tirgotājiem, kuri izmanto Swedbank EveryPay risinājumu.

Kā norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs: “Pēdējo trīs gadu laikā klientu interese veikt maksājumus caur Apple e-maku ir bijusi ļoti augsta. Maksājumu skaits 2022. gadā pieaudzis 3,5 reizes un sasniedzis 50 miljonus maksājumu. No kopējiem Swedbank apkalpotajiem maksājumiem tirdzniecības vietās, tie jau aizņem 20%. Un īpaši straujš pieaugums novērots tieši pagājušajā gadā, kad ar Apple e-maka starpniecību pārskaitīti 627 miljoni eiro. Tagad ieviestā iespēja arī tirgotājiem ļauj iekļaut Apple Pay savās e-komercijas platformās, kas palīdzēs klientiem vēl vienkāršāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vai pirkt Ethereum? Labākā ETH altenatīva šobrīd

Sadarbības materiāls, 26.06.2023

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū – arī Ethereum gadījumā. Kas šobrīd ir labākā alternatīva, ko iegādāties?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ir par vēlu iegādāties Ethereum? Ethereum cena krīt, bet Wall Street Memes varētu sasniegt $1

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū. Tas attiecas arī uz Ethereum (ETH) – otru lielāko kriptovalūtu pasaulē. Tas liek investoriem aizdomāties, vai nav par vēlu iegādāties ETH?

Aplūkosim ETH cenas rādītājus, to nākotnes prognozes, kā arī labāko alternatīvu jaunajiem kriptovalūtu investoriem.

Ethereum cena 2023. gadā un tās nākotnes prognozes

Šobrīd Ethereum cena par vienu žetonu ir ap 1814$. Saskaņā ar prognozēm, šogad ETH cena varētu palikt 1800 – 1900$ diapazonā. Paredzams, ka vidējā tirdzniecības cena būs aptuveni 1880,75$ ar potenciālo peļņu no ieguldījumiem (ROI) 5% apmērā.

Saskaņā ar Cryptonewz datiem, līdz 2025. gadam Ethereum varētu sasniegt maksimālo līmeni 6500$ un minimālo cenu 4500$ apmērā. Savukārt 2030. gadā paredzams, ka žetons varētu sasniegt maksimālo 20 500$ līmeni, bet minimālā cena būs 14 000$.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" maksājumu platforma "Apple Pay" neievēro Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, secināts Eiropas Komisijas (EK) vairākus mēnešus ilgušajā sākotnējā izmeklēšanā.

"EK ir norādes, ka "Apple" ierobežojusi trešo pušu piekļuvi svarīgai tehnoloģijai, lai tie spētu izmantot "Apple" produktus," saka ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK skaidro, ka, liedzot izstrādātājiem piekļuvi mobilo maku tehnoloģijai "Apple" operētājsistēmā "iOS", tiek kropļota tirgus konkurence un kavētas inovācijas bezkontakta maksājumu jomā.

EK sākusi izmeklēšanas pret Apple Pay un App Store  

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanas saistībā ar ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" aplikāciju...

Komisija vēstī, ka šāda rīcība samazina patērētājiem izvēles iespējas attiecībā uz mobilo maku izmantošanu viedtelefonos "iPhone".

EK gan nenorāda, ka cik liels naudassods varētu tikt piemērots "Apple", ja šīs apsūdzības tiks paturētas spēkā.

"Apple" tagad ir iespēja sniegt atbildi uz EK sākotnējiem secinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, pirmdien Latvijas Komercbanku asociācijas preses konferencē uzsvēra eksperti.

Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju,» stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, sašutuši par valdības lemto, aicina Saeimu apturēt grozījumu izskatīšanu, pieļauj vēršanos Satversmes tiesā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība nosūtījusi vēstuli visām Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, aicinot apturēt valdes locekļu materiālo atbildību par kapitālsabiedrības parādiem, piedāvātos grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu», kas nosaka tās nodokļu administrācijas amatpersonas, kuras šādu sodu var uzlikt.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka atbalsta pozīciju par nepieciešamību īstenot Latvijā stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču iebilst pret Finanšu ministrijas rosināto un valdības 5. decembra sēdē apstiprināto veidu, kā noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku materiālo atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būs pieejams visiem ES pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā Eiropā. Ļoti lielām platformām pēc lietotāja pieprasījuma būs jāakceptē Eiropas digitālās identitātes maku izmantošana, piemēram, vecuma pierādīšanai. Lietotājs vienmēr varēs izvēlēties, vai izmantot Eiropas digitālās identitātes maku.

"Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē - bez papildu izmaksām un ar mazāk šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā. Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot. Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim," komentē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav uzņēmuma, katru mēnesi maksāju patenta maksu par brendu, savu darbu man patīk saukt par Veco dēļu dekoru,» stāsta Zanda Kudiņa, kura pēc bērniņa piedzimšanas gribējusi laiku aizpildīt ar kaut ko jēgpilnu, un sākusi gatavot koka dēlīšu dekorus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Latviešiem raksturīgi ir «protu, protu, māku, māku». Kas pirks tādus dēļus?» urdījušas arī šaubas «Taču process aizgāja, un ar katru mēnesi man sokas aizvien labāk. Sākumā mans vīrs ārdīja paletes, es pati tās slīpēju, ar rokas zāģīti zāģēju, pēc tam beicēju un nagloju. Uz sagatavotā materiāla zīmēju un rakstīju ar ūdens noturīgu krāsu, tad pārklāju ar speciālu laku. Tekstus gan pati izdomāju, gan ņemu uzrunājošus pantus no Bībeles,» stāsta Zanda.Dažāda izmēra dekori tiek pasūtīti kristībām, dzimšanas dienām, jubilejām, Mātes, Tēva dienai. «Man ir arī dekors ar tekstu «Tēti, es tevi mīlu tiiiik ļoti! » un uzzīmētu meitenīti, kura to demonstrē ar plaši izstieptām rociņām. Acīmredzot ne pārāk dārgā lietiņa cilvēkiem patīk, pērn aktivitāte bija tik milzīga, ka strādāju pat naktīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiztur vīrieti, kurš no ofisa darbinieka mēteļa kabatas nozaga maku ar 700 eiro

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas reģiona Kurzemes iecirkņa policisti aizturēja vīrieti, kurš no kāda ofisa Rīgā, Baldones ielā no mēteļa kabatas bija nozadzis maku, informē policija.

1969. gadā dzimušais vīrietis likumpārkāpumu izdarīja 8. februārī. Vīrietis iekļuva telpā, kad tajā neviena nebija, un no mēteļa kabatas nozaga maku, kurā atradās 700 eiro. Kad zaglis bija paspējis aizbēgt, telpā atgriezās ofisa darbinieks, kuram pieder maks, un konstatēja zādzības faktu. Par notikušo viņš paziņoja policijai, kas nekavējoties uzsāka likumpārkāpēja meklēšanu.

Veicot operatīvās darbības, policisti noskaidroja vainīgo un aizturēja viņa dzīvesvietā.

Aizdomās turamais jau iepriekš 15 reizes sodīts par zādzībām.

Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot telpā. Par šādu noziegumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būve: Redz risinājumu aplokšņu izskaušanai

Lāsma Vaivare, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārkalt zelta spārnus ikgadējā budžetā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no ES Latvijā vairāk aktualizē vietējās nekā starptautiskās problēmas; pasaulei Latvija ir interesanta reģionāli

Var tikai uzslavēt par ārlietām un aizsardzību atbildīgās komisijas no Baltijas parlamentiem, kas Brexit dienā jeb tad, kad Lielbritānija trešdien oficiāli paziņoja par izstāšanos no ES, Londonā atradās kopīgā vizītē. Kopīgā – tas ir pareizi darīts! To mums no sākta gala ir mācījuši arī amerikāņi, augstākajā līmeni tiekoties ar baltiešiem, - nekā citādi, tikai kopā.

Tajā visā, protams, fundamentāla loma bija un ir stratēģiskajai drošībai – draudam, ne vērtībai, pātagai, ne burkānam. Arī kopīgais brauciens uz Brexit pasākumu acīmredzot ir šādi motivēts, jo tajā uzsvars ir uz britu turpmāku līdzdalību šeit reģionālajā drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc, lai attīstītu uzņēmējspējas, jauniešiem jāsniedz iespēja mācīties darot.

To intervijā DB norāda Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Viņš uzskata, ka, lai apgūtu uzņēmējdarbības pamatus, šim procesam ir jāiziet cauri gluži tāpat, kā mācoties vadīt automašīnu, – ar zināšanām vien nepietiek.

Fragments no intervijas

Kā jūs kopumā vērtējat mūsu jauniešu potenciālu kļūt par uzņēmējiem?

Nav konkrētu datu par to, cik procentu latviešu piedzimst ar tā saucamo uzņēmēja gēnu, taču tiek lēsts, ka Latvijā tie varētu būt aptuveni 2,4%, bet vidēji Eiropā – ap 6%. No Junior Achievement Latvia programmu absolventiem uzņēmējdarbībā iesaistās ap 10%. Manuprāt, ir daļa cilvēku, kuri būs uzņēmēji, neraugoties ne uz ko, taču ir liela daļa cilvēku, kurus mēs varam iemācīt būt par uzņēmējiem. Protams, es pozitīvi vērtēju jauniešu interesi attīstīt savu biznesu, bet, lai tas notiktu, ir mērķtiecīgi pie tā jāstrādā. Kopumā es varu pilnīgi droši teikt, ka Latvijas skolēniem ir liels potenciāls kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem, bet šajā procesā ir jāiegulda darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā var necelt! Un tā katru gadu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurš pie publiskā ēdamgalda jāmielo ar taukumiņu un kurš ir aizsēdējies, nedarīdams cita darba, kā vien mezdams acis uz bļodām un katliem

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums valsts maizes ēdāju atalgojumu liek piesaistīt vidējam atalgojumam valstī par aizpagājušo gadu. Attiecīgi nemaz nevar nepalielināt sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp Saeimas deputātu atalgojumu – jāklausa likumam. Pērn vidējā alga pieaugusi par septiņiem procentiem, tāpēc par šādu daļu (plus vēl piemērojot amatam atbilstīgu likumā noteiktu koeficientu) ietilpīgākus maciņus jāgādā deputātiem un citiem valsts gādībā strādājošajiem.

Vispārināšana ir nevietā, vienādu pielikumu dodot visiem – gan knapāk atalgotajiem mediķiem un skolotājiem, gan dažādu institūciju darbinieku skudru pūžņiem, lai gan premjers Māris Kučinskis atzinis, ka daža laba iestāde vienīgi dublē funkcijas un vispār nodarbojas tikai ar uzdevumu sacerēšanu un pēcāk izpildi. Tā kā valsts budžets, salīdzinot ar tā pildīšanos pērn, ir par vairāk nekā 120 miljoniem vājākās pozīcijās, jāsecina, ka valsts aparāts ar algas pielikumu «piespiedu kārtā» sevi nelaikā mākslīgi uzbriedina tā vietā, lai tas dabiski tiktu samazināts pie gausākiem budžeta ieņēmumiem. Arī badīgi pieprasot mehānisku un ekonomiskajā situācijā nepamatotu minimālās algas palielināšanu, politiķiem acīmredzot instinktīvi šaujas prātā domas arī par savu maku. Tā ir plata atraušanās no realitātes, kamēr budžeta pildītājiem, nevis tukšotājiem jārēķinās ar reālo dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vienlīdzība, ko apmaksās nodokļu maksātāji

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Zivtiņš patlaban strādā Rīgas satiksmē

LETA, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ceļu policijas priekšnieks un Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šovasar pametis darbu policijā un patlaban strādā pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kurā nodarbojas ar sabiedriskā transporta plūsmas uzlabošanas jautājumiem.

Zivtiņš apstiprinājis, ka Rīgas satiksmē viņš nav amatpersona, bet gan strādājot uz līguma pamata.

«Amata man Rīgas satiksmē nav, bet esmu tur uz līguma pamata. Nodarbojos ar jautājumiem, kas saistās ar sabiedriskā transporta joslu izveidošanu un tamlīdzīgiem projektiem. Tas ir aktuāls jautājums. Es esmu uzskatījis, ka vienmēr prioritāte ir sabiedriskajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem. Šis piedāvājums bija ļoti labs, un satiksmes organizācija ir viena no patīkamajām lietām, kuru es māku darīt un zinu. Tagad jau vairāk nekā mēnesi strādāju ar šiem projektiem. Jau ir izdevies izveidot divas vietas, kur varētu atvieglot sabiedriskajam transportam kustību pa joslu. Darbs patīkams,» norādīja Zivtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Komentāri

Pievienot komentāru