Grenlande noslēgusi vērienīgu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju London Mining par ievērojamu dzelzsrūdas atradņu apgūšanu 30 gadu garumā. Darījums ir lielākais infrastruktūras projekts Grenlandes vēsturē.
Iecerētais dzelzsrūdas atradņu apgūšanas projekts gan netiek viennozīmīgi vērtēts, vēsta BBC. Vērienīgā projekta pretinieki norāda uz paredzamo kaitējumu videi, kā arī uz to, ka atradņu attīstīšanai paredzēts ievest aptuveni trīs tūkstošus viesstrādnieku, galvenokārt ķīniešus.
Vairākus miljardus ASV dolāru vērtā līguma ietvaros tiks apgūtas dzelzsrūdas atradnes aptuveni 150 kilometru attālumā no Grenlandes galvaspilsētas Nūkas. Grenlandes valdība cer, ka dzelzsrūdas atradnes palīdzēs attīstīt teritorijas ekonomiku, kas šobrīd ir atkarīga no zvejniecības un Dānijas subsīdijām.
«Šis patiešām ir vēsturisks brīdis Grenlandei. Lielākais komerciālais projekts Grenlandes vēsturē palīdzēs uzlabot valsts ekonomiku un nodarbinātību,» sacījis teritorijas Rūpniecības un minerālu ministrs Jenss Eriks Kirkegārds (Jens-Erik Kirkegaard). Ārvalstu kompāniju piesaistīšana ir viens no valdošās Sociāldemokrātu partijas galvenajiem solījumiem.
Projekta, kas nodēvēts par Isua, ietvaros tiks būvētas raktuves un attīstīta tām nepieciešamā infrastruktūra. Vides aizsardzības aktīvisti norāda, ka Grenlandes valdībai jāsniedz garantijas par to, ka dzelzsrūdas atradņu apguve nenodarīs postījumus apkārtējai videi.
«Mēs ceram, ka Grenlandes valdība panāks to, ka London Mining ievēros stingrākus noteikumus,» sacījusi Pasaules Dabas Fonda Dānijas nodaļas ģenerālsekretāre Gite Zēberga (Gitte Seeberg). Viņa arī uzsvērusi, ka Grenlandes valdībai nepieciešams neatlaidīgi pieprasīt, lai raktuvēm nepieciešamā elektrība nāk no hidroelektrostacijām.
Grenlandes parlaments ceturtdien arī lēma atcelt vairākas desmitgades ilgušo aizliegumu urāna un tā saukto retzemju materiālu atradņu apgūšanai, tādējādi paverot iespējas reģionā ienākt Austrālijas un Ķīnas kompānijām, kas jau ilgu laiku izrādījušas interesi, raksta Reuters.
«Mēs nevaram eksistēt ar ievērojamu bezdarba līmeni un augstām dzīvošanas izmaksām, kamēr ekonomika stāv uz vietas. Tādējādi ir nepieciešams, ka mēs atsakāmies no urāna apguves aizlieguma,» sacījis Grenlandes premjerministre Aleka Hamonda (Aleqa Hammond).
Grenlandes spertos soļus urāna atradņu apguves virzienā kritizējušas vides aizsardzības organizācijas, norādot, ka tas var sagraut vārīgo Antarktikas ekoloģisko līdzsvaru.