«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Nerezidentu banku biznesu nākotnē nevarēs uzturēt ar pārskaitījumiem un ikdienas darījumiem

Tā uzskata Latvijā strādājošās skandināvu bankas, kas orientējas uz vietējo klientu apkalpošanu. To vadītāji uzsver, ka pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs un jāmodificē, veidojot kredītiestāžu biznesa modeļus tā, lai Latvijas finanšu sektors nākotnē netiktu izolēts no starptautiskajiem tirgiem, ņemot vērā augošās starpvalstu naudas plūsmas kontroli. Savukārt nerezidentu sektorā strādājošās bankas ir pārliecinātas, ka krasas izmaiņas nav nepieciešamas un pietiek ar stingrākām prasībām.

Pērnā gada nogalē nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas kredītiestādēs sasniedza 12,4 miljardus eiro, kas ir 53% no kopējā banku sektorā noguldītā naudas apmēra, turklāt 90% no šīs naudas glabājas kā pieprasījuma noguldījumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augstais noguldījumu īpatsvars ne reizi vien raisījis starptautisko institūciju pārmetumu vētru, taču līdz šim tas nav veicinājis būtisku darbības virziena maiņu nerezidentu segmentā. Lielākās bažas pastāv par riskiem finanšu sektoram un nelegālās naudas klātbūtni, kuras dēļ ne reizi vien Latvijas banku nosaukumi izskanējuši starptautiskā mērogā. Šajā gadā FKTK, ņemot vērā ārvalstu institūciju iniciatīvu, sākusi uzlabot banku sektora spēju kontrolēt naudas izcelsmi un plūsmu, un patlaban kredītiestādēs, kuras orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, auditu veic neatkarīgas ASV kompānijas. Latvijā strādājošo banku pārstāvji gan uzskata, ka nepietiek ar prasību paaugstināšanu – ir jāveic radikālas izmaiņas nerezidentu banku stratēģijā, mainot pakalpojumu veidu, jo ilgtermiņā pašreizējais modelis nedarbosies, turklāt beigās var ciest ne tikai ārvalstu klientus apkalpojošās kredītiestādes, bet arī pārējās, savukārt banku klientiem tas var atspoguļoties dārgākos pakalpojumos.

Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušais darbinieks Mihails Murņikovs paziņojis, ka klientu apkalpošanas speciālistiem bija jāapkalpo pēc iespējas vairāk nerezidentu klientu darījumu, jo tie bankai bija ļoti ienesīgi, vēstīja biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg».

Murņikovam - līdzīgi kā lielākajai daļai no 14 cilvēkiem, kas strādāja «Danske» Igaunijas filiāles starptautisko klientu apkalpošanas nodaļā, - ir noteikts aizdomās turētā statuss naudas atmazgāšanas lietā.

Viņš «Bloomberg» sacījis, ka, strādājot bankā, visa uzmanība bijusi veltīta vadības noteikto mērķu sasniegšanai, lai nopelnītu prēmiju. «Viss nerezidentu bizness bija balstīts vienā principā - visi pelna no pārrobežu pārskaitījumiem, jo nerezidentiem bija jāmaksā 90 ASV dolāru par pārskaitījumu,» Murņikovs teicis intervijā Tallinā, piebilstot, ka viena pārskaitījuma izmaksas «Danske» sasniedza vienu ASV dolāru. Bijušais bankas darbinieks apgalvoja, ka līdz 2013.gadam, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, «Danske» Igaunijas filiāles baņķieriem tika teikts apstrādāt gandrīz pusmiljonu pārskaitījumu, ko veica 4000 nerezidentu klientu, no kuriem lielākā daļa bija no bijušās Padomju Savienības teritorijas.

Latvijas pakalpojumu eksportētāju sektorā redzami trīs balsti – banku sektors, transporta nozare un IT sfēra, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pakalpojumu ārējai tirdzniecībai atšķirībā precēm ir pozitīvs saldo, tas nozīmē, ka pakalpojumus vairāk eksportējam nekā importējam. Tā pērn pakalpojumu eksports pieauga par 5%, sasniedzot 4,2 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Kopumā kopš 2010. gada pakalpojumu eksports audzis par 39%. Vienlaikus palielinājies arī pakalpojumu imports, tikai nedaudz mērenāk – kopš 2010. gada par 35%, pērn sasniedzot 4,0 miljardus eiro. Līdz ar to pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo bijis 1,9 miljardi eiro.

TOP 50 lielākie eksportētāji parāda, kādas nozares un biznesi ir šo panākumu kaldinātāji. Būtībai pirmais desmitnieks vien raksturo Latvijas pakalpojumu eksporta balstus – banku bizness, kas apkalpo nerezidentus, transporta nozare un IT pakalpojumu sniedzēji. Turklāt pirmais uzņēmumu desmitnieks ir eksportējis pakalpojumus par vienu miljardu eiro, kas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā sekojošais desmitnieks – atstarpe ir ļoti liela.

Šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

«Bankas ir atsaukušās un tiešām pārvērtē savus biznesa modeļus, savu spēju darboties nākotnē. Pārskata savas darbības pamatprincipus. Mums ir notikuši jau vairāki sarunu raundi ar bankām. Sākotnēji tās bija tādas ieskicētas vīzijas, šobrīd jau mēs esam redzējuši vienu otru skaitli,» stāstīja FKTK padomes locekle Nora Dambure.

Komisijas eksperte norādīja, ka pretēji gaidītajam neviena banka nevēlas pārtraukt savu darbību un vēlas saglabāt arī bankas licenci. Bankām ir vairākas ideju, kā tās varētu mainīties un kāda būs to turpmākā klientu bāze. Turklāt banku kapitāls ļauj izturēt biznesa modeļa maiņu, kas paredz būtisku nerezidentu klientu mazināšanu. «Vienas skatās uz aizvietošanu, vienas var dzīvot arī bez riskantās klientu masas. Ir doma gan par dažādu jaunu biznesa virzienu attīstīšanu vai esošu biznesa modeļu stiprināšanu, paplašināšanu. Risinājumi ir dažādi, bankas skatās arī uz Eiropas klientiem,» skaidroja Dambure.

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Nerezidentu īpatsvars kopš 2014.gada vidus jauno projektu segmentā samazinājies no vairāk nekā 60% līdz 20-25%, liecina jaunākā Latio apskatā ietvertā informācija.

Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem tirgus spēlētājiem aizņēma pusotru gadu, veicot cenu korekcijas un citviet pat biznesa modeļa maiņu uz īres dzīvokļiem

Klusajā centrā, kur darījumi pārsvarā notiek ar ekskluzīviem un uz nerezidentu tirgu orientētiem īpašumiem, aktivitāte samazinājās pat par 56%, kamēr tālajā centrā, kas ir vairāk vērsts uz vietējo pieprasījumu, gada laikā kritums bija vien 8%, un to vairāk ietekmēja gada pirmajos mēnešos notikusī hipotekārās kreditēšanas apstāšanās, kas nobremzēja vietējo pieprasījumu.

Kopumā 2015.gadā darījumu skaits ar centra dzīvokļiem samazinājās par 19%, bet darījumu kopējā summa - pat par 37%, naudas apjoma ziņā šis segments no nerezidentu pieprasījuma krituma cieta vissmagāk.

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm pēc «ABLV Bank» gadījuma turpmāk tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība, taču tā ir arī iespēja parādīt progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finanšu institūciju grupas direktore Eiropas Savienības (ES) banku jautājumos Lucina Staņčaka-Vučiņska.

Viņa norādīja, ka «ABLV Bank» un «Danske Bank» Igaunijas filiāles gadījumi bija modinātājzvans, ka regulējošā vide un pastāvošo noteikumu stingra īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga veselīgai banku nozarei.

«Lai gan mēs brīdinātu pret vispārinājumiem, ir tikai normāli, ka pēc šiem nesenajiem incidentiem Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tas noteikti nav jāuztver slikti, jo šī uzmanība var tikt pārvērsta par iespēju parādīt progresu un uzlabot pārvaldības, uzraudzības un vadības standartus bankās, tostarp tādās jutīgās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Protams, pastāv reputācijas problēma, un tas atstās ietekmi uz tirgu, jo īpaši uz Eiropas un globālo investoru uztveri. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties un rūpīgi visu pārbaudīt, parādot iestāžu un regulatora reakciju,» sacīja Staņčaka-Vučiņska.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Stingrās prasības un klientu skaita sarukums var veicināt tālākas izmaiņas nerezidentus apkalpojošo banku skaitā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, pēdējo pāris gadu laikā piedzīvojušas ievērojamu noguldījumu samazinājumu un ne viena vien aizvadītajā gadā strādājusi ar zaudējumiem (plašāk par banku darbības rādītājiem lasāms 7. marta laikrakstā Dienas Bizness). Bankas patlaban pārorientē darbību uz citiem segmentiem. Cik veiksmīgi tas notiks, rādīs laiks, taču nav izslēgts, ka nākotnē redzēsim izmaiņas tirgū.

Vairums atbirst

Pēdējā laika notikumi saistībā ar ABLV Bank raisījuši plašas diskusijas par potenciālo nerezidentu klientu skaita samazināšanu nākotnē un svītru pāri šim biznesam, kaut arī starptautisko klientu apkalpošana ne vienmēr saistās ar nelegāliem darījumiem un varētu nest papildu ienākumus budžetā. Tāpat bankas jau ir veikušas daudz pasākumu, lai atbrīvotos no riskantajiem klientiem. Tajā pašā laikā vairākas amatpersonas uzsvērušas, ka nerezidentu klientu skaitam jārūk vēl vairāk. Jaunākie dati uzrāda, ka kredītiestādes, kas iepriekš ir apkalpojušas klientus no Krievijas un NVS valstīm, pēdējo pāris gadu laikā ievērojami samazinājušas šos noguldījumus, vienlaikus pasliktinājušies arī to finanšu rādītāji. Banku pārstāvji skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikts pamatīgs darbs saistībā ar stratēģijas maiņu, un daudzas kredītiestādes patlaban pārorientē darbību – lielākoties uz vietējo tirgu vai aktīvu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu starptautiskajiem klientiem. Tomēr viņi arī atzīst, ka, ņemot vērā stingrās prasības, kas min uz papēžiem, un to, ka kompensēt rūkošo klientu skaitu nav tik vienkārši, nākotnē tirgū var gaidīt izmaiņas banku vidū – akcionāru maiņu, konsolidāciju vai kādu tirgus spēlētāju aiziešanu no tirgus.

#Šveice, Londona, Honkonga – visi cīnās, lai apkalpotu ārvalstniekus, bet mēs nedrīkstam.

Nerezidentu sektors pēdējo gadu laikā ir krietni «papurināts» taču vairākas amatpersonas pēdējo dienu laikā izteikušās, ka ne pietiekami, un izmaiņas šo banku stratēģijā ir jāveic straujāk, tādējādi Latvija turpina mazināt savu lomu kā tilts starp NVS un Rietumiem. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga gan pauž nožēlu, ka šis bizness tiek piespiests pie zemes, jo ne visi uzņēmēji no NVS valstīm ir riskanti.

ABLV Bank gadījumā nav tik vienkārši pārorientēties no nerezidentiem uz rezidentiem, jo tā bija liela banka, uzsver eksperte. Pēc ABLV Bank arī citām bankām, kas strādā ar nerezidentiem, būs signāls, ka tās var būt nākamās. Viņa gan pieļauj, ka bankām, kuras nav tik lielas kā ABLV Bank, no ASV netiks pievērsta tik liela uzmanība, taču neomulīgi kļūst arī citiem tirgus spēlētājiem, kas orientējas uz nerezidentiem. «Ja nerezidentu loks samazinās, tad pastāv jautājums, vai visas bankas varēs izdzīvot šajā tirgū. Iespējams, tirgū būs apvienošanās starp bankām vai daļa no tām aizies uz citām valstīm. Ja klientu skaits samazināsies nerezidentu klientu skaita dēļ, Latvijā nav vairs vajadzīgs tik liels banku skaits, lai apkalpotu vietējos klientus,» viņa skaidro.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Licences anulēšana AS Trasta komercbanka neveicinās būtisku nerezidentu naudas aizplūšanu, taču tas nenoliedzami ir trieciens sektora reputācijai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raugoties uz notiekošo Trasta komercbankā, likumsakarīgi rodas jautājums par to, vai līdzīgu ceļu neturpinās arī citas kredītiestādes, kuru darbība lielā mērā ir balstīta uz nerezidentu operāciju apkalpošanu. Pagaidām panikai nav iemesla, turklāt attiecībā uz Trasta komercbanku ir zināmas atšķirības ar Parex banku vai Latvijas krājbanku. Proti, šajā gadījumā nav runa par strauju liela apjoma līdzekļu aizplūšanu, jo jau janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz naudas izņemšanu bija noteikusi ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp internetbankā, bankomātos un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 tūkst. eiro vienam noguldītājam. Pērn Trasta komercbankai bija 12,8 milj. eiro vērtas prasības pret tās darījumu partneriem Ukrainā – Nadra bank un Delta bank, kuras bija kļuvušas par maksātnespējīgām.

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.