Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Nesaimnieciska pieeja prasību izstrādei un piedāvājumu vērtēšanai mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ir kļuvusi par noturīgu tendenci, kas ne vien apdraud veselīgu konkurenci, bet arī palielina izdevumus valsts budžetā.

Vaicāsiet, kā dārgākais piedāvājums iepirkumos kļūst par izdevīgāko? Gaužām vienkārši – piedāvājumu salīdzināšanas procesā tiek izmantota punktu vērtēšanas sistēma, kas neņem vērā reālos izdevumus, liedzot pasūtītājiem augstāk novērtēt lētāko piedāvājumu. Šāda pieeja ne vien kropļo konkurenci, bet arī norāda uz vienaldzību pret iespēju saņemt izdevīgāku piedāvājumu.

Ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks, un ir īstais brīdis atbildēt – cik ilgi vēl valsts sektors turpinās pārmaksāt par dārgiem mobilajiem sakariem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, ko varētu novirzīt drošībai, veselībai vai sabiedrības labklājības celšanai?

“Matemātiska shēma”, kad uzvar dārgākais

Saeimas Juridiskā komisija šodien neatbalstīja "Jaunās vienotības" sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas piedāvā ieviest personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos.

Tāpat komisija neatbalstīja saistītos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".

Grozījumi tika noraidīti, ieceri neatbalstot koalīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kā noskaidroja aģentūra LETA, Saeimas komisijas sēdē atbalstu grozījumiem pauda Selma Teodora Levrence (P), Andrejs Judins (JV), Agnese Krasta (JV), Inese Kalniņa (JV) un Edmunds Teirumnieks (NA), savukārt balsojumā atturējās Gunārs Kūtris (ZZS), Andrejs Svilāns (AS), Vilis Sproģis no partijas "Stabilitātei" un Gundars Daudze (ZZS). Pret grozījumiem balsoja Linda Liepiņa (LPV).

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis iepriekš klāstīja, lai arī ideja kriminalizēt kartelī iesaistīto personu atbildību šķiet loģisks solis, jo dalība kartelī ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ZZS uzskata, ka šāda rīcība nenovedīšot pie efektīvākas karteļu sodīšanas.

Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.

Tas nozīmētu nepieredzēti augstus riskus favorītismam, korupcijai un konkurences ierobežošanai, vienlaikus graujot ārvalstu investoru uzticību Latvijas tirgum. Tāpēc, lai publisko iepirkumu reforma patiešām sasniegtu savus mērķus telekomunikāciju publiskajos iepirkumos, nepieciešams ieviest papildu mehānismi šo risku mazināšanai – maksimāli plašu mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga izmantošanu un informācijas pieejamību par aktuālajiem “zemsliekšņu” iepirkumiem.

Kā liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai, publiskie iepirkumi Latvijā ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa – to apjoms 2024. gadā sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb 13 % no iekšzemes kopprodukta. Dažādas nozares jau gadiem ir norādījušas, ka sistēma ir pārlieku sarežģīta, laikietilpīga un konkurenci ierobežojoša, daudzos iepirkumos piedaloties tikai vienam pretendentam.Gaidāmā reforma dod cerību šo situāciju mainīt un atgriezt publiskos iepirkumus pie to sākotnējā uzdevuma – valstij, sabiedrībai vajadzīgu preču un pakalpojumu iegādes ar iespējami lielāko atdevi un izdevīgāko piedāvājumu. Tomēr likumprojektā ir būtiski trūkumi, kas pārmērīgas birokrātijas vietā radīs absolūtu pasūtītāju rīcības brīvību un caurspīdības trūkumu, palielinot korupcijas risku un veicinot valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.

Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.

"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Latvijā šogad būvdarbi notika vairāk nekā 500 kilometros valsts autoceļu un uz 13 tiltiem, sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka apmēram 90 kilometros valsts autoceļu darbi šogad sākās un turpināsies arī nākamgad.

Tāpat šogad LVC ir realizējis satiksmes drošības projektus 11 vietās, tostarp izbūvēti seši gājēju un velosipēdistu ceļi, kā arī pārveidoti divi krustojumi, informēja Lazdovskis.

LVC vadītājs uzsvēra, ka šogad autoceļu būvdarbu iepirkumos saglabājas būtiska konkurence, kas ir lielāka nekā vidēji valstī.

"LVC iepirkumos par tiesībām veikt ceļu būvdarbus vidējais pretendentu skaits bija 4,21, bet tiltu būvdarbu iepirkumos - 4,06.

Projektēšanas darbu iepirkumos konkurence bija nedaudz zemāka - 3,78 pretendenti uz iepirkuma daļu, kas joprojām ir lielāks rādītājs nekā valsts vidējais," informēja Lazdovskis.

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Katrs saimnieciski domājošs cilvēks zina, ka peļņu veido divi lielumi – lielāki ieņēmumi un mazāki tēriņi. Kā iepirkumu speciālisti mēs nevaram nodrošināt lielākus ieņēmumus, bet mēs varam palīdzēt samazināt tēriņus, mudinot budžeta iestādes vairāk domāt par iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, lai valsts un pašvaldību organizācijas darbotos pēc iespējas efektīvāk, iepirkumos tērējot mazāk valsts budžeta līdzekļus vai arī par attiecīgo naudu iepērkot kvalitatīvākas preces un pakalpojumus.

Lai gan sabiedrībā bieži tiek minēti negatīvi piemēri par atsevišķiem problemātiskiem iepirkumiem, ir skaidrs, ka lielākā daļa iepirkumu tiek organizēti bez apzinātas nolaidības vai krāpšanas. Tomēr laba griba viena pati nav pietiekama. Kā nozares speciālisti mēs varam novērtēt, ka atbildīgajiem par iepirkumu organizēšanu dažkārt trūkst zināšanas un laika resursi, kā arī netiek izmantoti jau šobrīd pieejamie rīki, lai iepirkumi būtu efektīvi, atklāti un godīgi.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Publiskos iepirkumus atvērs plašākam pretendentu lokam, samazinot to diskvalifikācijas parametrus un palielinot iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajiem; valsts cer uz lielāku konkurenci un izdevīgākiem piedāvājumiem.

To paredz Ministru kabinetā atbalstītie darba grupas izstrādātie publisko iepirkumu sistēmas reformas grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Sagaidāms, ka izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā sāks pakāpeniski darboties jau no 2026. gada.

Dominē ES sliekšņa darījumi

“Latvija atteiksies no pašlaik esošajiem nacionālajiem publisko iepirkumu sliekšņiem, tos pielīdzinot Eiropas Savienības noteiktajiem publisko iepirkumu sliekšņiem – attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 milj. eiro,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Viņš norāda, ka no vienas puses šāda iepirkumu robežcenas sliekšņa būtiska paaugstināšana it kā maina situāciju, taču 2024. gadā lielais iepirkumu apjoms 8,6 miljardu eiro apmērā tika veikts, piemērojot ES procedūras un attiecīgos robežcenu nosacījumus. Savukārt tā dēvētajos zemsliekšņa iepirkumos (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem) līdz ES noteiktajam kopumā 2024. gadā līgumsumma bija tikai 454 milj. eiro. Savukārt pēc līgumu skaita apmēram 70% bija tā dēvētajā zemsliekšņa procedūrā.

Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.

Pēc darījuma noslēgšanas mēnesi pavadīju, apbraukājot vairākus štatus un tiekoties ar uzņēmējiem, finansistiem un nozares profesionāļiem. Pēc šīm neskaitāmajām tikšanās reizēm man nostiprinājās jau sākotnēji gūtā sajūta par uzņēmējdarbības vides ASV un Baltijā zīmīgu atšķirību. Tā ir attieksme pret uzņēmējiem kā valsts un sabiedrības labklājības veidotājiem. Nebiju pieradis, ka tik daudzi grib palīdzēt, atbalstīt un primāri saskata mūsu sadarbībā kaut ko vērtīgu, nevis aizdomīgu.Kad man vaicā, kādas ir galvenās atziņas pēc biznesa iegādes ASV, ar pārliecību varu teikt — ir jāapzinās, ko vēlies sasniegt, līdz sīkākajām detaļām jāpārzina sava biznesa joma un ir jābūt atklātam. Lielākoties tieši tādi jums pretī būs amerikāņu partneri.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar vairāk nekā 23 000 cūku var radīt vietējās produkcijas deficītu valsts iepirkumos, aģentūrai LETA sacīja SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", kas ir viens no "Baltic Pork" klientiem, valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa minēja, ka uzņēmumi "Baltic Pork" produkciju izmantoja valsts iepirkumos un ēdināšanai skolās, piebilstot, ka valsts iepirkumos, kas ir saistīti ar ēdināšanas pakalpojumiem, drīkst izmantot tikai Latvijas izcelsmes gaļu.

Tomēr kopumā Jansone norādīja, ka patlaban nav pamata satraukumam.

Vienlaikus viņa arī norādīja, ka šī gadījuma ietekmi uz gaļas pārstrādes nozari Latvijā kopumā un arī uz "Kurzemes gaļsaimnieku" būs iespējams novērtēt nākamajā nedēļā.

"Kurzemes gaļsaimnieka" valdes priekšsēdētāja arī informēja, ka "Baltic Pork" produkcijas kravas, kuras bija paredzēts piegādāt šonedēļ, ir atceltas, un "Kurzemes gaļsaimnieks" tās ir aizvietojis ar citu piegādātāju produkciju.

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.