Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums tā pozitīva atrisinājuma gadījumā var izraisīt citu organizāciju mantinieku pretenzijas uz īpašumiem. Piemēram, nesen dibināta biedrība ir apņēmības pilna aktualizēt jautājumu par bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atdošanu bijušo īpašnieku mantiniekiem. Tiesa, jebkura īpašuma atdošanai vajadzīga politiskā griba, kas šajā gadījumā nebūt nav garantēta, trešdien raksta laikraksts Diena.
Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. A. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. A. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju. Viņaprāt, savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.
Šodien A. Lazdiņš pieteicies Saeimā tikties ar deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu (Vienotība), kurš Dienai atzina, ka ir gatavs uzklausīt biedrības pārstāvi, lai arī šis jautājums nav viņa vadītās Ārlietu komisijas kompetencē.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) ir noskaņots skeptiski. Viņš norāda, ka biedrībai ir jāpierāda saistību tiesību pārņemšanas fakts, taču arī tas vēl negarantē deputātu atbalstu. «Ja biedrība vērstos Juridiskajā komisijā, no juridiskā viedokļa tā atbalstu nesaņemtu. Denacionalizācijas process ir beidzies. Pat ja tiesas ceļā pierāda, ka ir tiesību pārņēmēji, tas nerada viņiem īpašuma tiesības,» norādīja G. Bērziņš.
Plašāk lasiet rakstā Mantinieku ķēdes reakcija trešdienas, 26. augusta, laikrakstā Diena (7. lpp.)!
