Neskatoties uz labāku pieejamību, mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums

Autors: Žanete Hāka
2017. gada 19. decembris plkst. 11:14

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums.

Par spīti pieejamības uzlabojumam mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums, teikts jaunākajā AS Swedbank Mājokļu pieejamības apskatā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 3. ceturksnī bija par 77.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8.3% un 6.3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā MPI uzlabojās par 4.7 punktiem. Lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk.

«Šī gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika strauji augusi, bet mājokļu tirgū vēl valda relatīvs klusums – aktivitāte saglabājusies pērnā gada līmenī. Izaugsmei paātrinoties, darba tirgus sācis silt, taču ekonomikas tendences darba tirgū allaž atspoguļojas ar nelielu kavēšanos. Tāpēc vēl nepieciešams laiks, līdz iedzīvotāji kļūst pārliecināti par finansiālās situācijas uzlabojumu un apsver mājokļa pirkumu. No piedāvājuma puses raugoties, lai gan kopējie būvniecības apjomi šī gada deviņos mēnešos auguši par 19%, dzīvojamo ēku segmentā tie samazinājušies par 9%. Izdoto būvatļauju skaits gan rāda, ka nākotnē tirgu papildinās prāvs skaits dzīvokļu – būvatļauju skaits daudzdzīvokļu jaunbūvēm šī gada trijos ceturkšņos pieaudzis par 70%. Sagaidām, ka nākamgad mājokļu tirgus sāks uzņemt apgriezienus – pieaugs gan pieprasījums, gan piedāvājums,» saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Šī gada 3. ceturksnī Tallinā MPI bija 159.9, kas bija par 2.9 punktiem vairāk nekā pērn. MPI uzlabojumu noteica rimtāks mājokļu cenu kāpums, salīdzinot ar neto algu kāpumu. Savukārt Viļņā MPI uzlabojās par 0.5 punktiem, sasniedzot 124.8 punktus. To noteica spēcīgais algu kāpums, kas atspēkoja mājokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu.

2017.gada 3. ceturksnī laika posms, kas «standarta» mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz virs 2 gadiem, proti, 24.1 mēneši. Tas ir par divām nedēļām vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Gan Tallinā, gan Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par aptuveni trijām nedēļām līdz attiecīgi 29.0 un 37.2 mēnešiem.