Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm Latvijas nodokļu politika izceļas ar īpašu neprognozējamību un apskaužamu mainīguma regularitāti. Paradoksālā kārtā par izmaiņām valdība lielākoties paziņo vien dažus mēnešus pirms nākamā gada sākuma.
Diemžēl tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas biznesam neļauj pilnvērtīgi plānot nākotnes biznesu. Otra sāpīga tēma uzņēmējiem ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) faktiskā neuzticēšanās biznesam jeb nodokļu maksātājiem, ieslīgstot līdz tādai birokrātiskai sīkumainībai, pieprasot atskaites un pamatojuma dokumentus par jebkuru finanšu operāciju, kas normālās Eiropas valstīs nebūtu iedomājams, sarunā ar Saldo atzīst a/s Latvijas balzams (LB) finanšu direktore Helēna Avdjukēviča.
«Ja salīdzinām Latvijas nodokļu likumdošanu un nodokļu politiku kopumā kaut vai ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, jāatzīst, ka uz viņu fona esam nosacīti vidējā pozīcijā – mūsu nodokļu sistēma nav gluži sliktākā, bet nav arī labākā. Par nožēlu Latvijai jāsaka – Lietuvā un Igaunijā nodokļu politika ir pārredzamāka un daudz prognozējamāka,» pauž H.Avdjukēviča. Igaunijā jebkuras plānotas nodokļu izmaiņas tiek nodotas apspriešanai vismaz gadu iepriekš.
LB ikdienas darba procesu skar faktiski visi Latvijas nodokļi, sevišķi akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. «Akcīzes nodoklis vispār ir dārgs prieks. Pirms dažiem gadiem valdība bez garām un rūpīgām konsultācijām faktiski vienpersoniski izlēma būtiski celt akcīzes nodokli alkoholam – bizness aicināja to nedarīt, brīdinot par negatīvajām sekām. Taču valstij tobrīd bija svarīgi ar jebkuriem instrumentiem papildināt tukšo kasi, un uzņēmēju viedoklis tajā brīdī acīmredzot nebija svarīgs. Bet mēs visi zinām, kādas bija šīs rīcības sekas – akcīzes nodoklis plānotajā apjomā budžetā neienāca, viena vienīga iemesla dēļ – legālais alkohola tirgus strauji mazinājās, kas nozīmēja arī nodokļu apjoma kritumu, tajā pašā laikā krasi uzplauka nelegālais jeb kontrabandas alkohola tirgus. Gala rezultāts, domāju, ir gana skaidrs ikvienam – cieta gan valsts budžets, gan arī mūsu nozares uzņēmēji ar visām no tā izrietošajām sekām,» pauda H.Avdjukēviča.
H.Avdjukēviča īpaši akcentē arī valdības atbildību par reiz pausto nodokļu politikas un nodokļu likmju jautājumos. «Nu nedrīkst tā būt, ka vienu brīdi valdība pasaka – lūk, līdz 2015.gadam iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi mēs konkrētos posmos samazināsim līdz 22%, bet nupat pēdējos mēnešos mēs dzirdam, ka politiķi jau atkal sāk diskutēt – varbūt nesamazināt likmi, bet gan palielināt neapliekamo minimumu vai veikt vēl kādas citas darbības…» valsts pārvaldes nenopietno attieksmi kritizē H.Avdjukēviča, norādot, ka uzņēmēji tomēr ir rēķinājušies ar šo valdības pausto stratēģiju un nākotnes plānus veidojuši, paļaujoties, ka valdība savu vārdu turēs. Taču tagad uzņēmējiem vairs neesot drošības, ka valdība uzturēs spēkā savus solījumus.
LB ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iekļauts nu jau pietiekami daudz un pamatīgi kritizētajā tā sauktajā nodokļu maksātāju baltajā sarakstā. Vienlaikus H.Avdjukēviča atzīst, ka līdz ar iekļaušanu šajā sarakstā LB kā nodokļu maksātājs nekādas lielas pārmaiņas nav sajutis.