Foto

Nīderlandē tiek veidoti gudrie lielceļi, kas uzlādēsies pa dienu un spīdēs vakarā

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Nīderlandes dizaina laboratorija Studio Roosergaarde nākusi klajā ar ambiciozu ideju pārveidot Eiropas ceļu sistēmu, radot lielceļus, kas spīdētu tumsā, brīdinātu autovadītājus par ceļa slidenumu un zem kuriem atrastos magnētiskais lauks elektroautomobiļu uzlādei, raksta salon.com.

Studio Roosergaarde paredz, ka nākotnes lielceļi būtu drošāki, tīrāki un videi nekaitīgāki. Laboratorija izstrādājusi ceļus, kas izmanto saules enerģiju, lai uzlādētos dienas laikā un varētu izgaismoties diennakts tumšajā laikā, un rādīt ceļu autovadītājiem. Tāpat «gudrā ceļa» asfalta krāsojums mainās atkarībā no ceļa stāvokļa, piemēram, gadījumos, kad to klāj apledojums vai slapjš sniegs. «Gudrais ceļš» varēs arī uzlādēt elektroauto, izmantojot magnētiskos lauku, kas atradīsies zem asfalta.

Nīderlandē pašlaik tiek īstenota šīs idejas pilotversija, un, ja tā izrādīsies veiksmīga, tiek cerēts, ka «gudros ceļus» varēs ieviest arī citur Eiropā.

«Fokusējoties uz lielceļiem nevis automašīnām, mēs veicam inovācijas Nīderlandes ainavā, lai nodrošinātu, ka «gudrā braukšana» ir pieejama ikvienam,» stāsta Emina Sendijaervica (Emina Sendijarevic) no Studio Roosegaarde.

Ideja par šādu ceļu radīšanu Dutch Design Awards saņēmusi apbalvojumu kā labākā nākotnes koncepcija (Best Future Concept).

«Gudrie ceļi» nav pirmā dizaina laboratorijas oriģinālā ideja. Studio Roosergaarde kontā ir apģērba, kas var kļūt caurspīdīgs, radīšana, telpas, kas saraujas un izplešas atkarībā no dejas aktivitātes, izveidošana un citas idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils novada SIA Ugāle Agro saimnieks Erlings Vangs Matiasens palielina izslaukumus un priecājas, ka krīze piena nozarē pārlaista

Erlings Vangs Matiasens Latvijā ieradās 2000. gadā, lai apskatītu zemi. Dānijā uz viņam piederošā īpašuma tika uzbūvēta asfaltēts lielceļš, līdz ar to nācās meklēt jaunas saimniekošanas iespējas. Cenas zemei Dānijā tolaik strauji pieauga, un viņš prātojis, ko darīt un kā attīstīt biznesu. Pabijis Polijā, Jaunzēlandē, izpētījis situāciju un izvēlējies Ugāli. Sācis ar 19 hektāriem un pēc tam soli pa solim attīstījies, pamazām iegādājoties zemi klāt. No Dānijas atvedis 50 jaunlopus un biznesu Latvijā sācis no jauna. Sākumā saimniekojis vecajā kūtī, kas morāli un fiziski bija novecojusi, bet 2011. gadā sācis domāt, kā būt un kā attīstīties tālāk. Pēc LAD akcepta saņemšanas īstenojis projektu un 2013. gadā uzbūvējis jauno kūti, kur kopējās izmaksas gan būvniecībā, gan aprīkojumā bija ap 500 tūkst. latu jeb 710 tūkst. eiro. Materiālus jumtam viņš gan iegādājies Beļģijā, kur tie izmaksājuši ap 30% lētāk nekā Latvijā, kas saimniekam joprojām nav saprotami. Tiesa, saimnieks slavē vietējās firmas, no kurām izvēlējies citus materiālus. Savā saimniecībā viņš realizējis vairākus projektus, tostarp iegādājies rulonpresi, mēslu izkliedētāju, teleskopisko iekrāvēju, bet šogad apstiprināts jauns projekts skābbarības tranšejas izveidei, kur paredzēts piesaistīt ES finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru