Jaunākais izdevums

Nīderlandes informācijas tehnoloģiju (IT) jomas kompānija «Centric» atvērs biroju Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā, un divu gadu laikā tajā plāno pieņemt darbā apmēram 200 šīs jomas speciālistus, paziņojusi «Centric».

«Centric» Lietuvā nodibinājusi meitasuzņēmumu «Centric IT Solutions Lithuania».

«Centric» pavisam ir apmēram 4300 darbinieku, un kompānija darbojas ne tikai Nīderlandē, bet arī Beļģijā, Norvēģijā, Rumānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tā sniedz IT un programmēšanas pakalpojumus biznesa klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: SWH Biroju centra jaunbūve nosvinējusi spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.

Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājam SIA «Kapitel» galīgo projekta saskaņojumu, kā arī būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Pirmās 10 stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies jau šovasar.

Nobeiguma stadijā ir arī konkurss par būvniecības uzņēmumu, kurš realizēs projektu. Elemental Skanste tikko ieguvis arī BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. «Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurš realizēs projektu, uzsāksim tā būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Tāpēc, ja runājam par abu biroju ēku torņu būvniecību, varam lēst, ka tā tiks pabeigta 2021. gada vasaras sākumā,» atklāj SIA «Kapitel» izpilddirektors Andris Stankevičs.

Elemental Skanste projektu izstrādāja igauņu arhitektu kompānija «Arhitektuuribüroo PLUSS» sadarbībā ar Latvijas partneri SIA «Birojs T22». Šīs energoefektīvās uz ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas izmantojot BIM (Building Information Modeling) principus un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. SIA «Kapitel» plāno maksimāli samazināt arī īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental tūkstoš darba vietas Lietuvai, bet varēja būt Latvijai

Māris Ķirsons, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā.

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpu nomas tirgū 2017.gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, šī tendence bija vērojama visa gada garumā, tāpēc kopējā aktivitāte šajā segmentā bija salīdzinoši zema, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» komercplatību tirgus pārskatā.

Daudzi potenciālie nomnieki joprojām nevar atrast telpas atbilstoši savām prasībām un tāpēc bieži vien lēmums jāatliek vai nākas samazināt prasības, norāda «Ober Haus». Kopējais brīvo telpu īpatsvars A un B klases ēkās 2017.gadā samazinājies un pietuvojies 4% rādītājam un daži iznomātāji jau ir nedaudz paaugstinājuši nomas maksas 0,5 eiro līdz viena eiro robežās vai plāno to darīt.

«Ober Haus» norāda, ka aizvadītā gada notikums bija jaunas biroju ēkas «Place Eleven» Sporta ielā 11 nodošana ekspluatācijā un līdz ar to brīdi bija iznomāti jau 90% tās telpu. Pārskatā norādīts, ka A un B klases biroju ēku segmentā situācija varētu nedaudz mainīties tikai līdz ar jauno biroju ēku nodošanai ekspluatācijā - tuvākie noslēgumam projekti ir biroju ēka Jaunajā Teikā un Z torņi Pārdaugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Direct Invest Group" uzsācis A klases biroju centra attīstīšanu Rīgā, Balasta dambī. Ēkai būs 23 stāvi ar kopējo platību 20 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunās biroju ēkas priekšrocība būs tās atrašanās vieta - tuvu centram ar skatu uz Daugavu un Vecrīgu no ēkas 91 m augstuma.

Kopējās investīcijas jaunajā biroju centrā plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd projekts ir saņēmis būvatļauju, bet celtniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada otrajā pusē, kad spriedze būvniecības tirgū būs mazinājusies. Ēka tiks celta atbilstoši LEED sertifikāta prasībām, kas garantē tās atbilstību visstingrākajām vides normām, kas ir kļuvušas par obligātu prasību vairumam starptautisko nomnieku un investoru.

Vitali Kõllomets, "Direct Invest Group" partneris, stāsta: "Pēdējos desmit gadus esam īstenojuši daudzus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Igaunijā. Šis būs pirmais mūsu īstenotais projekts Latvijā, un uzskatām, ka Rīgai ir vēl augsts, neapgūts potenciāls biroju ēku attīstīšanā. Mūsuprāt, neskatoties uz nesen pabeigtajiem jaunajiem birojiem, Rīgas tirgū vēl ir kvalitatīvu biroju telpu trūkums. Daudzi uzņēmumi joprojām atrodas zemas kvalitātes telpās, bet modernas biroja telpas skaistā vietā var būt papildu priekšrocība jaunu darbinieku piesaistē situācijā, kad uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEF rajonā plāno investēt 200 miljonus eiro

Ilze Žaime, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: DB viesojas vērienīgajā Jaunās Teikas kvartālā

Ingrīda Drazdovska, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" pabeigs Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Paralēli šobrīd uzņēmums pabeidz dzīvojamās mājas Vesetas ielā 26 pēdējo dzīvokļu pārdošanu, kā arī turpina pārvaldīt biroju centru "Place Eleven" Skanstes apkaimē.

Jaunā Teika atrodas Rīgā, aiz VEF kultūras pils un LMT ēkas; starp Gustava Zemgala gatvi un Ropažu ielu. Noslēgumam tuvojas 16 stāvu biroju ēkas "Henrihs" un pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Iznomājamā biroju platība "Henrihā" ir 22,3 tūkst. m2.

DB.lv pērn decembrī ziņoja, ka viens no pirmajiem nomniekiem šajā ēkā būs "Cabot Latvia". Gan "Henrihs", gan līdzās esošais "Teodors" (pabeigts 2018.gadā) celti atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. "Teodorā" ir izveidota jau otrā šī kvartāla kopdarba telpa "Teikums", sporta klubs "Squad Hour", kurš aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām un piedāvā dažādas trenažieru un grupu nodarbības, kā arī kokteiļbārs "Minox" un pasākumu telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: 72 miljonus eiro vērtie Origo būvdarbi tuvojas finišam

Monta Glumane, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tirdzniecības centra Origo piebūves celtniecības darbu noslēgumam, Linstow Center Management atklāj, kādi nomnieki atradīsies topošajā sešstāvu iepirkšanās un biroju centrā.

Video skatāms raksta beigās!

Db.lv jau vēstīja, ka jauno piebūvi apmeklētājiem paredzēts atklāt nākamā gada pavasarī. Ēkas pirmajos trīs stāvos plānots izvietot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju telpas, bet ēkas augšējos trīs stāvos A klases birojus - Origo One.

Paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies pirmās nepieciešamības preces. Tajā tiks izvietoti tādi veikali kā Drogas, Euronics, Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, Mēness Aptieka, Pasaules Optika, kā arī tehnoloģiju un mobilo sakaru operatori – LMT, Bite, Tele 2, Lattelekom, Samsung, kā arī kafejnīcas un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – Blender, Lage Gastranome, Costa Coffee u.c. Tāpat pirmajā stāvā atradīsies lielākais Rimi pilsētas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Būvvaldes padomes sēdē apstiprināts lēmums izdot būvatļauju A klases biroju ēkas "The Pine" būvniecībai Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Tā būs pirmā šāda mēroga koka biroju ēka Baltijā.

Tās attīstītājs ir Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine".

Kopējā plānotās biroju ēkas platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62 līdzās esošajai "Alojas Biroji" ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects", un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021. gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību.

Projektam būs iekšējais pagalms, aptuveni 350 pazemes autostāvvietas un 380 velonovietnes, pusdienu restorāns, fitnesa klubs, pārtikas veikals un citi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru