Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» nepakļausies pilotu un stjuartu rīkoto streiku spiedienam, trešdien paziņoja lidsabiedrības vadītājs Maikls O’Līrijs.

«Mēs neesam easyJet, mēs nepakļausimies katru reizi, kad mums tiek draudēts ar streiku,» preses konferencē Londonā norādīja O’Līrijs.

«Mēs nevēlamies streikus, taču mēs esam gatavi tos paciest, ja tas nozīmē aizstāvēt mūsu izmaksas un spēju piedāvāt lētākas lidojumus cenas,» skaidroja O’Līrijs.

Jau ziņots, ka «Ryanair» piloti un stjuarti Vācijā trešdien rīko 24 stundu streiku, ietekmējot tūkstošiem pasažieru ceļojumu plānus un liekot lidsabiedrībai atcelt reisus.

«Ryanair» norāda, ka streika dēļ atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas.

Šo streiku, kas sākās plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika), organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di».

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Sakarā ar aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streiku arī šodien, 12.novembrī, atcelti vairāki reisi starp Frankfurti un Rīgu, liecina informācija lidostas Rīga mājaslapā.

Atcelts ir reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Ņemot vērā, ka streiks norisināsies līdz 13.novembrim, lidojumu sarakstā iespējamas izmaiņas. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas Rīga mājaslapā, zvanot pa uzziņu tālruni 1817 vai vērsties aviokompānijā.

Arī pirmdien, 9.novembrī, un trešdien, 11.novembrī, lidostā Rīga tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas, 5.novembra, vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka 6.novembrī sāks nedēļu ilgu streiku.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» pilotu un stjuartu trešdien atcelti divi reisi no Vācijas pilsētām Brēmenes un Berlīnes uz starptautisko lidostu «Rīga», liecina informācija lidostas mājaslapā.

Bija plānots, ka reiss no Berlīnes Rīgā ielidos plkst.12.45, bet reiss no Brēmenes - plkst.13.20. Tāpat šodien atcelts izlidojošais reiss no Rīgas uz Brēmeni, kam bija jāizlido plkst.13.45.

Jau vēstīts, ka «Ryanair» atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas saistībā ar pilotu un stjuartu plānoto streiku.

Šo streiku organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di», un tajā, visticamāk, piedalīsies vairums no «Ryanair» 400 pilotiem un aptuveni 1000 stjuartiem. Streika nolūks ir panākt atalgojuma palielināšanu un darba nosacījumu uzlabošanu.

Aviokompānija šo streiku nodēvējusi par nepamatotu, norādot uz atalgojuma un darba nosacījumu uzlabojumiem, kas jau tikuši piedāvāti.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti un stjuarti Vācijā trešdien rīko 24 stundu streiku, ietekmējot tūkstošiem pasažieru un liekot lidsabiedrībai atcelt reisus.

«Ryanair» norāda, ka streika dēļ atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas.

Šo streiku, kas sākās plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika), organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di».

Streika nolūks ir panākt atalgojuma palielināšanu un darba nosacījumu uzlabošanu.

Aviokompānija šo streiku nodēvējusi par nepamatotu, norādot uz atalgojuma un darba nosacījumu uzlabojumiem, kas jau tikuši piedāvāti.

Tikmēr «Ver.di» brīdina, ka šis būs tikai pirmais no vairākiem streikiem, un turpmāka streiku rīkošana būs atkarīga no pārrunu procesa.

«Ryanair» pilotu streiku dēļ Eiropā šovasar nācās atcelt simtiem avioreisu.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Cilvēcīgi vairāku Liepājas Autobusu parka (LAP) darbinieku vēlme streikot ar motivāciju «mēģināts nav zaudēts» ir izprotama. Diemžēl tā ir ļoti neproduktīva un neko neatrisina, turklāt, izvērtējot streika pieteikumu, rodas pārliecība, ka nelikumīga. Tādēļ LAP ir vērsies ar iesniegumu Kurzemes rajona tiesā Liepājā atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu.

Aicinām Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS) atsaukt streika pieteikumu, lai sēstos pie sarunu galda, izveidotu izlīgšanas komisiju un risinātu jautājumus pārrunu ceļā, kas nav līdz šim noticis.

LAKRS PRASĪBAS

LAKRS 2019. gada 30. maijā plāno rīkot streiku, pieprasot izpildīt sešas LAKRS prasības, tostarp 1) autobusu vadītājiem nodrošinātu stundas likmi 7 € apmērā; 2) darbgatavības laika posma samaksu 3.5 €/h; 3) LAP grāmatvedībā veikt biedru naudas ieturējumu no darbinieku algām un pārskatīt to LAKRS; 4) noslēgt Darba koplīgumu jaunā redakcijā; 5) saņemt rakstveidā informāciju un konsultēties ar LAKRS pirms tiek pieņemti kādi lēmumi, kuri var skart darbinieku intereses; 6) atbilstoši Darba likuma 96. pantam nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, apmaksājot darba laiku.

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Ja vēl pērn mazumtirgotāji iekasēja 8% no katra pārdotā degvielas cenas litra, tad šogad tie vairs ir tikai 6%, kamēr valsts ieņēmumi no degvielas tirdzniecības nodevu veidā saglabājušies 49% apmērā, un, ņemot vērā cenu kāpumu, būtiski pieauguši.

Neskatoties uz to, ka degvielas cenas ir palielinājušās, mazumtirgotāju ieņēmumi ir sarukuši - no vidēji 6,8 santīmiem par katru pārdoto degvielas litru pērn līdz vidēji sešiem santīmiem šogad. Tikmēr valsts ieņēmumi no katra pārdotā degvielas litra ir palielinājušies no vidēji 41,7 santīmiem pērn līdz vidēji 49 santīmiem šogad, liecina Statoil informācija.

Šogad degvielas mazumtirdzniecības cenu veido degvielas iepirkums 45% (no cenas), valsts nodevas 49% un mazumtirgotāju ieņēmumi 6%.

Statoil norāda, ka galvenais degvielas cenu palielināšanās iemesls ir naftas un naftas produktu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums, kuru veido nemitīgi pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Lai izprastu degvielas cenas veidošanās mehānismu, jāņem vērā, ka to ietekmē daudzi būtiski faktori galvenajos degvielas cenas veidošanās posmos:

Lielo degvielas tirgotāju vara Latvijā arvien vairāk nostiprinās, jaunu spēlētāju ienākšana maz ticama.

Konkurences padomes uzliktā informācijas noslepenojuma dēļ Latvijas degvielas tirgotāji par savām tirgus daļām skaļi nerunā, tomēr nozares eksperti secina, ka mazo degvielas tirgotāju izzušana no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības kartes turpinās. Jau pērn noslēgto franšīzes un nomas līgumu dēļ ar Statoil un Lukoil Baltija R no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības praktiski izzuda Kuršu DUS, savus DUS pakāpeniski notirgo arī Viada, bet, pēc neoficiālām ziņām, pārņemšanā ir vēl vairākas mazo degvielas tirgotāju DUS. Līdz ar to trīs lielo Latvijas degvielas tirgotāju tirgus daļa lēšama vismaz uz 70%, no kuriem lielākajam - Statoil - varētu piederēt pat 40%.

Lielbritānijā benzīna pārdošanas apjomi šotrešdien, 28. martā, ir pieauguši par 81%, bet dīzeļdegviela pārdota par 43% vairāk nekā pirms nedēļas. Bailēs no tā, ka cisternu kravas automašīnu vadītāji varētu uzsākt streiku, Apvienotajā Karalistē sākusies autobraucēju panika, vēsta Wall Street Journal.

Cisternu kravas automašīnu vadītāji piecās no septiņām Lielbritānijas lielākajām degvielas piegādes kompānijām pirmdien, 26. martā, paziņoja, ka uzsāks streiku, prasot labākus darba apstākļus, kā arī uzlabojumus veselības un drošības jomā. Tas izraisījis bailes par degvielas trūkumu un tās cenu paaugstināšanos.

Panika sākusies pēc tam, kad Lielbriānijas valdība ieteikusi autobraucējiem uzpildīt savu spēkratu degvielas bākas, lai arī pašreiz vēl nav noteikts oficiāls datums, kad ar cisternām aprīkoto kravas automobiļu vadītāji varētu sākt streiku.

Konservatīvās partijas pārstāvis Franciss Mode (Francis Maude) paziņoja, ka cilvēki varētu vēlēties paņemt līdzi degvielu arī degvielas kannās, ko uzglabāt savās garāžās.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.