Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks ieguvis tiesības piegādāt savus pašražotos makaronus uz Poliju, uzvarot Polijas Lauksaimniecības Tirgus Aģentūras konkursā programmas Pārtikas produktu piegāde Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ietvaros.

Līdz pat 2013. gada pirmajai pusei Latvijas ražotājs piegādās Polijas labdarības organizācijām 5209 tonnas makaronu.

Pieaugot ražošanas jaudai, uzņēmums piedāvās jaunas darba vietas, kā arī palielinās Latvijas kviešu graudu pārstrādes un realizācijas apjomus.

No šā gada jūlija līdz 2013. gada februārim ik dienu no Latvijas uz Poliju izbrauks vidēji divas kravas automašīnas ar Dobelē ražotiem makaroniem. Šie makaroni, kurus uzņēmums ražos un eksportēs, būs 100% Latvijas produkts - makaronu ražošanai Dobeles dzirnavnieks izmantos no Latvijas zemniekiem iepirktos kviešu graudus.

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils novērtē šo uzvaru kā iespēju parādīt, ka Latvijas produkcija var konkurēt ar Eiropas lielajiem pārtikas milžiem. «Uzvara konkursā par pārtikas piegādi Polijas labdarības organizācijām mums sniegusi iespēju pierādīt gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu ražotājiem, ka «Latvija var!» – Latvija var konkurēt pat ar tādām pārtikas lielražotāju valstīm kā Polija. Turklāt plānojam nodrošināt jaunas darba vietas Dobeles un apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī radīt lielāku noietu Latvijas zemnieku graudiem.»

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

A/S Pasažieru vilciens (PV) varēs turpināt jaunu elektrovilcienu iegādes procesu, šim nolūkam uzsākot nepieciešamā iepirkuma otro kārtu. To otrdien, 13.jūnijā, sēdē konceptuāli atbalstīja valdība, informē Satiksmes ministrijā.

DB jau rakstīja, ka kaut arī PV norāda, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus, iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.

Ministrija informē, ka PV jaunu elektrovilcienu iepirkumu veiks nekavējoties, organizējot sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, kuras ietvaros ir notikusi kandidātu atlase un sagatavots otrās kārtas - piedāvājumu iesniegšanas, vērtēšanas un sarunu - nolikums.

AS Pasažieru vilciens trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu, kuras ietvaros plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – TALGO, CAF, STADLER, ŠKODA, kā arī SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumam ООО «Уральские локомотивы» – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.

arbOOz pierāda, ka sava vieta Rīgas saldumu pasaulē ir arī franču makaroniem un minikūciņām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kafejnīca arbOOz atvērta pagājušā gada vasarā. «Pirmais gads ir bijis veiksmīgs! Es pat neplānoju, ka būs tik labi. Mani brīdināja, ka sākumā būs ažiotāža un ar laiku interese norims. Jā, pirmajās pāris nedēļās bija rindas, un nereti viss bija izpirkts divu stundu laikā. Pamazām viss noregulējās, tomēr nevaru teikt, ka tagad ir mazāk cilvēku kā pašā sākumā. Ir stabilitāte, un varu prognozēt, ka vasaras sestdienās, ja ir labs laiks, būs mazāk cilvēku, bet rudenī – vairāk. Zinām, ko gaidīt,» saka Karīna Krasovicka, SIA arbOOz īpašniece.

Daudzi Karīnas desertus pērk līdzņemšanai. «Sākumā nebijām pat gatavi, ka tā būs. Piemēram, kad atvēru kafejnīcu, piedāvāju desertu stikla trauciņos, daudzi gribēja to pirkt līdzņemšanai, taču burciņas nebija tam paredzētas. Sapratu, ka, pirms sākt gatavot jaunu desertu, ir jāpadomā, kā to iepakot promnešanai. Mēs daudz uzmanības pievēršam iepakošanai, kastītēm, uzlīmēm. Tam tērējam daudz naudas, jo man nav vienalga. Gribu, lai arī, aiznesot mājās, deserts izskatās tāpat kā skatlogā,» teic Karīna.

Kopš 2010. gada AS Dobeles dzirnavnieks eksporta valstu skaits no 17 ir pieaudzis līdz 61; 52% produkcijas noieta ārvalstīs nodrošina attīstības valstis

Dobeles dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un ar katru gadu iezīmē aizvien augstākas pozīcijas arī Eiropas ražotāju saimē. Nozīmīgākās eksporta valstis Eiropā ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Somija, Polija, Nīderlande, Vācija, Čehija u.c. Uzņēmums eksportē arī uz vairākām attīstības valstīm, tostarp Angolu, Kongo, Gambiju, Dienvidāfriku, Ēģipti, Sjerraleoni, Maroku u.c.

2010. gadā 98% eksporta apjoma veidoja Eiropa un 2% – t.s. trešās valstis, bet 2015. gadā 48% eksporta apjoma nodrošināja Eiropa, bet 52% – trešās valstis. «2015. gadā 20 milj. eiro jeb 33% no kopēja eksporta apjoma veidoja jaunie produkti – īsformu makaroni, spageti un cieto kviešu manna,» atklāj AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Līdz šim bijām mājražotāji, šis statuss atļauj produkciju realizēt tikai pašiem. To arī darījām tirdziņos, bet septembrī devāmies uz VID un teicām, ka gribam saražoto nodot arī trešajai personai – veikalam,» par izmaiņām nesen uzsāktajā makaronu biznesā laikrakstam Kursas Laiks stāsta Ivika Vasiļauskaite un Ēriks Putris.

Kopš septembra beigām olu makaronus ar firmas zīmi Vilma Anna Liepājas un apkārtnes iedzīvotāji var iegādāties veikaliņā Garšo gan un Zāļu ielas eko veikalā.

Latvijā tos pārdod 14 veikalos Rīgas pilsētā un rajonā, Saldū, Jelgavā, Ogrē, Lielvārdē, Rēzeknē, Madonā, atpūtas bāzē Jāņkalni. «Strauji izplesties pagaidām neplānojam, lai ir tāda kā ekskluzivitātes piegarša,» piesardzīgi izsakās mazā biznesa pārstāvji.

Gan jau tā lieta aizies, bet cilvēki jāpieradina, spriež uzņēmīgie jaunieši un atklāj, ka latvisko nosaukumu Vilma Anna izvēlējušies par godu savām vecmāmiņām. «Vilma ir manas omītes vārds, bet Ivikas omīte no Sikšņiem ir Anna. Mums joprojām ir labas attiecības ar vecvecākiem,» priecājas Ēriks Putris.

Zemkopības ministrija (ZM) savā interneta mājaslapā aicina aizpildīt aptauju par iespēju atļaut tirgot pārtiku pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām.

ZM rīko iedzīvotāju, ražotāju un tirgotāju aptauju par iespēju atsevišķas preču grupas tirgot arī pēc derīguma termiņa beigām. Aptauja pieejama mājaslapas zm.gov.lv sadaļā «Aktīvās aptaujas». Tajā jāatbild uz jautājumiem, vai cilvēks piekristu iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām.

Kā norāda ZM, ir divu veidu derīguma termiņi. «Izlietot līdz» attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas var kļūt bīstami, tāpēc to tirgošanas noteikumus mainīt nav plānots. Savukārt termiņu «ieteicams līdz» nosaka ražotāji produktiem, kas zaudē svaigumu, bet bīstami nekļūst, piemēram, saldumi, rīsi, maize, makaroni utt. Izmaiņas varētu skart šo produktu grupu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Rīgā Eiropas Komisijas finansētās programmas pārtikas pakas trūcīgākajām personām izsniegs piecas organizācijas septiņās izdales vietās, informē Rīgas dome.

Rīgā pārtikas pakas dalīs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēliskā Kristiešu draudze Zilais Krusts, Rīgas Vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, biedrība Latvijas Samariešu apvienība un biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens.

Pārtikas pakas var saņemt kopš 11.jūlija biedrībā Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, bet jūlijā un augusta sākumā tiks atvērtas vēl sešas izdales vietas.

Pārtikas paku izdales vietu adreses un to darba laiku var uzzināt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055.

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Atskatoties uz pēdējo divu gadu periodu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 88,51% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas netika novērotas.

Gan cenu pieaugums, gan cenu samazinājums tika novērots vidēji 6% gadījumu.

Pērnā gada decembrī tika veikts pēdējais cenu novērojums Ekonomikas ministrijas organizētajā cenu monitoringā, kas tika veikts kopš 2013. gada janvāra, uzsākot aktīvu gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā. Patēriņa cenu monitoringa galvenais mērķis bija novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas, tās laikā un pēc eiro ieviešanas, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Neskatoties uz Latvijas izaugsmi, kas bija viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, patēriņa cenas kopumā saglabāja ļoti mērenu dinamiku. To parāda ne tikai EM veiktais cenu monitorings, bet arī gada inflācijas rādītājs - 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas vidēji pieauga par 0,6%.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Kijevieši ceturtdien masveidā sākuši pamest pilsētas centru un Dņepras labā krasta rajonus, vēsta ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

Kustība uz ceļiem, kas ved uz kreiso krastu, ir apgrūtināta. Kijevas metro ir slēgts jau trešo dienu. Savukārt virszemes sabiedriskais transports kursē reti.

Centra kvartāli, kuros notiek sadursmes, kļūst arvien tukšāki. Cilvēki, kas no darba atbrīvoti ātrāk, masveidā pamet centru un labā krasta rajonus. Darba devēji ne tikai centrā, bet arī nomalēs ļāvuši darbu pamest saviem darbiniekiem.

Pēdējo dienu laikā notikušās nekārtības izraisījušas ažiotāžu. Cilvēki Kijevā un tās apgabalā masveidā cenšas nodrošināties ar produktiem un degvielu, izņem no bankomātiem naudu.

Benzīntankos pie galvenajām trasēm izveidojušās garas rindas. Veikalos masveidā tiek pirkti putraimi, saulespuķu eļļa, cukurs, makaroni, maize.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbiniekiem, veicot svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes un izsekojamības pārbaudes, vairākās Daugavpils lauksaimniecības preču tirgus teritorijās no realizācijas izņēma 3700 kg augļu un dārzeņu, vairāk nekā 1000 pārtikas preču vienību, kā arī 56 litrus alkohola.

Kā informē PVD, pārbaužu laikā tika konstatēts, ka tiek tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un vēl citas preces. Tirdzniecības vietās atradās Polijas izcelsmes augļi un dārzeņi, Baltkrievijā ražots sviests, cukurs, saulespuķu eļļa, etiķa esence, makaroni, bērnu pārtika, ikri, biezpiena sieriņi un konditorejas izstrādājumi, kuriem pārdevēji nevarēji inspektoriem uzrādīt izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Tā kā minēto preču tirgotāji nebija nodrošinājuši pārtikas izsekojamību, jo precei nebija pavaddokumentu, tika pieņemts lēmums atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu.

Restorānos šefpavāra Edgara Purmaļa lielākais trumpis bija pārsteidzošu ēdienu pagatavošana un jaunu garšu atklāšana, taču Vaiņodes internātpamatskolas virtuvē jāpielieto radoša izdoma, lai bērniem iemānītu arī ko citu, nevis tikai viņu kārotos makaronus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Internātpamatskolas virtuve ir ekskluzīva, jo tās pavēlnieks ir šefpavārs Edgars Purmalis. Viņam roka šajā arodā iestrādāta jau četrpadsmit gadus. Kopš Liepājas 48. arodvidusskolas, kas šodien pazīstama kā Liepājas Tūrisma un tekstila skola, absolvēšanas viņš ne brīdi nav atkāpies no sava aicinājuma. Strādājis dažādos Liepājas restorānos, piemēram, viesnīcā Amrita, Barons Bumbiers un Fontaine – «kad tur vēl bija restorāns», smejas E. Purmalis.

Šobrīd rit jau ceturtais gads, kopš šefpavāram ik dienas nākas strādāt «kājām gaisā» un savu talantu veltīt nevis jaunu ēdienu radīšanā, bet bērnu pieradināšanai pie viņiem nezināmiem vai nepatīkamiem ēdieniem. Skolēni atzīst tikai sev pazīstamu ēdienkarti, un šis sortiments nav visai plašs, pastāsta gatavošanas meistars. Cieņā tie produkti, ko bērni ēd mājās, piemēram, makaroni.