Bankas

No ārvalstniekiem uz vietējiem kredītiem

Žanete Hāka, 23.04.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Bankas, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, saskaņojušas stratēģijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un patlaban aktīvi strādā pie biznesa modeļa ieviešanas.

Vairums no tām saskata iespēju kreditēšanā, aizpildot arī Skandināvijas banku aktivitātes mazināšanās rezultātā radušos nišu.

Ātri jāpārorientējas

Pagājušā gada laikā, ņemot vērā finanšu sektora izmaiņas, bankas strādāja pie jaunu stratēģiju izveides, vienlaicīgi atbrīvojoties no ievērojamas klientu daļas. Šajā gadā process turpinās, jo kredītiestādēm ātrā tempā jāmēģina segt klientu skaita samazinājums, lai spētu izpildīt visas kapitāla prasības. Kā stāsta banku pārstāvji, lielākā uzmanība tiks vērsta uz vietējiem klientiem. Bankas aizvien meklē nišas piesātinātajā tirgū, tāpēc tiek prognozēts, ka tirgū var gaidīt arī kredītiestāžu skaita samazinājumu, jo visiem vietas var nepietikt, turklāt Rietumeiropas klientus piesaistīt nav tik vienkārši. Runājot par ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu, tas Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr aizvadītajā gadā banku īstenoto pasākumu rezultātā process būtiski paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37,4% jeb 2,4 miljardiem eiro (tostarp no ES valstīm – par 0,7 miljardiem eiro, bet ne-ES valstīm – par 1,7 miljardiem eiro), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ārvalstu noguldījumu sarukumu daļēji kompensēja stabilais iekšzemes klientu noguldījumu pieaugums (gada laikā par 869 milj. eiro jeb 7,2%), kas bija vērojams līdz ar labvēlīgu Latvijas ekonomisko attīstību, skaidro komisijas eksperti. Gada otrajā pusē stabilizējās arī ārvalstu klientu noguldījumu apmērs, galvenokārt pieaugot ES valstu klientu noguldījumiem, kamēr pārējo valstu klientu noguldījumi turpināja samazināties. Tādējādi vērojama atsevišķu banku īstenoto stratēģiju maiņa, paredzot turpmāku virzību uz noguldījumu piesaisti no ES valstu klientiem. Bankas gan vēl nav īsti atguvušās no pērnā gada satricinājumiem – par to liecina arī fakts, ka vairākas bankas līdz noteiktajam termiņam nav publicējušas savus auditētos pārskatus, taču sola tuvākajā laikā to izdarīt, FKTK pauž neapmierinātību par kavējumiem.

2018. gadā Latvijas finanšu tirgus pārdzīvoja stresu, ko radīja straujās spēles noteikumu izmaiņas un reputācijas krīze, tie bija visai dramatiski notikumi, situāciju raksturo Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, kurš atzīst, ka šīs krīzes sekas pat tagad nav pilnīgi pārvarētas. «Mēs dažviet redzam reputācijas problēmu «perēkļus», jūtam spriedzi attiecībā uz dažiem tirgus dalībniekiem. Taču iepriekš jautājumi attiecās uz vietējām bankām, bet tagad tos adresē Latvijā pārstāvētajiem transnacionālajiem spēlētājiem,» viņš piebilst. Būtiski sarežģījies darbs atbilstības jomā, palielinājies tā apjoms un attiecīgi tā izpildei nepieciešamie resursi, bankām vairāk tiek uzliktas klientu darījumu analīzes un izpētes funkcijas, naudas līdzekļu izcelsmes kontrole. Lai izpildītu regulatoru un starptautisko partneru prasības, dažiem tirgus dalībniekiem šī darbības joma būtībā jāveido no jauna. Tādējādi, pēc viņa teiktā, rodas daudz pagaidām neatrisinātu problēmu.

Visu rakstu lasiet 23. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!