No ārvalstniekiem uz vietējiem kredītiem 

Bankas, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, saskaņojušas stratēģijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un patlaban aktīvi strādā pie biznesa modeļa ieviešanas.

Žanete Hāka, 2019. gada 23. aprīlis plkst. 6:28

Foto: LETA

Vairums no tām saskata iespēju kreditēšanā, aizpildot arī Skandināvijas banku aktivitātes mazināšanās rezultātā radušos nišu.

Ātri jāpārorientējas

Pagājušā gada laikā, ņemot vērā finanšu sektora izmaiņas, bankas strādāja pie jaunu stratēģiju izveides, vienlaicīgi atbrīvojoties no ievērojamas klientu daļas. Šajā gadā process turpinās, jo kredītiestādēm ātrā tempā jāmēģina segt klientu skaita samazinājums, lai spētu izpildīt visas kapitāla prasības. Kā stāsta banku pārstāvji, lielākā uzmanība tiks vērsta uz vietējiem klientiem. Bankas aizvien meklē nišas piesātinātajā tirgū, tāpēc tiek prognozēts, ka tirgū var gaidīt arī kredītiestāžu skaita samazinājumu, jo visiem vietas var nepietikt, turklāt Rietumeiropas klientus piesaistīt nav tik vienkārši. Runājot par ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu, tas Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr aizvadītajā gadā banku īstenoto pasākumu rezultātā process būtiski paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37,4% jeb 2,4 miljardiem eiro (tostarp no ES valstīm – par 0,7 miljardiem eiro, bet ne-ES valstīm – par 1,7 miljardiem eiro), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ārvalstu noguldījumu sarukumu daļēji kompensēja stabilais iekšzemes klientu noguldījumu pieaugums (gada laikā par 869 milj. eiro jeb 7,2%), kas bija vērojams līdz ar labvēlīgu Latvijas ekonomisko attīstību, skaidro komisijas eksperti. Gada otrajā pusē stabilizējās arī ārvalstu klientu noguldījumu apmērs, galvenokārt pieaugot ES valstu klientu noguldījumiem, kamēr pārējo valstu klientu noguldījumi turpināja samazināties. Tādējādi vērojama atsevišķu banku īstenoto stratēģiju maiņa, paredzot turpmāku virzību uz noguldījumu piesaisti no ES valstu klientiem. Bankas gan vēl nav īsti atguvušās no pērnā gada satricinājumiem – par to liecina arī fakts, ka vairākas bankas līdz noteiktajam termiņam nav publicējušas savus auditētos pārskatus, taču sola tuvākajā laikā to izdarīt, FKTK pauž neapmierinātību par kavējumiem.

2018. gadā Latvijas finanšu tirgus pārdzīvoja stresu, ko radīja straujās spēles noteikumu izmaiņas un reputācijas krīze, tie bija visai dramatiski notikumi, situāciju raksturo Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, kurš atzīst, ka šīs krīzes sekas pat tagad nav pilnīgi pārvarētas. «Mēs dažviet redzam reputācijas problēmu «perēkļus», jūtam spriedzi attiecībā uz dažiem tirgus dalībniekiem. Taču iepriekš jautājumi attiecās uz vietējām bankām, bet tagad tos adresē Latvijā pārstāvētajiem transnacionālajiem spēlētājiem,» viņš piebilst. Būtiski sarežģījies darbs atbilstības jomā, palielinājies tā apjoms un attiecīgi tā izpildei nepieciešamie resursi, bankām vairāk tiek uzliktas klientu darījumu analīzes un izpētes funkcijas, naudas līdzekļu izcelsmes kontrole. Lai izpildītu regulatoru un starptautisko partneru prasības, dažiem tirgus dalībniekiem šī darbības joma būtībā jāveido no jauna. Tādējādi, pēc viņa teiktā, rodas daudz pagaidām neatrisinātu problēmu.

Visu rakstu lasiet 23. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 28. marts plkst. 13:51

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau vērtējumu par to Swedbank...

2019. gada 26. marts plkst. 11:22

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā,...

2019. gada 19. marts plkst. 8:46

Latvijā banku skaits vietējam tirgum ir par lielu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas...

2019. gada 13. marts plkst. 14:30

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno...

2019. gada 11. marts plkst. 18:38

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Nepalaid garām

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 18. aprīlis plkst. 17:01

Līdzšinējais AS PrivatBank valdes priekšsēdētājs Aleksandars Kukičs pieņēmis lēmumu atstāt...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 16:33

Ukrainas tiesa ceturtdien atzinusi, ka 2016.gadā veiktā magnātam Ihoram Kolomoiskim piederošās bankas...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 20:54

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 17:30

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās,...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 9:30

2019. gada martā likvidējamā ABLV Bank AS atguvusi 73,4 miljonus eiro, bet...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 6:15

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 7:37

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 6:18

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 7:40

Šodien stājas spēkā vairāki normatīvi, paplašinot zibmaksājumu sniegtās iespējas inovatīvu...

2019. gada 12. aprīlis plkst. 11:51

Uzņēmums SK ID Solutions strauji attīstās, juridiski jau izveidota Latvijas filiāle un...