2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību Balta, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) vēlētos iegādāties Baltas biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Balta gan tobrīd informēja, ka «pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošanu ir spekulācijas».

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā Nozare.lv sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un BTA gribētu iegādāties Baltas aktīvus. «Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis,» skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu Baltas filiāļu tīklu. «BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un Baltas pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu,» sacīja Lucaus.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Balta asās konkurences dēļ pagaidām baidās būt viena no pirmajām, kas palielina cenas vairākos apdrošināšanas veidos.

Lai gan tādējādi Balta apdraud pati savu finansiālo stabilitāti, jo sevišķi 2009. gadā būtiski samazināto cenu turēšanas dēļ kompānija cieš milzīgus zaudējumus, tomēr Baltas vadība apgalvo, ka zaudējumi bijuši plānoti, turklāt pagaidām pašai kompānijai ir pietiekams kapitāls, bet nepieciešamības gadījumā to var saņemt arī no īpašniekiem. Savukārt raitu atlīdzību izmaksāšanu tas neietekmējot, jo Balta ir kompānijai, kurai svarīga reputācija. Jau vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā Baltas kopējie zaudējumi nedaudz pārsniedz miljons latu un bija lielākie nedzīvības apdrošināšanas nozarē.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta šogad pusgadā turpina ciest zaudējumus un nu tie sasnieguši 1,57 miljonus latu. Pārskats liecina, ka pamatbizness nespēj segt administrācijas izdevumus.

Salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem Baltas zaudējumu apjoms pieaudzis par 50,7%, liecina Baltas publiskotais finanšu pārskats. Saskaņā ar to, Baltas neto nopelnītās prēmijas šogad pusgadā bija 14,17 miljoni latu, kas ir par nepilnu procentu mazāk neka pirms gada, bet neto piekritušās atlīdzības sasniedza 8,6 miljonus latu, kas ir par 3,2% vaiā nekā pirms gada.

Savukārt neto darbības izdevumi, kur lauvas tiesu veido administratīvie izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 7,38 miljoni latu, kas ir par 7,6% lielāki nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Apskatot Baltas vairāku gadu darbības rādītājus, Db.lv secina, ka Baltas administrācijas izdevumi, kas sevī ietver arī informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas un darba algas, nav mazinājušies proporcionāli biznesa samazinājumam. Tas liecina, ka Balta nemazina ekonomikas kāpuma gados uzbūvēto sistēmu, bet šobrīd cieš zaudējumus, gaidot biznesa kāpuma atjaunošanos. Ņemot vērā arī aso konkurenci, Balta nevar atļauties būtiski kāpināt apdrošināšanas cenas. Baltas šā gada divu ceturšņu pārskats liecina, ka Balta bruto prēmijās visvairāk parakstījusi īpašuma apdrošināšanā - 4,56 miljonus latu un KASKO – 4,3 miljonus latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeimas Saimnieciskā komisija trešdien vienbalsīgi apstiprināja Saeimas 2012.gada budžeta projektu, kurā izdevumi plānoti 11,46 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,68% mazāk nekā šogad, kad Saeimas izdevumi ir 11,77 miljoni latu.

Komisijas deputāti sēdē diskutēja par to, vai lietderīgi saglabāt Saeimas ložu Latvijas Nacionālajā operā, par ko izdevumi nākamgad plānoti apmēram 14 tūkstošu latu apmērā. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) interesējās, cik bieži loža tiek izmantota ārzemju viesu vešanai uz operas izrādēm un cik bieži operas apmeklējumiem piesakās paši deputāti.

Saimnieciskā komisija tomēr vienojās, ka 14 tūkstoši latu nav tik milzīga summa, lai to neparedzētu Saeimas budžetā, ņemot vērā, ka opera pilda reprezentatīvas funkcijas, kā arī tās nepietiekamā budžeta situāciju.

Tāpat izvērsās diskusija par Saeimas autobāzi. Komisijas loceklis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) turpināja uzstāt, ka ir stingri jāizvērtē autobāzes izdevumi, kas paredzēti 1,7 miljonu latu apmērā, un ka noteikti atrodamas iespējas ietaupīt.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Anglijas RSA Insurance Group piederošā nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta izdevies šogad deviņos mēnešos samazināt zaudējumus, kas sasnieguši 888 tūkstošus latu.

Salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, Baltas zaudējumi samazinājušies par 30,8%, liecina kompānijas publiskotais (un precizētais) šā gada trešā ceturkšņa finanšu pārskats. Tāpat zaudējumi ir uz pusi mazāki nekā bija vēl šā gada pirmajos sešos mēnešos 1,57 miljonu latu apjomā.

Iepriekš Baltas publicētajos datos bija ieviesusies kļūda, kā dēļ kompānijas dati šogad izskatījās uz pusi labāki nekā pērn. Tomēr precizētie dati liecina, ka Baltas bizness šogad deviņos mēnešos saglabājies pagajušā gada līmeni, proti, nopelnīto prēmiju apjoms 21,56 miljonus latu bija par 0,2% mazāks nekā šajā laika periodā pirms gada. Piekritušās atlīdzības sarukušas par 0,7%, sasniedzot 12,5 miljonus latu. Joprojām Balta nespēj segt visus neto darbības izdevumus, kur lauvas tiesu veido administratīvie izdevumi. Deviņos mēnešos neto darbības izdevumi bija 10 miljoni latu, kas ir par 4,02% mazāki nekā pirms gada. Jau vēstīts, ka Balta vēl līdz šā gada beigām nolēmusi veikt vairākus pasākumus darbības uzlabošanai, kas cita starpā paredz 40 darbinieku atlaišanu.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Ar lieliem zaudējumiem strādājošā nedzīvības apdrošināšanas kompānija Balta vēl līdz šā gada beigām nolēmusi veikt vairākus pasākumus darbības uzlabošanai, kas cita starpā paredz 40 darbinieku atlaišanu.

Papildināts ar Jāņa Abašina viedokli.

Tas tiks darīts, lai stiprinātu savas līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū, nodrošinot efektīvāku resursu vadību un klientu apkalpošanu, kā arī veicinot savu konkurētspēju tirgū, Db.lv informēja kompānijā. Lai strādāu efektīvi, Balta ir veikusi rūpīgu procesu vadības un operacionālo izmaksu pārskatu, kā arī ir pieņēmusi lēmumu veikt reorganizāciju, kuras ietvaros tiek plānots vienkāršot uzņēmuma struktūru, lai nodrošinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu, panāktu elastīgāku procesu norisi un efektīvāk vadītu cilvēkresursus.

«Uzņēmumā veiktā analīze norādīja, ka mums ir iespēja darboties vēl efektīvāk. Līdz ar to izvērtējām mūsu administratīvos izdevumus, vienkāršojām vairākus iekšējos procesus, pārskatījām organizācijas struktūru. Izmaiņu rezultātā mēs būsim vēl spējīgāki ātrāk un efektīvāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām un arī klientu vajadzībām,» minēja Baltas valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs.

Šā gada 20. maijs ir termiņš, kad saskaņā ar noslēgto līgumu visā Latvijā plānots uzstādīt stacionāros radarus. Apsekojot atlīdzību pieteikumu pieredzi par smagākajiem auto negadījumiem, apdrošināšanas sabiedrība Balta konstatējusi vietas, kur radaru izvietošana būtu visnepieciešamākā.

Baltas datu izpēte liecina, ka daļa no Latvijā paredzētajām radaru izvietošanas vietām sakrīt ar teritorijām, kuras kā potenciāli bīstamākās identificētas arī Baltas atlīdzību pieteikumos. Kā zināms no publiskotās informācijas, stacionāros radarus ātruma ierobežošanai ir plānots uzstādīt uz Ventspils-Rīgas šosejas pagriezienā uz Tukumu, kā arī Baltezerā un Jaunolainē. Baltas atlīdzību pieteikumi liecina, ka šajās vietās notikuši vairāki nopietni satiksmes negadījumi.

Izskatot atlīdzību pieteikumus, ir fiksētas arī citas vietas, kur novērotas vairākas smagas avārijas, kurās cietuši cilvēki un satiksmes negadījuma seku smagums ir saistāms ar ātruma pārsniegšanu. Baltas pieredzē tādas bijušas pie Ķemeru pagrieziena uz Ventspils-Rīgas autoceļa, Granīta ielā Rīgā, uz gājēju pārejas Vangažos un Garkalnē uz autoceļa Rīga-Pleskava, kā arī uz gājēju pārejas Salaspilī uz autoceļa Rīga-Daugavpils un Ķekavā.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2011.gadā bija degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, farmācijas jomas uzņēmējs Vadims Telica un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš.

Par to liecina žurnālā Pastaiga publicētie Latvijas 100 vislabāko peļņu guvušo un 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kurus izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Saraksti izveidoti, balstoties uz Lursoft datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem un Lursoft IT datu analīzi, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Kā akcentē saraksta veidotāji, saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2011.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.