Jaunākais izdevums

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

«Žurnālā Forbes izlasīju par kolektīvās iepirkšanās portāliem un nolēmu pamēģināt. Uzsāku sadarbību ar Latvijas slavenībām, kas reklamēja manu interneta veikalu starday.lv un preces. Biznesa partneris projektu izlēma pamest, kad pēc divu mēneša darba sapratām, ka projektā iecerētais apgrozījums nav sasniegts. Diemžēl viņš bija tas, kurš nodrošināja finansiālo pusi šajā biznesā.»

Šī neveiksme Ruslanu veiksmīgi noveda pie līdzšinējā biznesa, kas nu strauji attīstās. «Kāds draugs no Tukuma ieteica preces savam interneta veikalam iegādāties nevis no starpniekiem Latvijā, bet piegādāt pašiem tieši no Polijas. Tā nu aizņēmos naudu, un devāmies uz Poliju. Nopirkām vairākas paletes preču, un ātri vien tās izdevās realizēt, tiesa, citās interneta vietnēs. Sapratām, ka šī vēl ir brīva niša veiksmīgam biznesam. Aizvēru ciet savu interneta veikalu un sāku piegādāt preces citiem interneta veikaliem. Pateicoties plašajam piegādātāju lokam no Vācijas, Polijas, Francijas, Spānijas un Nīderlandes un noslēgtiem ekskluzīviem distributoru līgumiem ar preci nodrošinu interneta veikalus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un nedaudz arī Skandināvijas valstīs. To es daru jau trīs gadus un esmu atvēris arī pirmo preču noliktavu.»

«Reinvestējot peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis greznās automašīnās, gada laikā esmu aprīkojis noliktavu ar jaunām noliktavu plauktu sistēmām, modernu noliktavas programmatūru OnlineTrader, datu termināļiem, skeneriem, videonovērošanu un daudz ko citu. Bijām aizgājuši pat tik tālu, ka izskatījām iespēju ieviest biometrijas datu apstrādes sistēmu, kura noliktavā ļautu iekļūt tikai pēc pirkstu nospieduma, bet mūsu mērogam tas būtu par agru. Esam izstrādājuši divus interneta veikalus ar dažādu konceptu – KumKvat.lv palaidīsim ziemā, Witmart.lv pavasarī. Kā arī pagājušajā gadā sākām starptautiskas tirdzniecības platformas EuropeWholesales.com izstrādi. Tirdzniecība un internets ir tās jomas, kurās vēlos attīstīties,» ar paveikto lepojas Ruslans.

«Investējam arī attiecībās ar piegādātājiem, cenšamies ar visiem tikties personīgi, apskatīties, ar kādiem cilvēkiem strādājam un kādas kvalitātes preci iepērkam. Šī iemesla dēļ pēdējos gadus sanācis pabūt daudzās Eiropas valstīs. Pēdējais veiksmīgākais noslēgtais distributoru līgums ar ekskluzīvām tiesībām izplatīt to produkciju Latvijā un Igaunijā ir ar lielāko Polijas biopārtikas vairumtirgotāju. Decembrī veiksmīgi pabeidzām bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmuma sertifikācijas procesu, tagad Latvijas tirgū varam realizēt biopārtiku, un jau ir iesākts darbs pie biopārtikas veikala atvēršanas gan Rīgā ielās, gan internetā būs pazīstams ar nosaukumu BioBio.lv. Arī iepriekš esam tirgojuši pārtiku internetā un reģistrējām uztura bagātinātājus, kaut gan peļņas marža nav liela, pārtikas produkti vienmēr ir pieprasīti.»

Ruslans Straķis ir jaunu ideju pārpilns, nepilnus 30 gadus vecs uzņēmējs, kurš paspējis apēst pudu sāls. Varbūt pat vairāk. Būdams neatlaidīgs, guvis sāpīgas dzīves mācības, taču spēja piecelties un sākt visu no sākuma. Tagad Ruslans, veiksmīgi apvienojot studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, vada augošu uzņēmumu, kas piegādā preces interneta veikaliem un lolo vēl vairākas biznesa idejas, bet tā nebija vienmēr.

Dzimis un audzis Tukumā, Ruslans jau agrā jaunībā spēja izlauzties biznesa pasaulē lielpilsētā Rīgā. Jau deviņpadsmit gadu vecumā Ruslans ar tēvu dibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar celtniecību. Tad pēc gada ar savu draudzeni, kuru šogad Jaungada naktī bildināja, dibināja vēl vienu uzņēmumu, kas centās konkurēt ar visiem plaši zināmo bezmaksas avīzi Rīgas Santīms, un tad pavisam nejauši ienāca pasta pakalpojumu jomā.

«Bezmaksas avīzi vajadzēja izplatīt iedzīvotāju pastkastītēs. Vajadzēja atrisināt divas lietas, kā tikt visās kāpņu telpās un kas nodarbosies ar izplatīšanu. Mums paveicies, ka viens no privātā pasta uzņēmumiem saviem pastniekiem piešķīra telefonus ar numuriem, kuriem atšķīrās tikai divi vai trīs pēdējie cipari. Apzvanot visus pastniekus, ieguvām gan izplatītājus, gan durvju kodus komplektā. Tā bija veiksme. Piegādājot savu bezmaksas avīzi, sākām saņemt zvanus no uzņēmumiem ar lūgumu izplatīt viņu reklāmas materiālus.»

Strauji plaukstošais uzņēmums 2007. gadā apkalpoja lielākos veikalu tīklus Latvijā, piegādājot neadresētos sūtījumus visā Latvijā. Tolaik uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 200 pastnieku.

Sekoja sāpīgs kritiens, kad 2009. gadā uzņēmums sāka izjust krīzes sekas – lielie sadarbības partneri kavēja maksājumus vai vispār atteicās apmaksāt rēķinus, bet Ruslans iekrita mūsdienu «populārākās» slimības veģetatīvās distonijas apkampienos. Dzīve mazpilsētā turpināja savu ierasto gaitu, bet Ruslans nebija gatavs padoties. Pēc atveseļošanās gada tika pieņemts lēmums pārcelties uz lielpilsētu un atsākt pasta biznesu, bet diemžēl šis mēģinājums cieta neveiksmi.

«Tajā brīdī biju zaudējis visu – gan darbu un biznesu, gan īpašumu un reputāciju, palika tikai kredīti un parādi. Bet es joprojām nebiju gatavs padoties,» stāsta Ruslans. «Principiāli nolēmu, ka nekad nestrādāšu pie kāda cita. Jūs droši vien zināt slaveno Rokfellera teicienu: «Ja tev ir maz naudas – uzsāc biznesu. Ja naudas nav nemaz – bizness jāuzsāk nekavējoties!» Tā es arī darīju. Turpināju meklēt jaunu biznesa ideju, līdz vienā brīdī savu principu dēļ burtiski atrados Rīgā uz ielas, jo nespēju samaksāt par īrēto dzīvokli.» Tā nu Ruslans bija spiests pārvākties uz Tukumu pie māsas, kur turpināja meklēt jaunas idejas.

«Ko es varu ieteikt citiem? Kad esi dzīves zemākajā punktā, un es tādā biju 25 gadu vecumā, ir jāsaprot, ka zemāk nav kur krist. Tāpēc ir tikai viens virziens – augšup. No katra kritiena tu vari kaut ko iegūt. Es personīgi daudz lasīju. Kādas toreiz lasītās grāmatas Bagātākais vīrs Babilonā ietekmē pēc vairāk nekā 6 gadiem joprojām turpinu kārtot gan savas parādsaistības, gan attiecības ar pagātni. Daudzi bijušie sadarbības partneri ir pārsteigti par manu rīcību, kad piezvanu, vēlos satikties vai atdot naudu. Bet tā ir mana pārliecība – gribu sakārtot savu pagātni, lai varētu virzīties uz priekšu,» pārliecināts ir jaunais uzņēmējs.

«Neskatoties uz manu pārliecību, ka katram jāiegūst sava rūgtā pieredze, lai kļūtu stiprāks, vēlos dalīties ar jauniem uzņēmējiem savā pieredzē, lai nesanāk uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem savulaik biju pats uzkāpis. Šīs atziņas noteikti noderēs arī ar biznesu nesaistītiem cilvēkiem. Protams, 10 padomos nevar iekļaut visu, bet centos apkopot, manuprāt, svarīgāko! Lai jums veicas biznesa ideju realizēšanā, domājiet pozitīvi!»

Paldies par sadarbību Ruslanam Straķim

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Lai izskaustu «sezonālo bezdarbu», pagarina kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalstam

Lelde Petrāne, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima nosaka pārejas periodu jaunajai bezdarbnieka pabalsta kvalifikācijas kārtībai

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Šādu grozījumu likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam Saeima ceturtdien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu, informē Saeimas preses dienestā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijas ietekmē tapis priekšlikums, ka personas, kurām piešķirtā bezdarbnieka pabalsta periods beidzas laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. augustam un kuras nebūs atradušas darbu, varēs pretendēt uz valsts palīdzību kopumā 12 mēnešu garumā, informē Labklājības ministrijā.

Priekšlikums paredz, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību un joprojām atrodas bezdarbnieka statusā.

Plānotais bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs būs iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērā (kāds tika maksāts bezdarbnieka pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos), bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī un ne ilgāk kā 4 mēnešus.

Pabalstu izmaksās par periodu no 2020. gada 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem izmaksās īpašu terminētu pabalstu

LETA, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāstrādā par trešdaļu ilgāk, darba devēji jauninājumu slavē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1. aprīlī stāsies spēkā pērn Saeimā akceptētie grozījumi «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam», kas faktiski bezdarbnieka pabalstus liegs tiem, kuri sezonu strādā un pēc tam pāris mēnešus «atpūšas,» izmantojot bezdarbnieka pabalstu. Proti, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, turpmāk būs jānostrādā 12 mēneši (līdzšinējo 9 vietā) pēdējo 16 mēnešu (līdzšinējo 12) laikā. Tiek prognozēts, ka jauninājums mazinās gan reģistrēto bezdarbnieku skaitu, gan arī valsts izmaksas šo cilvēku pabalstos. CSP dati liecina, ka 2016. gadā 95,3 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bezdarbnieku pabalsts nav dāvana grūtdieņiem

Valts Stūrmanis, AS BDO Latvia nodokļu jurists, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Maksā vairāk, bet sociālās apdrošināšanas nav

Anda Asere, 16.03.2017

Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un lielākoties arī Eiropā ceturtdien kritās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita kāpums ASV pirmoreiz 16 nedēļu laikā norādīja uz atjaunoto sociālās distancēšanās pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz ASV ekonomikas atveseļošanos.

ASV Nodarbinātības ministrija informēja, ka šo pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielinājies līdz 1,416 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās koriģētajiem datiem 1,307 miljonu apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā veidos 1,30 miljonus, tam saglabājoties nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēsto apjomu.

"[Ekonomikas] atveseļošanās šķiet apstājusies, jo bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pieaudzis pirmoreiz kopā marta," sacīja grupas "Oanda" analītiķis Edvards Moja, nosaucot šos ASV datus par "pesimistiskiem".

Viņš gan atzina, ka šādi dati padara ticamāku jaunu ASV valdības līdzekļu piešķiršanu ekonomikas stimulēšanai, par ko notiek sarunas starp Balto namu un Senātu. ASV dolāra vērtība pēc šo datu publicēšanas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba meklētājiem pieejami vairāk nekā 6 tūkstoši aktuālo vakanču

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, informēja padomē.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas ražotāju ieskatā piedāvātie grozījumi ir atbalstāmi, jo lauku reģionos saimniecībām ir ļoti problemātiska situācija ar darbaspēka nodrošinājumu un jebkuras izmaiņas, kas motivē cilvēku strādāt, nevis dzīvot no pabalstiem, ir apsveicamas.

«Katru dienu saņemam sūdzības no saimniecību vadītājiem, ka darbinieks atnāk pāris dienas, vai vispār neatnāk uz nolīgto darbu un pazūd. Ir virkne vietējo iedzīvotāju, kuri pārtiek no pabalstiem un sākt strādāt legālu darbu negatavojas,» teica Treibergs.

Arī Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode sacīja, ka laukos darbinieku problēma ir ļoti samilzusi, jo daudzi cilvēki nevēlas strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

«Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū,» komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.

Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad bezdarbnieku pabalstos izmaksāti 86,7 miljoni eiro jeb 66,6% no gada plāna

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, turpinoties strupceļam sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un lielākoties arī ASV ceturtdien kritās, jo strupceļš ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi ietekmēja investoru noskaņojumu vairāk nekā negaidīti labi ASV nodarbinātības dati.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis par 228 000, tādējādi otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts kritums, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies līdz 963 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 1,191 miljona apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 1,12 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 1,186 miljoniem.

ASV likumdevēju sarunas par stimulu paketi tika apturētas bez vienošanās, Senātam dodoties vasaras brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk, ECB aicina ES ātri vienoties par atveseļošanās plānu

LETA--AFP, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās pēc dažādiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas paziņojumiem, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus ātri vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu.

ASV saasinoties jaunā koronavīrusa pandēmijai, trešdien tika reģistrēts jaunu Covid-19 gadījumu rekordskaits - 67 632.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 10 000, tādējādi kritums reģistrēts piecpadsmito nedēļu pēc kārtas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 7,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Kāpums jūnijā tomēr bija lēnāks par kāpumu maijā.

"Realitāte ir tāda, ka šie skaitļi vēl arvien ir paaugstināti," sacīja platformas "Upwork" galvenais ekonomists Adams Ozimeks, runājot par bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitu. "Tas izskatās pēc tā, ka turpinās darbavietu skaita samazināšanās un pastāvīga uzņēmumu slēgšana."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kas šogad ietekmēja mājsaimniecību finanšu situāciju un kas gaidāms nākamgad?

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.

Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbinieku atbrīvošanu.

Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.

NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, desmit uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā par 1660 darbinieku plānotu atlaišanu, ziņo aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā.

Atlaišanas paziņojumi saņemti no transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Tostarp par darbinieku atlaišanu ziņojuši arī uzņēmumi, kas darbojas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī apstrādes rūpniecības jomās.

NVA apkopotie dati par pirmdienu liecina, ka valstī ir 59 104 bezdarbnieku, no kuriem 1047 reģistrēti pagājušajā nedēļā.

NVA ziņojumi liecina, ka kopš 18.marta uzņēmumu ziņotie kolektīvās atlaišanas darbinieku apmēri ir pieauguši par teju četrām reizēm.

Jau ziņots, ka 18.martā NVA bija saņēmusi piecu uzņēmumu paziņojumus par kopumā 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, savukārt 20.martā aģentūrā vēstīts jau kopumā par 699 līdz 724 darbinieku kolektīvo atlaišanu no astoņiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru