No igauņiem mācās taras savākšanu 

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Jānis Goldbergs, 28.3.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

tam, ko šobrīd piedāvā realizēt Latvijā, priekšplānā izvirzot tēzi, ka iedzīvotāji iemaksās dažus centus vairāk par dzērienu, bet vēlāk tos saņems atpakaļ, taru nododot. Gluži tāpat kā Latvijā ir runa tikai par PET pudelēm, alus pudelēm un skārdenēm, kuras pieņem depozītu sistēmas automāti, pārējos iepakojumu veidus atstājot atkritumu šķirošanai.

Apakškomisijas deputāts Raimonds Bergmanis K. Karbam jautāja, vai igauņi mēģinājuši paplašināt depozīta sistēmā iekļautās taras sortimentu, lai palielinātu tās kopējo īpatsvaru visā atkritumu masā. «Tas ir sarežģīti. Igaunijā neesam mēģinājuši, bet citās valstīs, kur ir ieviesta depozītu sistēma, ir daži risinājumi,» sacīja K. Karba. Jautāts par depozītu sistēmas lietderību, jo tā operē tikai ar dažiem procentiem no kopējās atkritumu masas, K. Karba uzsvēra to, ka sabiedrība izglītojas un sāk citādi domāt. Tas labvēlīgi ietekmējot sabiedrības domāšanu, un ar laiku ļaudis gudrojot, kā šķirot pārējo taru, kuru depozītu sistēmā nepieņem.

Visu rakstu lasiet 28. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Izklaides internetā konkurē ar grāmatu lasīšanu, tomēr grāmatnīcu internetveikali palīdz piekļūt...

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes,...

Dalībnieki no daudzām pasaules valstīm drosmīgi stājušies pretī aukstumam un karstumam, piedaloties...

Lietuvas taras depozīta sistēmā aizvadītā gada laikā atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un...

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar...

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna...

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži...

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas...

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un...

Investējot aptuveni 1,5 miljonus eiro, uzņēmums AS «Kesko Senukai Latvia» rekonstruējis veikalu...

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu...

Investējot vairāk nekā 350 tūkstošus eiro, Jaunajā Teikā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē...

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta...