Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Storent, tehnikas nomas uzņēmums, kas darbojas Baltijā, Ziemeļvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), paziņo par auditētajiem pro forma finanšu rezultātiem 2025. gadā un iezīmē strauju izaugsmi un būtisku stratēģisku paplašināšanos. Uzņēmums vienlaikus sniedz arī pārskatu par 2026. gada pirmā ceturkšņa rezultātiem.

Saskaņā ar auditētajiem pro forma 2025. gada finanšu rezultātiem Grupas kopējie ieņēmumi sasniedza 63,8 miljonus eiro (2024: 47,2 miljoni eiro), kas ir pieaugums par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Storent 2025. gada septembrī iegādājās 70% no ASV tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals LLC. Pieņemot, ka uzņēmuma iegāde būtu notikusi 2025. gada 1. janvārī, koriģētā pro forma EBITDA sasniedza 24,9 miljonus eiro (2024: 13,3 miljoni eiro), kas ir par 87% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Grupa strādāja ar 1,6 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 3 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gadā.

Grupa iegādājās Connect Rentals LLC un uzsāka darbību ASV, kas ir nozīmīgs solis starptautiskās izaugsmes stratēģijas īstenošanā. Vienlaikus Storent turpināja investēt nomas tehnikas parkā, kopējām investīcijām sasniedzot 19,2 miljonus eiro, tādējādi stiprinot kapacitāti un pakalpojumu kvalitāti visos tirgos.

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Jau veltīju vienu komentāru partiju Progresīvie un ZZS kopdarbam ar nosaukumu “Kas ķīvējas,tas mīlējas!” cenšoties parādīt, ka abu partiju publiskā uzvedība ķīviņu formā ir tikai piesegs kopēju interešu realizācijai.

Atgādināšu, ka pirmais stāsts bija par Rīgas lidostas padomes un valdes locekļu konkursu izsludināšanu vai pilnvaru pagarināšanu, kas pēc būtības vien parāda partiju draudzīgās attiecības, kurās parādās arī partijas Latvijai un Ventspilij intereses.

DB viedoklis: Kas ķīvējas, tas mīlējas

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā...

Šo jauko un nedaudz slēpto attiecību iznākums ir ne vien priekšspēles kāda valsts uzņēmuma padomē, bet arī praktiski augļi valsts tautsaimniecībā, turklāt ir pamats domāt, ka tie var reāli smakot. Jau ievadā uzsvēršu, ka mums šobrīd ir zaļie koridori lielajām investīcijām un projektu atbalsts tiek apstiprināts premjera līmenī, tādēļ arī politiskā atbildība procesā ir īpaši būtiska.

Šoreiz stāsts ir par izcilu projektu, kuru vienlīdz aktīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Proti, ZZS un Progresīvo pārraudzītās ministrijas. Stāsts ir par Ūdeņraža ražošanas un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu “Amber Flow Fuels” Kundziņsalā. 120 miljonus vērtas investīcijas, ilgtspējīga aviācijas degviela iznākumā, 236 tūkstoši tonnu izejvielu pārstrāde gadā. Viss izklausās spīdoši, gan LIAA pieteikumos par investīcijām, gan Klimata ministra Kaspara Meļņa komentāros, gan arī Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir ostas, uztverē. Projekts burtiski lido vēja spārniem cauri birokrātijas mūriem un to vienlīdz naski atbalsta pieminētās ministrijas. Rakstus par projektu var lasīt ministriju mājaslapās un tajos nav pat šaubu ēnas, ka kaut ko vajadzētu pārjautāt vai darīt mazliet citādi.

Projekta galvenais spēlētājs nav kaut kāds ārvalstnieks, bet pašmāju uzņēmums SIA Pars Termināls, kura vadītājs un līdzīpašnieks ir Armands Sadauskis. SIA Pars Termināls arī ir ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasītājs un jautājums ir par resursu izmantošanu – augu eļļas (iespējami arī atkritumeļļas un tauki), dabasgāze, elektroenerģija… Līdz šai vietai viss ir ideāli.

Tomēr ir arī dzīvnieku atkritumu pārstrāde, ko ievedīs no citām valstīm, kas radīs arī jaunus atkritumus, kurus nāksies uzglabāt Rīgas ostā un ir pieminētās eļļas par kurām nevienai no kontrolējošām ministrijām līdz šim nav radušies padziļināti jautājumi, vēlme projektu plaši apspriest ar rīdziniekiem, utml. Proti, var priecāties par pamatīgām investīcijām, bet projekta realizācija Kundziņsalā ir aptuveni 4 kilometru attālumā no Rīgas pils un 1 kilometrs līdz Andrejostai. Runā, ka tieši tur kādreiz piestāšot tūristu prāmji. Dzīvojamos rajonus var atrast tuvāk par 2 kilometriem. Katrs pats var atvērt Google Maps un mērīt no Uriekstes ielas 30 uz visām pusēm. Kad vējš Daugavā ir no jūras puses ir jautājums metereologiem, bet pieņemu, ka dažkārt gadās.

Globāli ir vairāki līdzīgi projekti, kas var būt piemērs. Neste Singapore ekspansijas projekts. Neste ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu un projekta īstenošanas gaitā Singapūrā konstatēja, ka nepieciešami efektīvi sūdzību kanāli no vietējiem iedzīvotājiem, turklāt cauru diennakti. Vajadzīga projekta apspriešana ar iedzīvotājiem pirms un pēc projekta palaišanas. Jābūt neatkarīgām vides monitoringa sistēmām. Proti, riski ir un tie ir jāpārvalda. TotalEnergies Le Mede platforma Francijā atklāj, ka biopārstrādes objektos ir smaku noplūdes, kas skar tuvākās apdzīvotās vietas. Īsāk bija viņiem ķezas, nespēja reaģēt un labi parāda, ka šādas rūpnīcas tuvu apdzīvotām vietām nav bez riskiem. Visbeidzot Kwinana Energy Recovery Facility Rietumaustrālijā ir izcils piemērs smaku problēmām. No šī piemēra var viegli secināt, ka labi, Rīgas gadījumā, var smirdēt Kundziņsalā, Andrejsalā un ja labs vējš no jūras, arī Pils ielā. Avārijas riski, protams, pastāv, bet, kurš par tādām lietām Latvijā domā pāragri. Līdztekus, iespējams, ka samazināsies nekustamā īpašuma vērtība Andrejsalā (par šo, lai satraucas Waterfront būvnieki), bet Eksporta, Ilzenes, Rankas ielas dzīvokļu īpašnieki var domāt paši.

Īsi sakot, kā ZZS tā Progresīvie ir gluži vai sadziedājušies tieši šo projektu tempā dzīt cauri birokrātijas džungļiem un nav nekādu savstarpēju pārmetumu. Klusi un mierīgi realizē iecerēto, lai gan vajadzētu ar rīdziniekiem parunāt, teikt, ka nebūs smakas, jaunradīto atkritumu uzglabāšanas avārijas un nekustamie īpašumi nezaudēs.

Uzņemoties kopēju politisku atbildību, iespējams vajadzētu nedaudz piebremzēt un mazliet apdomāt – vai tiešām viss šajos politiskās mīlas priekos ir tieši tik lieliski, kā liekas pirmajā mirklī. It kā Rīgas centrā sapņo par kokiem kastītēs, bet parkos piketē pie katra krūma, ja ir aizdomas par to, ka kāds tos varētu aiztikt, bet par to, ka izlietotas eļļas un beigtu dzīvnieku atkritumu pārstrāde varētu izraisīt sajūtamu smaku zem prezidenta deguna satraukuma nav. Proti, gribētu dzirdēt abu partiju pārraudzīto ministriju skaidru pārliecību, ka Rīga “nesmirdēs”. Šobrīd politiķi ir tie, kas garantē lielo investīciju projektu derīgumu un nodrošina tempu, bet steigā var iznākt smakas.

Saskaņā ar auditētajiem datiem Civinity Group noslēdza 2025. gadu, pārsniedzot simbolisko 100 miljonu eiro ieņēmumu robežu. Grupas ieņēmumi pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no 88,5 miljoniem eiro līdz 100,4 miljoniem eiro, savukārt EBITDA pieauga vēl straujāk – par 18 % – līdz 8,3 miljoniem eiro.

Šie rādītāji ir nozīmīgi ne tikai augstāko ieņēmumu dēļ. Tie liecina, ka pēc iepriekšējām izmaiņām portfelī un lēnāka perioda būvniecības tirgū grupa ir sākusi līdzsvarotāku finanšu izaugsmes posmu, kurā uzlabojas ne tikai ieņēmumi, bet arī darbības efektivitāte: pagājušā gada decembrī grupas darbinieku skaits bija par 5 % mazāks nekā gadu iepriekš.

“100 miljonu eiro slieksnis, protams, ir simboliski nozīmīgs. Tomēr mums svarīgāks rādītājs ir tas, ka EBITDA pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka grupa paplašinājās ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā: nostiprinājās uzņēmumi, kas rada stabilākus rezultātus, savukārt darbības efektivitātes uzlabojumi deva jūtamu efektu,” sacīja Civinity Group valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu.

Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Baltijas valstu vidū vērojama nobīde plānos

Šobrīd vērojama neliela nobīde Baltijas kaimiņvalstu noskaņojumā – Latvijas un Lietuvas uzņēmēji jūtas ievērojami pārliecinātāki par paplašināšanos nekā kolēģi Igaunijā – šajā gadā investēt uzņēmuma attīstībā plāno 85 % Latvijas un 87 % Lietuvas uzņēmumu, kamēr Igaunijā – 74 % aptaujāto. Šī pārliecība visspilgtāk sakņojas spējā konkurēt globāli – īpaši ražošanas sektorā, kur eksporta pasūtījumi diktē nepieciešamību pēc jaunām jaudām.Igaunijas piesardzību varētu skaidrot tās ciešā sasaiste ar Somijas tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis stagnāciju. Tāpēc mūsu ziemeļu kaimiņi šobrīd fokusējas uz drošākiem enkuriem – valsts iepirkumiem un iekšējo stabilitāti, kamēr Latvija un Lietuva vairāk gatavo pamatu eksporta izaugsmei.

Lai padarītu apdrošināšanas lēmumus skaidrākus un vienkāršākus, banka Citadele sadarbībā ar Zviedrijas finanšu tehnoloģiju partneri Insurely ir izveidojusi jaunu digitālu apdrošināšanas portālu, kas klientiem vienuviet nodrošina tūlītēju pārskatu par esošo īpašuma apdrošināšanas segumu un polises atjaunošanas iespējām.

Tradicionālie apdrošināšanas piedāvājumu pārbaudes rīki parasti koncentrējas tikai uz jauniem piedāvājumiem un cenām, savukārt klientiem reti ir vienkārša iespēja pārbaudīt savu esošo apdrošināšanas polisi līdzās jaunam piedāvājumam. Lai pārbaudītu polises, klientiem bieži jāmeklē informācija e-pastos, papīra dokumentos vai apdrošinātāju pašapkalpošanās portālos, lai noskaidrotu savu pašreizējo segumu, polises termiņu un iepriekšējās apdrošināšanas izmaksas.

Lai risinātu šo izaicinājumu, banka Citadele sadarbībā ar Insurely ir izstrādājusi jaunu digitālu apdrošināšanas portālu, kas maina apdrošināšanas iegādes un polišu atjaunošanas pieredzi. Portāls ļauj klientiem vienuviet un bez papildu piepūles uzreiz pārbaudīt savu esošo īpašuma apdrošināšanas polisi līdzās jaunam apdrošināšanas piedāvājumam – tostarp segumu, aizsardzības līmeni un cenu.

Desmit gadu laikā eLizings.lv ir piedzīvojis būtisku transformāciju. Uzņēmuma stāsts aizsākās auto tirdzniecības nozarē, kur ikdienā bija redzamas klientu reālās problēmas - ierobežotas finansējuma iespējas, sarežģīti piedāvājumi un lēmumi, kas bieži tika pieņemti bez pilnīgas informācijas par alternatīvām.

Tieši šī pieredze kļuva par pamatu pārejai uz kredītu salīdzināšanas un finanšu konsultēšanas modeli. Jau desmit gadus uzņēmuma pamatā ir nemainīga pieeja - palīdzēt cilvēkiem pieņemt pārdomātus un finansiāli izdevīgus lēmumus, balstoties datos, nevis emocijās.

Nevis kreditētājs, bet atbalsts finanšu tirgū

Šodien eLīzings Latvijā ir plaši pazīstams kā kredītu salīdzināšanas pakalpojumu sniedzējs, lai gan daļa sabiedrības to joprojām kļūdaini uztver kā aizdevēju. Uzņēmums pats aizdevumus neizsniedz, bet darbojas kā neatkarīgs starpnieks starp klientu un finanšu tirgu.

Platformas galvenais uzdevums ir:

• palīdzēt orientēties plašajā finanšu piedāvājumu klāstā, ērti salīdzinot dažādu aizdevēju nosacījumus;

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

Yook OÜ, kas ir Baltijā pirmā auzu dzērienu ražotāja YOOK Production AS mātesuzņēmums, ir uzsācis publisko obligāciju piedāvājumu, Baltijas investoriem piedāvājot nodrošinātas obligācijas ar 11% gada procentu likmi un kopējo emisijas apjomu līdz 3 miljoniem eiro.

Piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Yook OÜ ir iesniedzis pieteikumu obligāciju iekļaušanai tirdzniecībā Nasdaq Baltic First North Bond List sarakstā.

Parakstīšanās periodā no 2026. gada 28. aprīļa līdz 11. maijam Yook OÜ piedāvā nodrošinātas obligācijas ar vienas obligācijas nominālvērtību 1 000 eiro, kopējam emisijas apjomam sasniedzot līdz 3 miljoniem eiro. Šī ir pirmā obligāciju programmas sērija ar kopējo apjomu 6 miljoni eiro. Minimālais parakstīšanās apjoms ir viena obligācija jeb 1 000 eiro.

Augsta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības palielināt piedāvājuma apjomu līdz kopējam programmas apjomam. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 14.maijs. Procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Obligācijas ir nodrošinātas ar ķīlu uz ražošanas uzņēmuma YOOK Production AS akcijām, kas aptver 100% no esošajām akcijām, kā arī attiecas uz nākotnē emitējamām akcijām, ko izdos mātesuzņēmums (izņemot iespējamās nākotnes opciju akcijas vadībai un darbiniekiem līdz 10% no pamatkapitāla). Yook OÜ ir iesniedzis pieteikumu obligāciju iekļaušanai tirdzniecībā Nasdaq Baltic First North Bond List sarakstā.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Yook OÜ, auzu dzērienu ražotāja YOOK Production AS mātesuzņēmums, ir veiksmīgi noslēdzis savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā 860 investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās obligācijām kopumā 4 486 000 eiro apmērā.

Pieprasījums pēc 3 miljonu eiro pamata emisijas 1,5 reizes pārsniedza piedāvājumu. Ņemot vērā lielo investoru interesi, Yook OÜ nolēma palielināt emisijas apjomu un piešķirt obligācijas pilnā apjomā visiem investoriem, kuri piedalījās piedāvājumā.

No Igaunijas investori parakstījās obligācijām 3 185 000 eiro apmērā (71%), no Latvijas – 959 000 eiro apmērā (21%), bet no Lietuvas – 342 000 eiro apmērā (8%).

Emitētās obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Baltic First North obligāciju sarakstā no 2026. gada 18. maija.

Šī ir pirmā emisija Yook OÜ 6 miljonu eiro obligāciju programmā, savukārt par turpmākajām emisijām uzņēmums lems atbilstoši nākotnes finansējuma plāniem. “Investoru interese un uzticība ir spēcīgs apliecinājums tam, ka tirgus tic mūsu izaugsmes stāstam. Piesaistīto kapitālu novirzīsim uzņēmuma turpmākai izaugsmei un esošo saistību refinansēšanai, ar mērķi sasniegt pozitīvu EBITDA 2027. gada pirmajā pusē. Esam uzskatāms piemērs, ka arī Baltijā iespējams izveidot starptautiski konkurētspējīgu pārtikas ražošanas uzņēmumu, un tagad mums ir nepieciešamie resursi nākamā izaugsmes posma īstenošanai. Tikpat nozīmīgi, ka ar šo emisiju esam pulcējuši ap sevi YOOK investoru kopienu – partnerus, kuri ir ne vien finansētāji, bet arī zīmola atbalstītāji ilgtermiņā,” sacīja Yook OÜ valdes loceklis Marks Eikners (Mark Eikner).

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski sarukušas jaudas plastmasas pārstrādē, intervijā pauda vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Eiropas Savienības (ES) regulu, kas pastiprina prasības iepakojuma pārstrādājamībai, marķējumam un atkārtotai lietošanai, Aizbalts norādīja, ka patlaban no Eiropas nāk ļoti daudz regulējumu par to, kas būtu jādara attiecībā uz pārstrādājamību, marķējumiem un daudzām citām lietām. Operatori atkritumus var savākt, pārstrādātāji - pārstrādāt, taču patlaban Eiropā nav daudz mehānismu, kas liktu šo pārstrādāto materiālu kādam arī iegādāties.

"Lai saprastu, kāds ir rezultāts, tad Eiropā pēdējo trīs gadu laikā plastmasas pārstrādē ir pazudušas jaudas, kas ir līdzvērtīgas visam atkritumu apjomam, kāds gada laikā tiek savākts Baltijas valstīs. Pārstrādes rūpnīcas vienkārši ir bankrotējušas," viņš minēja.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

AS Storent Holding (Storent), viens no vadošajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, 2025. gadā uzrāda spēcīgus finanšu rezultātus, ko veicināja stabila izaugsme tās esošajos Eiropas tirgos un sekmīga ieiešana Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tirgū.

To nodrošināja 70% tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals kapitāldaļu iegāde 2025. gada septembrī.

2025. gadā Storent grupas kopējie Pro forma* ieņēmumi bija 63,8 miljoni eiro, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2025. gada ceturtajā ceturksnī ieņēmumi pieauga par 29 %, sasniedzot teju 17 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan spēcīgs sniegums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu tirgos, gan ASV uzņēmuma iegādes pozitīvā ietekme.

Divpadsmit mēnešu periodā EBITDA pieauga par 70 %, palielinoties no 13,3 miljoniem eiro līdz 22,6 miljoniem eiro, savukārt peļņa pirms nodokļiem vairāk nekā trīskāršojās, sasniedzot 3 miljonus eiro (2024. gadā – 0,9 miljoni eiro).

DNB Latvijas filiāle ir darba vieta, kas kā prioritāti izvirzījusi savu darbinieku labbūtību un līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi. Mūsdienu ātrajā dzīves ritmā šīs vērtības, kuras papildina darbinieku profesionālās un personīgās attīstības veicināšana, sniedz darbiniekiem iespēju strādāt iekļaujošā, uz nepārtrauktiem uzlabojumiem un izaugsmi vērstā vidē. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi no DNB Latvijas filiāles darbiniekiem šeit strādā ilgstoši.

Ingu var saukt par DNB veterānu – jau 13 gadu garumā viņa attīstījusi savu karjeru DNB Bank ASA Latvijas filiālē. Šis karjeras ceļš bijis izaugsmes pilns – sākot no brīža, kad filiāle bija tikai neliela komanda, līdz pat šodienai, kad filiālē nodarbināti vairāk kā 500 darbinieku, kas sniedz atbalstu DNB klientiem ārpus Latvijas robežām.

“Vai varam teikt, ka tu strādā DNB bankā?”

Inga – “Nē, šī nav DNB banka tādā izpratnē, kādā mums pieņemts domāt par banku. Stāsts gan ir nedaudz sarežģītāks, kā tas sākumā varētu šķist, un ar vienu vārdu atbildēt nevaru. Daļa lasītāju noteikti atceras DNB banku, jo Latvijā tā darbojās un sniedza bankas pakalpojumus līdz pat 2018. gadam. 2012. gadā DNB tepat, Rīgā, izveidoja arī pakalpojumu centru DNB klientu apkalpošanai ārpus Latvijas, kas joprojām šeit veiksmīgi darbojas. Šobrīd mēs no Rīgas biroja turpinām sniegt atbalsta pakalpojumus mātes bankai Norvēģijā, un mūs Latvijā pazīst kā DNB Latvijas filiāli, taču tas nemaina faktu, ka DNB Latvijā finanšu pakalpojumus nesniedz.”

Uzņēmums Revolut Bank UK Ltd ir saņēmis Uzraudzības noteikumu iestādes (Prudential Regulation Authority — PRA) regulatīvo apstiprinājumu, lai izietu no mobilizācijas fāzes un sāktu darbību kā banka Apvienotajā Karalistē.

Darbības uzsākšana notiek ar esošu 13 miljonu Apvienotās Karalistes klientu bāzi un seko Revolut nesenajām saistībām ieguldīt 3 miljardus GBP un radīt 1000 augsti kvalificētu darbavietu Apvienotajā Karalistē.

Šis sasniegums nozīmē, ka Revolut Bank UK Ltd varēs sākt piedāvāt kontus kā pilnībā licencēta banka gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tas ļauj Revolut piedāvāt FPKS aizsargātus noguldījumu kontus atbilstošiem noguldījumiem un paver iespējas piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu turpmāk, tostarp aizdevumus un citus produktus.

Tuvāko dienu laikā Revolut pakāpeniski sāks norēķinu kontu ieviešanas procesu jaunajiem klientiem, sākot ar nelielu grupu un paplašinot to turpmāko nedēļu laikā, lai nodrošinātu netraucētu lietotāja pieredzi. Esošajiem klientiem nekas nemainīsies uzreiz, un klientu Revolut lietotne un kartes turpinās darboties kā parasti. Tuvākajās dienās klienti tiks informēti par pārejiešanu uz jauno banku, kas, domājams, kopumā ilgs dažus mēnešus.