Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Preču un pakalpojumu loteriju likumu, kas paredz tā dēvētās tirdzniecības loterijas aplikt ar valsts nodevu 25 % apmērā no loterijas laimestu fonda, ja tā vērtība pārsniedz 500 latus. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un tas noteic, ka komersantiem, kas organizē loterijas savu preču un pakalpojumu popularizēšanai, par loterijas organizēšanu jāinformē Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Ieņēmumus no valsts nodevas iecerēts izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai. Plānots, ka ieņēmumi no valsts nodevas ik gadu būs aptuveni pusmiljons latu. Vajadzēs atļaujas Gadījumos, kad loterijas laimesta vērtība pārsniedz 500 latus, tās organizētājiem būs jāsaņem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja. Turklāt likums paredz, ka vienas preces vai pakalpojuma popularizēšanai gada laikā drīkst organizēt ne vairāk kā trīs loterijas. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ainārs Ščipčinskis jau iepriekš (Db 16.05.2003.) atzina, ka ideja par tirdzniecības loteriju kontroles ieviešanu visumā ir apsveicama, taču valstij nevajadzētu ierobežot uzņēmēju mārketinga aktivitātes, ierobežojot loteriju skaitu līdz trim loterijām gadā. Tiesa, šis ierobežojums neattieksies uz preses izdevumu organizētajām loterijām. Preses izdevējiem nebūs jāmaksā 25 % valsts nodeva arī gadījumos, kad laimestu fonda kopējā vērtība pārsniedz 500 latus, bet šo summu veido vairāku nelielu balvu kopējā vērtība. Likums arī noteiks, ka loteriju laimesti nedrīkst būt bezķermeniskas lietas vai skaidra nauda preces iepakojumā. Nedrīksēs popularizēt alu Saskaņā ar Preču un paklapojumu loteriju likumu, tirdzniecības loterijas nedrīkstēs rīkot alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, medikamentu un alus reklamēšanai, turklāt minētās preces arī nedrīkstēs būt loterijas balvas. Tieši alus ražotāji visai bieži izmanto tirdzniecības loterijas savas produkcijas popularizēšanai. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis Db sacīja, ka aizliegumu izmantot tirdzniecības loterijas alus popularizēšanai alus ražotāji uztver ar divējādām jūtām. No vienas puses, savienība gan nolēmusi neiebilst pret alus iekļaušanu «aizliegto» preču sarakstā, jo lielākā daļa Alus darītāju savienības biedru ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas savas produkcijas popularizēšanai neizmanto loterijas. Tomēr I. Grīslis uzskata, ka Latvijā vēl joprojām ir tik liels stiprā alkohola patēriņš, ka ir pāragri aizliegt alus patēriņa veicināšanu ar tirdzniecības loteriju palīdzību. Viņaprāt, šāds Saeimas lēmums vēlreiz apliecina, ka valstij nav skaidras alkohola politikas. «Mēs vēl joprojām neesam izcīnījuši cīņu ar nelegālo un puslegālo alkoholu, bet jau sākam ierobežot legālā biznesa reklāmas iespējas. Neapšaubāmi, šis aizliegums būtiski ietekmēs tieši legālo alkohola biznesu, bet nekādi nemazinās nelegālo,» norāda I. Grīslis.