Atpūta

No netīriem šķīvjiem kafejnīcā līdz savam uzņēmumam

Aļona Zandere, 04.01.2017

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Krišjānis Lamberts Latvijā strādāja par projektu vadītāju kādā komunikāciju aģentūrā, līdz nolēma mesties avantūrā – pārcelties uz Spāniju. Sācis ar pašiem mazkvalificētākajiem darbiem, viņš izsities un nodibinājis savu uzņēmumu – Iberian Yacht Solutions. Tā ir aģentūra, kas piedāvā pilna servisa pakalpojumus jahtām, kas pietauvojas Spānijas krastos

Fragments no DB intervijas:

Mums Latvijā nodokļu jautājums patlaban ir īpaši sāpīgs…

Arī šeit Spānijā nodokļi ir jāmaksā, bet es neuzdrīkstos sūdzēties. Esmu ienācis šajā vidē un pakļaujos tiem noteikumiem, kas te ir. Tie nebūt nav perfekti, tie nav labāki kā Latvijā. Te ir ļoti liela birokrātija. Jau sākot ar pašiem pamatiem – kompānijas atvēršanu – saproti, ka viegli nebūs. Es maksāju gan konsultantam, gan arī apmēram tūkstoš eiro par dibināšanu. Latvijā ir diezgan daudz lietu, ko var nokārtot internetā, šeit tas ir jādara tikai caur notāru, ar viņa apstiprinājumu. Tā ir lokālā likumdošana, tur neko nevar izdarīt, bet tās, protams, ir izmaksas.

Pirms cik ilga laika dibinājāt Iberian Yacht Solutions?

2015. gada 1. martā. Jā, esam salīdzinoši jauna kompānija. Turklāt specifika ir tāda, ka lielākais darba apjoms ir tieši vasarā. Ziemā praktiski viss laiks tiek veltīts, lai gatavotos nākamai sezonai – mārketings, sociālie tīkli, klientu apzināšana, kontaktu uzturēšana un viss pārējais. Protams, ir jahtas, kas stāv tepat Barselonas ostā, kurām kaut ko vajag, bet salīdzinoši tas ir ļoti maz.

Latvijā diezgan maz esam dzirdējuši par šādu pakalpojumu.

Latvijā ir aģenti kuģiem, bet jahtām īsti nav, jo pašu jahtu jau teju nav. Ja Latvijā ienāk viena tāda jahta, ar kādām Barselonā ir pilna osta, mums par to raksta avīzēs. Līdz ar to man reizēm ir grūti arī paziņām izskaidrot, ar ko es nodarbojos. Parasti to salīdzinu ar ceļojuma aģenta darbu.

Ilgas pēc mājām ir?

Jā, šad tad ir. Latvijā taču ir mani draugi un ģimene plašākā izpratnē. Bet šeit ir mana sieva un bērni, un tās ir manas mājas. Es izeju ārā un saprotu, cik skaistā vietā es dzīvoju. Šeit ir skaistas mājas un parki. Mēs ar ģimeni katras brīvdienas, īpaši tagad ziemā, mēģinām izbraukt kaut kur ārpus Barselonas, pastaigāt pa maziem ciematiņiem, pa kalniem. Mēs nebeidzam jūsmot par to, cik skaistā vietā dzīvojam, cik liela šeit ir dažādība. Protams, arī šeit dzīvojot, tevi pārņem visas tās ikdienišķās problēmas, ar kurām jātiek galā, un jāvelta laiks, lai ļautu ienākt pozitīvām emocijām. Esmu novērojis, ka arvien grūtāk ir iegūt draugus. Ja pirms desmit gadiem, kad uz Spāniju atbraucām, to izdarīt bija ļoti viegli, tad tagad, jo vecāki mēs kļūstam, to izdarīt ir grūtāk.

Visu interviju No netīriem šķīvjiem kafejnīcā līdz savam uzņēmumam lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.