Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Transportlīdzekļu vadītāju apmācību kupona vērtību palielinās no 350 latiem uz 470 latiem, atbilstoši pašreizējai situācijai tirgū, tā paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi.

Šobrīd viena bezdarbnieka transportlīdzekļa vadīšanas apmācībai kupona vērtībai noteikta likme līdz 7 latiem par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 350 latu. Taču, tā kā ir pieaugušas Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu izmaksas, kupona vērtības apmērs vairs neatbilst reālajām pakalpojuma izmaksām, norādīts likumprojekta anotācijā.

Izmaksas sadārdzinājusi arī apmācību ilguma pagarināšana par 21 mācību stundu, ko Nodarbinātības valsts aģntūra (NVA), atbilstoši izglītības iestāžu ieteikumiem, darīja, lai bezdarbnieki pilnvērtīgāk spētu apgūt transportlīdzekļu vadītāju apmācības un sagatavotos kvalifikācijas eksāmenam.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilotprojektam Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs pieteikušies darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā, informē NVA.

Darba devēji pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, un 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas.

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atņēmusi mācību karti autoskolai IK Ieva Auto, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka minētā autoskola vismaz vienu gadu nedrīkstēs apmācīt topošos autovadītājus. Autoskolai IK Ieva Auto mācību karte atņemta, jo topošo šoferu nodarbības nenotika saskaņā ar reģistrēto apmācības grafiku, kā arī konstatēti labojumi mācību žurnālā. Piemēram, žurnālā ierakstīts, ka nodarbībā piedalās visi pieci konkrētās grupas apmācāmie, taču CSDD pārbaudes laikā klātienē konstatēts, ka bija tikai divi; žurnālā konstatētas ierakstītās informācijas par iepriekšējām nodarbībām dzēšanas pēdas; nav notikušas nodarbības, bet nodarbībām paredzētajā laikā uz pasniedzēja galda bijusi cigarešu paciņa, bet papīrgrozā – tukša stiprā alkohola pudele. Turklāt šajā autoskolā jau iepriekš konstatēti līdzīga rakstura pārkāpumi.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS «Pasažieru vilciens» slēgt iepirkuma līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

IUB lēmums paredz aizliegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam - «Pasažieru vilciens» - slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

«Pasažieru vilcienam» uzdots 20 darbadienu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus, un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem, vienlaicīgi nosūtīt IUB visu informāciju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pilotprojektā Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs saņēmusi pirmos darba devēju pieteikumus, informē NVA.

Pieteikumi saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē.

Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz pieciem bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Bērnu un jauniešu burāšanas apmācība turas uz sabiedriskiem resursiem un vecāku pleciem.

Latvijā darbojas vairākas bērnu un jauniešu burāšanas mācību vietas, vēsturiski tās veidojušās kā sekcijas dažādu jahtklubu paspārnē. Burāšanas skolas kā akreditētas mācību iestādes vēl tikai sāk veidoties, iespējams, viena no pirmajām skolām tiks akreditēta tikai šogad.

Saskaņā ar Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) mājaslapas datiem šobrīd Latvijā lielāko jahtklubu burāšanas sekcijās kopā mācās aptuveni 200 bērnu un jauniešu. LZS valdes loceklis un Engures jahtkluba komodors Ģirts Fišers-Blumbergs kā nopietnākās burāšanas apmācības vietas Latvijā nosauc Priedaines jahtklubu, Jahtklubu Auda, Usmas jahtklubu, Rīgas jahtklubu, pēdējos gados aktīvi sevi pieteikuši arī Rojas un Engures jahtklubi, kā arī Kuivižu jahtklubs. Bērnu un jauniešu burāšanas apmācības Latvijā notiek lielākoties Optimist un Laser jahtu klasēs, retāk Cadet klasē, kāda ir pieejama, piemēram, Priedaines jahtklubā.

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Nepastāv obligāts zināšanu minimums, kas nepieciešams taksometru vadītājiem, lai varētu strādāt Rīgā. Ar to nākas saskarties, kad taksometra vadītājs vai vadītāja pasažierim atbild: «Ja pateiksiet, kā turp aizbraukt, tad aizvedīšu.» Starp objektiem, kuru atrašanās vieta un pie tiem piebraucamie ceļi dažiem taksometru vadītājiem ir nezināmi, var minēt Saeimas namu, Rīgas pili, kinoteātri Splendid Palace, Zemkopības ministriju, vēsta laikraksts Diena.

Aptaujāto taksometru kompāniju pārstāvji apgalvojuši, ka taksometru vadītāji pirms darba uzsākšanas tiek apmācīti, taču ne vienmēr šī apmācība saistās ar orientēšanos Rīgā. «Jāmāca ir daudz kas vairāk - lietas, kas saistītas ar satiksmes drošību, visu, kas saistās ar attieksmi pret klientu, arī lojalitātes jautājumi pret uzņēmumu. Tas nav vienas dienas darbs. Visiem vadītājiem ir navigācija un saikne ar dispečerdienestu,» skaidrojis a/s Rīgas taksometru parks padomes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks.

Vaicāts, vai viņa darbinieki zina, kur atrodas objekti Rīgas centrā, L. Muižnieks Dienai izteicies skarbi: «Ja cilvēks nezina, kur atrodas Saeima vai Rīgas pils, viņš ir idiots, un idiotus mēs darbā neņemam.»

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

Noticis pirmais izlaidums AS Valmieras stikla šķiedra un Valmieras Profesionālās vidusskolas uzsāktā un īstenotā duālās izglītības pilotprojekta dalībniekiem. No 2013./2014.mācību gada sākumā studijas sākušajiem 17 jauniešiem, pusotru gadu paralēli studijām praktizējoties uzņēmuma ražotnēs, vienpadsmit audzēkņi ieguvuši profesionālo kvalifikāciju Tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālists.

Programmas dalībnieki, pabeidzot duālās jeb darba vidē balstītas profesionālās izglītības studijas, norāda, ka šī apmācības sistēma ļāvusi viņiem gūt reālu darba pieredzi, saprast darba un profesijas specifiku, gūt plašāku ieskatu uzņēmuma iekšējā vidē un apgūt vairākus amatus, lai pēc tam varētu izvēlēties sev piemērotāko. No programmu beigušajiem audzēkņiem daudzi turpinās strādāt arī AS Valmieras stikla šķiedra.

Līdz 2014.gada decembrim AS Valmieras stikla šķiedra izsludina jaunas grupas uzņemšanu. Mācības plānots uzsākt ar 2015.gada janvāri.

AS Valmieras stikla šķiedra kopā ar Valmieras Profesionālo vidusskolu īsteno akreditētu duālās izglītības mācību programmu, pusotra gada laikā ļaujot iegūt profesionālo kvalifikāciju Tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālists. Apgūstamās specialitātes prasības ir izstrādātas kopā ar citiem Latvijas tekstila nozares uzņēmumiem. Pusotra gada laikā audzēkņi iegūst gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, sākot no šķiedru sagatavošanas līdz tekstiliju beigu apdares procesu operatoru iemaņām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada jūlija beigās bija 8,6%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar 2015.gada jūnija beigām bezdarba līmenis nav mainījies. Šī gada jūlija sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē bija 80 688 bezdarbnieki, bet jūlija beigās – 80 671 bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 17 cilvēkiem.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā – 5,4%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,5%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 10,9%, Vidzemē – 9,4% un Zemgalē – 8,1%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2015. gada jūlija beigās: Rīgā – 5,1%, Jūrmalā – 5,8%, Valmierā – 6,1%, Jelgavā – 6,9%, Ventspilī – 7,3%, Jēkabpilī – 9,6%, Daugavpilī – 10,8%, Liepājā – 12,0%, Rēzeknē – 15,8%.

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Vācu veikalu ķēde Lidl atvērta sadarbībai ar Latvijas kompānijām; investēs arī darbinieku apmācībā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Vācijas zemo cenu tīkla veikalu pārstāvis kaimiņvalstī, Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine, kurš Lidl sistēmā darbojas jau apmēram 10 gadus.

Patlaban Lidl ir vairāk nekā 10,5 tūkst. veikalu un 150 loģistikas centru Eiropā un ASV. Pēc viņa teiktā, uzņēmums katrā valstī ļoti veiksmīgi spējis īstenot konceptu «labākā kvalitātes un cenas attiecība». Piemēram, Lietuvā, kur Lidl nule kā atvēris 39. veikalu un nodarbina 1700 cilvēku, divarpus gadu laikā jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums atzīts par labāko darba devēju mazumtirgotāju vidū, raugoties no darbinieku viedokļa. Tāpat Lidl atstājis būtisku ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumam kļūstot par 12. lielāko nodokļu maksātāju valstī. Lidl arī pamanījies kļūt par otro mīlētāko zīmolu aiz Facebook.