Jaunākais izdevums

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Šāda skāde piemeklēja pagājušā rudenī, kad lapsa nokoda 30 Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles, kuras pārvietojas pa savu aploku bariņā, neatkāpjoties viena no otras ne soli. «Skrējējpīles ir ne tikai ar ļoti skaistu un spodru spalvu, bet tās ir arī labi palīgi dārza darbos, jo lieliski nolasa no krūmiem gliemežus un citus kaitēkļus. Aprušina zemi gan ap krūmiem, gan zemenēm. Labi, ka viņām negaršo nedz zemenes, nedz avenes. Jāņogas gan tās lepni noēd no krūma,» ikdienas sadzīves ainiņās daļās S. Zupa.

Lauku ceļotāja rīkotās akcijas Atvērtās dienas laukos mērķis ir popularizēt laukus un tur audzētus, ražotus, gatavotus produktus, pakalpojumus, kā arī ieinteresēt pilsētu iedzīvotājus doties prom no pilsētvides, lai iepazītu lauku dzīvi, nobaudītu lauku labumus, atrastu saimniecības, no kurām iegādāties tur audzētus un ražotus produktus, kā arī izbaudītu aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos.

Šogad akcents ir uz apmeklētājiem atvērtām lauku saimniecībām un vietām, kurās var iepazīt un pieredzēt lauksaimnieciskos procesus no pirmsākumiem līdz mūsdienīgai ražošanai, demonstrējumiem un meistarklasēm, iepazīstinot ar senā mantojuma pielietojumu mūsdienās. Akcija tiek organizēta projekta Lauksaimniecības tradīciju mantojums agro-tūrismā Latvijā un Lietuvā ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg Latvijas - Lietuvas programma 2014.–2020. gadam. Akciju atbalsta Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības

Laura Mazbērziņa, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no sprostos dētām olām un dzīvnieku labturības politikas publicēšana ir jau starptautiska tendence, kura iezīmējas arī Latvijā. Līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos dētas olas apņēmušies nu jau vairāki veikalu tīkli - Stockmann, Rimi, Supernetto un Maxima, savukārt Sky jau pašlaik tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas.

Eiropā šādu pāreju veic tādi mazumtirdzniecības tīkli kā Tesco, Aldi, Coop, Carrefour, Spar un Lidl, kas plāno uzsākt darbību arī Latvijā.

«Īpašu uzmanību mēs pievēršam nozīmīgu ražošanas ciklu sastāvdaļām, kas būtiski ietekmē produkta īpašību saglabāšanu un ētiskiem aspektiem, piemēram, dzīvnieku turēšanas, barošanas un pagatavošanas metodēm. Kā, piemēram, viens no pasākumiem ir pāreja uz brīvās turēšanas apstākļos dētu veselo olu pārdošanu. Mērķtiecīgs darbs tiek turpināts, lai līdz 2025. gadam varētu piedāvāt tikai brīvās turēšanas apstākļos dētas vistu olas,» teikts veikala paziņojumā.

Veikalos par apstākļiem, kādos turēta vista, vēsta pirmais cipars olas marķējumā: «3» nozīmē turēšanu sprostos, «2» nozīmē turēšanu kūtī, «1» nozīmē turēšanu brīvos apstākļos, savukārt «0» – turēšanu bioloģiskā lauksaimniecībā. Zinātnieki un dzīvnieku labturības organizācijas atzīst turēšanu sprostos par vissliktāko dzīvnieku labturībai. Brīvās turēšanas apstākļi vistai nozīmē lielāku platību, kustību brīvību un iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā un saules gaismā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hyundai i30 N ir kā zibens no skaidrām debesīm, drosmīgi ielaužoties karsto priekšpiedziņas hečbeku klubiņā

Savulaik slavenais sacīkšu braucējs Valters Rērls viedi izteicās, ka īstam ielas sacīkšu auto ir jāprot vienlīdz labi braukt gan pa sacīkšu trasi, gan pēc tam komfortabli aizvest pilotu uz veikalu pēc piena. Abus šos nosacījumus jaunais Hyundai i30 N izpilda teicami. Negaidīti sabalansēts auto, kas spēs būt paklausīgs un rātns kompaktklases hečbeks, bet, kad tiks nospiesta «ļaunuma poga N», tad i30 N «rokas un kājas» ies pa gaisu un pilotam atliks nesapīties meistarībā, lai novaldītu koplietošanas ceļiem domāto trakuli. Ir acīmredzama Hyundai Motorsport divīzijas klātbūtne šī modeļa tapšanā, kas kārtējo reizi apliecina Hyundai rallija komandas nozīmi, piedaloties pasaules rallija čempionāta (WRC) seriālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā atšifrēt marķējumus uz olām, lai zinātu, ko pērkam?

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā tuvinājumā izmaiņu nav daudz, tomēr, padziļinātāk pašķetinot jaunā Range Rover Evoque talantus, izaugsme ir acīmredzama

Šis modelis ir viens no Jaguar&Land Rover (JLR) savienības populārākajiem modeļiem, kas iznākšanas brīdī sacēla vētru ūdens glāzē un iemantoja kulta auto statusu. Tā popularitāte sagādāja īpašniekiem kaudzi naudas, bet tagad ir pēdējais brīdis šo stāstu uzspodrināt un pasniegt pircējiem no jauna.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Pirmajā brīdī izmaiņu nav daudz, vismaz eksterjera vizuālais noformējums ir pirmās paaudzes pagarinājums ar moderniem, bet neuzkrītošiem jauninājumiem. Toties tehniskās izmaiņas jau ir fundamentālas. Vispirms zem jaunā Evoque «lindrakiem» atradīsiet jauna Jaguar&Land Rover (JLR) modulāro platformu, kas līdztekus braukšanas kvalitāšu celšanai ir vairojusi vietu automašīnas salonā. Īpaši tas attiecas uz otrās rindas pasažieru ērtībām. Pēc sava stila un līdzības jaunais Evoque uzskatāmi kopē stilīgāko JLR apvienības krosoveru Velar. Līdz ar to jauno Evoque no vecā viegli varēs atpazīt pēc izbīdāmajiem durvju rokturiem, kas pirmo reizi tika izmantoti Velar modelim. Nav pārsteigums, ka salona arhitektūra, virtuālie paneļi un materiālu salikumi arī ir līdzīgi kā Velar, tikai nedaudz saspiestākā mērogā. Labā ziņa, ka digitālo ierīču operētājsistēma un skarienjutīgie ekrāni ir modernāki un ātrdarbīgāki. Atpakaļskata kameras izšķirtspēja arī ir lieliska. Personīgi man ļoti patīk, ka grozāmās ripas vietā Evoque ir atgriezies pie klasiskās ātrumkārbas sviras. Feins auto, kam pircēji atradīsies arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Putnu gripa Polijā rada pamatotu satraukumu Baltijas valstīm

Anna Ērliha - Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru