Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Arvien lielāks skaits ceļu satiksmes negadījumu tiek pieteikti, pamatojoties uz saskaņotajiem paziņojumiem. Tomēr arvien biežāk transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar pavirši vai nepareizi aizpildītām saskaņoto paziņojumu veidlapām.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem šogad pirmajos deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās ceļu satiksmes negadījumos cietušie iesnieguši 45,2 tūkst. zaudējumu pieteikumus, kas ir par ¼ vairāk nekā 2006.gada deviņos mēnešos.

Salīdzinot ar 2006.gada 9 mēnešu datiem, par 45% palielinājusies piekritušo atlīdzību summa, kas sastāda 21,9 milj,latu. Savukārt apdrošinātāji OCTA prēmijās saņēmuši 25,1 milj.latu. Turklāt vidējās atlīdzības izmaksa par apdrošināšanas gadījumu no 495,62 latiem pieaugusi līdz 603,91 latam.

Šogad septembrī OCTA palika 10 gadi, kopš sistēma Latvijā uzsāka darbību 1997.gadā.

Apdrošināšanas sabiedrībām papildus atlīdzību izmaksām ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem ir jāveic obligātie atskaitījumi, kas šogad deviņos mēnešos veido 1,96 milj.latu. No tiem lielāko daļu veidoja maksājumi Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondam, kurā iemaksāti 801 tūkst.latu. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek izlietoti sociālo kampaņu veidošanai, lai veicinātu autovadītāju sociālo atbildību un uzlabotu braukšanas kultūru. Saskaņā ar OCTA likumu 50% šī fonda finansējuma izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, tostarp Ceļu policija, bet atlikušo daļu citas institūcijas.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gada 3 ceturkšņos, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 62% jeb Ls 92,1 milj., salīdzinot ar 2006. gada 3 ceturkšņiem. Šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 239,8 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 35% jeb Ls 24,6 milj., un kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 95,2 milj.

Latvijas iedzīvotāju piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu tops jau ilgāku laiku ir nemainīgs. Vispopulārākā joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 78,7 milj. apmērā (33% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 62% jeb Ls 30,2 milj. vairāk nekā pērnā gada 3 ceturkšņos. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 37,5 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par jeb 63% jeb Ls 14,5 milj.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Vispopulārākā joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO, kurā parakstītas prēmijas 79.2 miljonu latu apmērā (tas aizņem 29 % no kopējā apdrošināšanas tirgus), taču pieaugums šogad šajā veidā bijis pavisam niecīgs – tikai 1 % jeb 0.5 miljoni latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem šā gada trijos ceturkšņos.

Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 50 milj. jeb 35 % no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā KASKO. Salīdzinot ar pērnā gada trim ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par jeb 33 % jeb Ls 12.5 miljoniem.

Otro vietu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū tradicionāli ieņem sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana OCTA. Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas Ls 61,5 milj. apmērā (22 % no tirgus), kas ir par 47 % jeb Ls 19.6 milj. vairāk nekā 2007. gada trīs ceturkšņos. Atlīdzībās OCTA apdrošināšanā izmaksāti Ls 33.7 milj. (23 % no tirgus), kas ir par 57 % jeb Ls 12,2 milj. vairāk, salīdzinot ar pērnā gada trim ceturkšņiem.

Veselības apdrošināšanā šogad pirmajos trīs mēnešos bruto prēmijās parakstīti 15,96 miljoni latu, kas ir par 21% vairāk nekā pirms gada.

Veselības apdrošināšana šobrīd kļuvusi par lielāko apdrošināšanas veidu nozarē, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas informācija, kurā izmantoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati par Latvijā darbojošos 6 riska apdrošinātāju un 8 ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī 2 dzīvības apdrošinātāju un 5 ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Var secināt, ka šogad turpina palielināties veselības apdrošināšanas polišu pircēju - valsts un privātā kapitāla uzņēmumu - aktivitāte, kas bija spēcīgi samazinājusies ekonomiskās krīzes gados. Šogad pirmajā ceturksnī veselības apdrošināšanā bruto atlīdzībās bija izmaksāti 7,2 miljonus latu, kas ir par 25% vairāk nekā pirms gada.

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija* par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gadā, apdrošināšanas tirgus apjoms (pēc bruto parakstītajām prēmijām) palielinājies par 62% jeb Ls 127,5 milj., salīdzinot ar 2006. gadu. Pērn apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 331,6 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Bruto izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis par 41% jeb Ls 39,2 milj. Kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 134,4 milj., kas nozīmē, ka katru dienu apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 368 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotāju pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām ir nemainīgi, taču arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir dzīvības apdrošināšanai, kura pērn bijusi 3.populārākais apdrošināšanas veids. Līderpozīcijā joprojām atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 106,5 milj. apmērā (32% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 55% jeb Ls 37,8 milj. vairāk nekā 2006. gadā. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 52,2 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2006. gadu, atlīdzību apjoms palielinājies par jeb 61% jeb Ls 19,9 milj.

Pieprasītākais apdrošināšanas veids joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO, kurā pērn parakstītas prēmijas 100.9 miljonu latu apmērā, taču šis apdrošināšanas veids pieredzējis kritumu par 5 % jeb 5.6 miljoniem latu.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija, KASKO parakstīto prēmiju skaits aizņem 28 % no kopējā apdrošināšanas tirgus.

Kopējais apdrošināšanas tirgus apjoms pērn palielinājies par 8 % jeb 25 miljoniem latu, salīdzinot ar 2007. gadu. Šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 356.6 miljonu latu apmērā.

Izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis par 43 % jeb 58 miljoniem latu, un kopumā atlīdzībās izmaksāti 192.3 miljoni latu jeb vidēji 527 tūkstoši latu dienā.

Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu tops joprojām ir nemainīgs, taču iepriekšējos gados strauji augošā dzīvības/uzkrājošā apdrošināšana pērn piedzīvojusi kritumu un noslīdējusi no 4. uz 5. vietu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2006. gada 4 ceturkšņos liecina, ka šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas Ls 204,1 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Salīdzinot ar 2005. gadu, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par Ls 48,1 milj. jeb 31%.

Izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis straujāk nekā prēmijas. Salīdzinot ar 2005. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 41% jeb Ls 27,7 milj. vairāk, kopumā – Ls 95,2 milj.

Salīdzinot ar 2005. gadu, pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi nav mainījušies – gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā tie ieņem identiskas pozīcijas. Līderpozīcijā stabili atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 68,7 milj. apmērā (34% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par Ls 23,5 milj. jeb 52% vairāk nekā 2005. gadā. Tikpat lielu daļu no tirgus – 34% – aizņem arī izmaksātās atlīdzības KASKO veidā – Ls 32,4 milj., kas ir par Ls 12,3 milj. jeb 61% vairāk nekā 2005. gadā. Jāpiezīmē, ka no pieciem populārākajiem apdrošināšanas veidiem tieši KASKO vērojams visstraujākais pieaugums gan prēmiju, gan atlīdzību jomā.

Vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija drīz sasniegs OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. «Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,» uzsver A.Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēta informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 2017. gadā. Publicētā informācija ietver visu komersantu nosaukumus, kuri iepriekšējā gadā pārdevuši elektroenerģiju OI ietvaros vai saņēmuši garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektrostaciju atrašanās vietas, uzstādītās jaudas, kā arī saņemtā atbalsta apmēru.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaugušas atlīdzības, ko apdrošinātāji izmaksājuši par ceļu satiksmes negadījumos personai nodarītajiem zaudējumiem.

Desmit gadu laikā, no 1997.gada līdz 2007.gada 1.maijam, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzībās sakarā ar personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksājuši gandrīz 3 miljonus latus. Savukārt, šā gada pirmajos četros mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksāti jau gandrīz 600 tūkstoši lati, kas ir 1/4 daļa no summas, kas izmaksāta desmit gadu laikā.

Tas norāda uz pozitīvu tendenci - arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: "Ar katru gadu pieaug sabiedrības informētība par savām tiesībām ceļu satiksmes negadījumos un reizē pieaug arī iesniegto pieteikumu skaits apdrošinātājiem par atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt pēdējos gados strauji pieaudzis šī atlīdzību veida vidējās izmaksas lielums. Ja 2000.gadā šī atlīdzība bija vidēji 159 latu, tad pērn tā bija 377 latu un šogad jau ap 500 latu."

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

2017. gada pirmajā ceturksnī pieaugušas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Visstraujākais izmaksu pieaugums (no pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem) ir bijis dzīvības apdrošināšanas sektorā, kur izmaksu pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, veido 33,9 %.Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas nozarē kopumā parakstīto prēmiju apjoms sastādījis 110,4 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā šajā laika posmā 2016. gadā. Klientiem atlīdzībās kopumā izmaksāti 70,9 miljoni eiro, kas ir par 16,1 % vairāk nekā 2015.gadā.“Parakstīto prēmiju apjoms ir lielāks nekā tika sagaidīts, kas apliecina, ka apdrošināšanas tirgus ir stabils un pierāda, ka Latvijas ekonomiskā situācija attīstās pozitīvi. Tiesa, turpinās pēdējo gadu tendence, ka klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms joprojām turpina augt straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, kas, diemžēl, agrāk vai vēlāk var novest pie cenu kāpuma atsevišķos apdrošināšanas veidos” skaidro LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.