Jaunākais izdevums

Lai Dikļu pili iegādātos, ņemts kredīts un izstrādāts pamatīgs biznesa plāns ar cerībām ilgtermiņā atpelnīt prāvos ieguldījumus, kas veido aptuveni pusotru miljonus latu, stāsta informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja ELKO Grupas prezidents Egons Mednis, kurš ir arī Dikļu pils prezidents.

Viņš pats kopā ar Elmāru Švēdi arī vadījis jauniegādātā īpašuma atjaunošanas darbus. «Nožēlojis ieguldīto, noteikti neesmu – par to šaubu nav, bet bieži vien galvā ir ienākusi doma, ka esam realizējuši diezgan traku ieceri,» saka E. Mednis, vienlaikus viņš smaidot piebilst, ka diez vai otro reizi šādā projektā iesaistītos.

E. Mednis Dikļu pili noskatījis medību laikā, viņam sāpējusi sirds, raugoties pamestajā un neizmantotajā ēkā. Tagad viņš to pārvērtis līdz nepazīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot budžetus nākotnē, atsevišķu resoru izdevumi varētu pieaugt.

To pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā ministri aiz slēgtām durvīm tika iepazīstināti ar 2012.-2014. gada valsts budžetu bāzes izdevumiem, atzina finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan uzsverot, ka kopējie valsts budžeta bāzes izdevumi 2012. gadā nepieaugs.

Maz naudas ceļu lāpīšanai

Sniegotā ziema ir «noēdusi» daļu naudas, kas paredzēts ceļu uzturēšanai vasarā, tostarp bedrīšu lāpīšanai.

Investors

Āziju sagaida grūtības

Sabrukums netiek prognozēts, bet negatīvas sekas paliks.

Pašvaldības

Pašvaldības tikušas pie miljona latu algām

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežaparkam vajag 200 miljonus latu

Andrejs Vaivars, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu svētku estrādi neizdosies pārbūvēt tik ilgi, kamēr Rīgas dome un valdība nespēs vienoties par šāda projekta finansēšanu . Tā intervijā DB, sākoties Dziesmu svētku nedēļai, pauž SIA Rīgas meži valdes loceklis Andrejs Kondratjuks. Viņš arī norāda – atbilstoši nupat pieņemtajam Mežaparka lokālplānam, tajā līdz 2020. gadam būtu jāiegulda ap 200 miljoniem latu.

Šobrīd norisinās kārtēji Dziesmu svētki. Kādā stāvoklī Mežaparks tos ir sagaidījis?

Mežaparks kopumā ir labi sagatavots. Viena no redzamākajām lietām ir tā, ka ir noasfaltēts galvenais ceļš uz estrādi, un to finansēja Rīgas dome, iedalot 287 tūkstošus latu. Tiesa gan, 10 tūkstošus latu no šīs naudas izmantojām, aizlāpot ap 1000 kvadrātmetriem bedrīšu.

Mežaparka estrāde ir vizuāli sakārtota – nokrāsojām to, kas bija jānokrāso. Sākotnēji šķita, ka brūk kopā estrādes labā spārna siena, bet izrādījās, ka ir tikai nekvalitatīvi uzlikts apmetums, un tagad tur viss ir sakārtots. Bija vēl dažādi citi sīkumi, kas tika novērsti. Tribīnes un to solus nokrāsojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes tirgū, kas atrodas Brīvības ielā 90A, notika apspriede par tirgus turpmākās attīstības un atjaunošanas iespējām. Kā uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, nākotnē plānota Vidzemes tirgus darbības pilnvērtīga atjaunošana.

Viņš arī skaidroja, ka Vidzemes tirgus pārņemšanu Centrāltirgus uzsācis pirms aptuveni desmit gadiem. Kopš deviņdesmitajiem gadiem vairāki īpašumi Vidzemes tirgus teritorijā piederējuši trešajām personām un kopš 2010.gada norisinās tiesvedības, lai šos īpašumus pārņemtu. Pēdējo īpašumu Centrāltirgus atpircis šā gada aprīlī. Lai gan Centrāltirgus ir pilnībā gatavs visu tirgus teritoriju iekļaut savā pamatkapitālā, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu, ieplānotos darbus varēs sākt tikai jūlijā. «Jūlijā būs beigušies visi ar tiesvedību saistītie procesi un tiks izsludināta nomas līguma izsole, ar kuru mēs sāksim meklēt investoru, kurš būtu gatavs tur saimniekot. Tiks piedāvāts ilgtermiņa nomas līgums, kurš būs ilgāks par 12 gadiem,» sacīja A. Druvinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medzābakiem piešķir pirmo velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmi; nākotnē velotūrismu plāno popularizēt visā Latvijā

Gunta Kursiša, 16.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arestēta Lemberga manta 135 miljonu vērtībā; Lembergs: tas neko nemaina

LETA, 17.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lietā par NP Foods kontu apķīlāšanu izbeidz tiesvedību pret 25 uzņēmumiem

BNS, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaug pieprasījums pēc mediācijas civiltiesiskajos strīdos

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laiž apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā laukums Brīvības, Tērbatas un Matīsa ielas skavās jau gadiem ilgi ir atvēlēts pārdevējiem. Reiz tas bija Aleksandra tirgus, tagad – Vidzemes tirgus, bet tautā vienkārši dēvēts par Matīsa tirgu.

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Šis tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum. Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc jau pārdesmit gadu vēlāk – 1897. gadā – tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī.

Šobrīd uzņēmuma Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atzīst, ka jau vairākus gadus Vidzemes tirgus tiek dotēts – tā darbības izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no nekustamā īpašuma un tirdzniecības vietu iznomāšanas. Dotējamās summas gan nav lielas – ap 2300 Ls mēnesī, tomēr šāda situācija neesot īstais smeķis, kas radītu apmierinājumu. «Ņemot vērā pašreizējo tirgotāju daudzumu, šis tirgus ir pārāk liels, mēs nespējam to apsaimniekot, uzturēt te dzīvību. Tirgotāju ir maz, jo sarūk pircēju skaits, kuru kļūst mazāk daudz dažādu apsvērumu dēļ – gan sociālo, gan ekonomisko, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Jāiet līdzi laikam, jāsaprot, cik lieli varam būt un par cik lieliem mums sevi ir jātaisa,» – tā A. Abramovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Konkursā meklēs labāko Vidzemes tirgus apsaimniekotāju, prasot 8 miljonu garantiju

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ izsludinās konkursu Vidzemes tirgus teritorijas apsaimniekošanai, nomas tiesības piešķirot uz 30 gadiem un no nomnieka pieprasot 8 miljonu eiro lielu investīciju garantiju.

To otrdien, 17. decembrī, preses brīfingā pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) kapitāldaļu turētājs Oļegs Burovs.

Kā norādīja O. Burovs, pašreizējā Vidzemes tirgus nomnieka darbs nav bijis apmierinošs un drīz beidzas nomas līgums, tāpēc tagad konkursā meklēs jaunu un nopietnu teritorijas apsaimniekotāju.

"Šāda 8 miljonu investīciju garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," paskaidroja domes priekšsēdētājs.

Līdz jaunā nomnieka atrašanai, ko iecerēts izdarīt līdz nākamā gada martam, Vidzemes tirgus teritoriju apsaimniekos RCT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: MK varētu apdzēst ugunsgrēku, bet ogles turpinās gruzdēt

Gunta Kursiša, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ministru kabinets varētu apdzēst ugunsgrēku, bet ogles turpinās gruzdēt,» tā Db.lv plānus piešķirt 421 tūkst. latus Vidzemes plānošanas reģiona pasažieru pārvadātāju darbībai turpmākajiem diviem mēnešiem komentēja Lotārs Dravants, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs.

Viņš norādīja – Vidzemes plānošanas reģions nav bijis apmierināts ne ar aprēķinu 1,42 miljonu apmērā, kurā tika iekļauts arī zaudējumu uzkrājums, nedz arī ar patlaban plānotajiem 760 tūkstošiem latu, lai arī šī summa, kas paredzēta divu mēnešu periodam, ir, pēc viņa domām, «objektīvāka».

Viņš skaidroja, ka ar minēto 421 tūkstoti Ls varēs segt aptuveni 90% - 95% no novembrī un decembrī nepieciešamās summas. Tomēr tajā pašā laikā aptuveni 500 tūkstoši latu iepriekš radušos zaudējumu paliks nenosegti, norādīja L. Dravants.

«Minētā summa ir vairāk nekā nekas, tomēr tā neatrisina problēmu, galvenā sāpe paliek, un, lai to atrisinātu, ir jāsakārto sistēma kopumā,» sarunā ar Db.lv norādīja L. Dravants, uzsverot, ka Vidzemes plānošanas reģions neatbalsta Centrālo plānošanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidzemes slimnīcas apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Vidzemes slimnīca neto apgrozījums pērn sasniedza 11,402 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Pagājušo gadu slimnīca noslēdza ar peļņu 1,142 miljonu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka slimnīcas peļņu lielākoties veido pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kas veidojusies 2004. un 2010. gadā veicot ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanu. 2014. gadā vidējais nodarbināto skaits slimnīcā sasniedza 651 darbinieku.

Salīdzinot ar iepriekšējos gados stacionējamo pacientu skaitu, redzams, ka tam ir tendence pieaugt, kas saistīts ar slimnīcas piedāvāto pakalpojumu klāstu un ģeogrāfisko izvietojumu, kas ir optimāls slimnīcas apkalpes zonai. Jānorāda, ka pērn slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā pēc neatliekamās palīdzības vērsušies vairāk nekā 20 tūkstoši pacientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Daļu Vidzemes Energoceltnieka mantas nodos SIA Woltec

Žanete Hāka, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Vidzemes Energoceltnieks dalībnieki pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma reorganizāciju, liecina Lursoft dati.

Reorganizācijas veids ir Vidzemes Energoceltnieka sadalīšana, nodalot daļu tā mantas un nododot to iegūstošai sabiedrībai - SIA Woltec. Kreditoru prasības piesakāmas Vidzemes Energoceltnieka biroja adresē Ausekļa ielā 31, Valmierā.

Vidzemes Energoceltnieka pamatnodarbošanās ir elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība, un 2013. gadā tā neto apgrozījums sasniedza jau 17,651 miljonus eiro. Uzņēmums pārskata gadā darbojās ar peļņu 497,773 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka Vidzemes Energoceltnieks 2013. gadā bija darba devējs 318 darbiniekiem.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 1995. gada janvārī dibinātā Vidzemes Energoceltnieka kapitāldaļās savā starpā patlaban dala Jānis Bikiņš, Armands Garkāns un Eva Kola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Uz Kuldīgu pēc kafijas buķetes

Linda Zalāne, 31.10.2018

SIA Capulus Terra valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins (no kreisās) un valdes loceklis Ingmārs Lādens

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušā restorānā Jūras pērle pārbūvētāja un Markboard LLC strīdā iespējams izlīgums

Elīna Pankovska, 02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Latgales jūgendstila pērle Lūznavas muiža

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atdzimstot Latgales jūgendstila pērlei – Lūznavas muižai –, kura attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un izklaides centrs, tiek sakārtota arī apkārtējā teritorija

Lūznavas muiža apmeklētājiem atvērta 2015. gadā pēc četrus gadus ilgas rekonstrukcijas, ko organizēja Rēzeknes novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu. Objekta kopējās izmaksas bija teju 1,3 miljoni eiro, no kurām Eiropas Savienības finansējums veidoja 463,7 tūkstošus eiro.

Ēka ir neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot XX gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences.

Muižas atjaunošana ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem gan finansējuma, gan veikto rekonstrukcijas darbu apjoma ziņā. Ēka turpmāk darbosies ne tikai kā Rēzeknes novada saietu nams, bet to plānots attīstīt kā starptautisku vides izglītības un mākslas centru, kā arī vietu, kurā tiks organizētas starptautiskas nometnes, semināri, mākslas plenēri u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Kurzemē

Linda Zalāne, 05.12.2018

Šogad no iznīcības izglābta vēl viena Kuldīgas vecpilsētas ēka, kur tika atklātas Kuldīgas Restaurācijas centra jaunās telpas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Daļēji atzīst Anglijas tiesas rīkojumu par Lemberga aktīvu iesaldēšanu

Elīna Pankovska, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru