Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Iepriekšējo pāris gadu laikā no Ventbunkera, iespējams, izpumpēti gandrīz četri miljoni eiro uz Šveices advokāta Rūdolfa Meroni firmām.

DB rīcībā esošie dokumenti liecina, ka 2010. gada un 2011. gada laikā 800 tūkst. eiro vairākos maksājumos aizskaitīti ārzonas kompānijai Eurocom International, kuru pārstāv R. Meroni, bet teju 3 milj. eiro pārskaitīti Eurocom 100% piederošai kompānijai Latvijā - SIA Airtech, kuras valdē šobrīd darbojas Diāna Jukna (nu jau bijusī Ventbunkera padomes locekle), bet iepriekš šī uzņēmuma valdē bija Ventbunkera bijušais valdes loceklis un R. Meroni uzticības persona Alvis Hāze. Savukārt vēl teju 380 tūkst. eiro aizskaitīti vairākām ārzonas sabiedrībām, DB skaidroja Ventbunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis.

Ventspils tranzītbiznesa kompānijā AS Ventbunkers vadību atkal pārņēmuši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni oponenti, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Šī ir trešā vadības maiņa kompānijā pēdējā laikā. R. Meroni piekritēji Ventbunkera vadībā atradās tikai divas dienas - no 2. līdz 4.janvārim, un vakar uzņēmuma vadošajos amatos atkal reģistrēti R. Meroni oponenti. Uzņēmumu reģistrs konstatējis pārkāpumus akcionāru sapulces, kas tika sasaukta Meroni piekritēju pozīciju nostiprināšanai Ventbunkerā, norisē un atcēlis iepriekš reģistrētās izmaiņas kompānijas vadībā.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs kopš vakardienas atkal ir Olafs Berķis, padomes priekšsēdētāja vietnieki - Jānis Junkers un Ovads Aleksejs, bet padomes loceklis - Gatis Klimass. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bet valdes locekļi - Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.

Tranzītuzņēmuma Ventbunkers akcionāru strīdi, kas turpinās jau vairākus gadus, rezultējas ne vien ar jaunām prasībām tiesā, bet ar vairāku miljonu eiro pārskaitīšanu no uzņēmuma uz kādu citu, ar akcionāru saistītu uzņēmumu.

Publiskā attiecību noskaidrošanā iesaistījies Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam uzticēts pārvaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, un uzņēmējs Olafs Berķis, kas ir viens no tiešajiem Ventbunkera akcionāriem. Abi kungi periodiski nonāk Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatos pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis vienu vai otru dažādu akcionāru sapulču ievēlētām padomēm vai valdēm. Vismaz otru gadu pēc kārtas kāda no šīm «vadībām» atklāj, ka otras «vadības» laikā no Ventbunkera izpumpēti naudas līdzekļi uz aizdomīgām kompānijām, uz aizdomīga pamatojuma.

Šobrīd no Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīta izbalsotā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni agrāk noslēgtie mandāta līgumi par klientu pārstāvību Ventbunkerā jau vairākus gadus nav spēkā, nelokāmi lēmusi Šveices Federālā tiesa.

Līdz ar to R. Meroni nelikumīgajiem mēģinājumiem uzdoties par Ventbunkera akcionāru vairākuma pārstāvi jau sen nav nekāda pamata, Db.lv informēja Ventbunkera preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Proti, līdz šim R. Meroni uzdevās par 2/7 Ventbunkers daļu patieso īpašnieku – Genādija Ševcova un Igora Skoka – pārstāvi, ilgstoši balsojot ar šīm daļām Ventbunkers un līdz ar to arī Latvijas naftas tranzīta akcionāru sapulcēs un nosakot attiecīgi šo uzņēmumu padomes un valdes sastāvu.

Šā gada 23.janvārī Šveices Federālā tiesa (Bundesgericht) pilnībā noraidīja R. Meroni iesniegtās sūdzības par diviem jau 2011. gadā divu Latvijas fizisko personu labā taisītiem Cīrihes Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas spriedumiem Ventbunkera akciju turējuma izbeigšanas lietā, informēja M. Krastiņš, norādot, ka šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus tiesa no R. Meroni kā zaudētāja ir piedzinusi prasītāju labā 44 tūkstošus Šveices franku tiesāšanās izdevumu segšanai.

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Situācija a/s Ventbunkers birojā pagājušās nakts laikā saasinājusies un draud kļūt nekontrolējama, preses paziņojumā pauž Rūdolfa Meroni puses pārstāvis Aivars Gobiņš. Savukārt Ventspils policija norāda, ka abas puses ir brīdinātas par sekām, ja konfliktu neatrisinās mierīgā ceļā.

«Nakts laikā biroja ēkas teritorijā patvaļīgi un pretlikumīgi iekļuvušas apsardzes kompānijas TM Security formas tērpos tērptas personas – kopskaitā vismaz 20 cilvēki. Precīzs šo cilvēku skaits nav zināms, tomēr kopējais nelikumīgi teritorijā esošo cilvēku skaits varētu sasniegt pat 40,» teikts paziņojumā. Jau naktī teritorijā iekļuvušie TM Security darbinieki sākuši provokācijas pret a/s Ventbunkers teritorijas apsargiem no kompānijas Koblenz Drošība – pret viņiem esot rīdīti suņi, apsargi aplieti ar ūdeni un veikti arī citi mēģinājumi apsargus fiziski ietekmēt, lai tos provocētu.

Pēc vairāku gadu nepārtrauktiem kašķiem, Latvijā lielākā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers akcionāri salīguši mieru. Uzņēmuma padomē ievēl abu iepriekš karojošo akcionāru pārstāvjus.

Pirmdien, 11.februārī Ventspilī, Ventbunkera telpās notika uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulce, kurā piedalījās visi lielākie uzņēmuma īpašnieki, pārstāvot gandrīz 100% Ventbunkera kapitāla, liecina Ventbunkera informācija presei. Vienīgais īpašnieks, kas neieradās uz uzņēmuma sapulci, bija Aivars Lembergs un viņa ģimenes locekļi, kuriem pieder ap 0,3% uzņēmuma akciju.

Līdz ar akcionāru sapulcē nolemto, Ventbunkera padome paplašināta līdz septiņiem padomes locekļiem. Lēmums par jauno Ventbunkera padomi pieņemts, par to balsojot visiem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, to vidū uzņēmumiem Yelverton

Teju pēc divu gadu garām cīņām par varu a/s Ventbunkers ir reģistrēta jauna valde un padome.

To liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Šobrīd ir grūti prognozēt, vai šī jaunās valdes un padomes sastāva reģistrācija tiks apstrīdēta, tomēr par to jau tiek pausta publiska neapmierinātība. A/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs tagad ir Olafs Berķis, bez viņa padomē vēl ir Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Genādijs Ševcovs un Gatis Klimass. Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bez viņa valdē darbosies arī R. Grīniņš, A. Piņkovs un V. Godunovs. Izmaiņas Ventbunkerā varētu būt signāls tam, ka gaidāmi jaunumi arī Ventspils tranzītbiznesa nākamajos posmos - Latvijas naftas tranzītā, Ventspils naftā utt., ja vien oponentu aktīvas pretdarbības rezultātā nesekos kādi liegumi vai kārtējās tiesāšanās.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pēc pašreizējā Ventbunkers valdes priekšsēdētāja iesnieguma saistībā ar aizdomām par naudas «izpumpēšanu» un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ko veikusi iepriekšējā, ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni atbalstu ieceltā valde.

Db.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pašreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs VID paziņojis par konstatētiem finanšu pārskaitījumiem ļoti lielos apmēros no Ventbunkers uz SIA Airtech un Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru Eurocom International, ko realizējusi iepriekšējā valde, tajā skaitā Deividd Gajs Anstiss (David Guy Anstis), Alvis Hāze, Jānis Hāze un Aivis Landmanis (kurš cita starpā šobrīd plānotās Latvijas ostu reformas ietvaros tiek virzīts darbam Ventspils brīvostas valdē).

Proti, noskaidrots, ka no Nordea bankas laikā no 2010. gada 3.marta līdz 2011. gada 29.decembrim veikti vairāki pārskaitījumi bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma, tajā skaitā uz Eurocom, kura pilnvarotais pārstāvis ir bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni, pārskaitīts 1,1 miljons eiro, bet uz Airtech (kura īpašnieks ir uz Eurocom, bet valdes loceklis bijis Alvis Hāze) kontu Swedbank pārskaitīti 2,64 miljoni eiro. Ir aizdomas, ka minētie maksājumi, kā arī šo maksājumu pamatojumā norādītie dokumenti ir fiktīvi darījumi. Fiktīvo maksājumu patiesais mērķis ir bijis izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi samazinot ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem apliekamo ienākuma bāzi, un tādējādi nodarot zaudējumus valstij un Ventbunkeram, minēts iesniegumā VID. Tajā arī nav izslēgts, ka notikusi Ventbunkera finanšu līdzekļu piesavināšanās.

Trešdien vakarā arestēts a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze, ceturtdien no rīta paziņojis pats uzņēmums. Ventbunkers to vērtē kā atklātu provokāciju un apgalvo, ka aresta pamatojums ir safabricēts, ziņo Diena.lv.

Aizturēšana esot veikta brīdī, kad A.Hāze tikās ar apsardzes firmas TM Security pārstāvi Mareku Varneli, lai pārrunātu iespējas, kādā veidā šī kompānija mierīgā ceļā varētu atkāpties no Ventbunkers biroja telpām Ventspilī. Ventbunkers norāda, ka apsardzes firma vairākus mēnešus pretlikumīgi neielaižot birojā uzņēmuma valdi.

Iespēju tikties ar Ventbunkera valdi pēdējā laikā esot meklējis pats M.Varnelis. Policija esot arestējusi A.Hāzi brīdī, kad M.Varnelis negaidīti pasniedzis viņam aploksni ar nezināmu saturu, apgalvojot, ka tajā esot dokumenti.

Uzņēmums noskaidrojis, ka TM Security pārstāvis ir uzrakstījis iesniegumu ar uzņēmuma vērtējumā apmelojošu apgalvojumu, ka A.Hāze esot centies no TM Security izspiest naudu.

AS Ventbunkers akcionāri, SIA Kement valdes loceklis Olafs Berķis un AS Topmar Baltic Investments pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Ovods, vērsušies ar iesniegumu Valsts policijāun lūdz uzsākt kriminālprocesu, saistībā ar 23.marta notikumiem AS Ventbunkers.

Iesniegumā ir prasīts atzīt par cietušajiem TM Security apsargus un Ventbunkers darbiniekus, izņemt no policijas darbiniekiem notikumu video ierakstu, kas esot pretlikumīgi atņemts, un pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem.

Kriminālprocesa materiāliem lūgts pievienot arī internetā nopublicētās fotogrāfijas, kuros atspoguļotas atsevišķas uzbrukuma epizodes, kā arī pievienot medicīnisko dokumentāciju.

DB jau ziņoja, ka 23.martā bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventbunkers birojā. Pēc aculiecinieku teiktā, policisti šāvuši gaisā un pielietojuši asaru gāzi pret biroja apsargiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs tranzītbiznesā paliks arī nākotnē un noteikti nekur nemuks, uzskata Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram valsts šobrīd uzticējusi pārvaldīt iespējamos A. Lemberga aktīvus.

«Viņš gan ir ļoti aizņemts tiesā un būs vēl aizņemtāks, cik saprotu. Tai pašā laikā viņam ir stiprs raksturs, viņš ir maziņš diktators, viņam acīmredzot ir ietekme tranzītbiznesā. Viņš ir Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, kas ir ļoti problemātiska situācija. Domāju, ka būtu nepieciešamas izmaiņas brīvostu likumdošanā, kur valstij būtu lielāka teikšana. Viņa varas pamatā ir kontrole pār pilsētas domi, brīvostas pārvaldi, vienlaicīgi kontrolējot uzņēmumus, kurus viņš soli pa solim zaudēja daļēji Vitol, daļēji man, pateicoties prokuratūras uzliktajam arestam,» intervijā DB atzina R. Meroni.

Bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji šodien kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventspils tranzītbiznesa uzņēmuma Ventbunkers birojā, ziņo Diena. Pēc aculiecinieku teiktā, policisti šāvuši gaisā un pielietojuši asaru gāzi pret biroja apsargiem.

Kopā ar policistiem Ventbunkera birojā bijuši trīs privātpersonas, kas sevi uzskata par Ventbunkera valdes locekļiem un, visticamāk, pārstāv advokāta Rūdolfa Meroni intereses.

Ventbunkers ir viens no ietekmīgākajiem Ventspils tranzīta uzņēmumiem, par kura pārvaldi patlaban notiek cīņas starp tā sauktajiem Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentiem (viņu vidū ir uzņēmēji Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis) un savulaik A.Lembergam lojālo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Abas puses, kuras pēdējos gados bija sadarbojušās, tagad jau vairākus mēnešus ir saķildojušās. R.Meroni uzskata, ka Ventbunkera valdē jāatrodas viņa ieceltiem pārstāvjiem, savukārt A.Lemberga oponenti domā, ka uzņēmuma valde ir viņu pārstāvju kontrolē. Līdz brīdim, kamēr notika bruņota ielaušanās, Ventbunkera birojā atradās uzņēmuma valde, kas pārstāv tā sauktos A.Lemberga oponentus. R.Meroni ir viens no galvenajiem lieciniekiem kriminālprocesā, kurā apsūdzēts A.Lembergs.

Lukoil meitas­uzņēmums Litasco 2011. gadā nevarēs izmantot Ventbunkera termināli, jo zaudējis konkursā.

Litasco esot apsteidzis Krievijas izcelsmes Ženēvā reģistrētais koncerns Mercuria, kas piedāvājis gan par 30% lielāku cenu, gan garantējis lielākus apjomus, DB skaidroja Ventbunkera komunikāciju daļas direktors Aivars Gobiņš, piebilstot, ka Ventbunkera konkursā, kas tiekot rīkots katru gadu, kopumā piedalījās sešas kompānijas, tostarp arī Litasco. Tādējādi Litasco, kas ar Ventbunkeru sadarbojās vismaz iepriekšējos divus gadus, nav izredzes izmantot Ventbunkera termināli 2011. gadā.

Tomēr par to, ka Litasco varētu vispār pārtraukt sadarbību ar Latviju A.Gobiņš nebija pārliecināts, jo uzskata, ka Ventbunkers bijis ļoti izdevīgs Litasco.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Anglijas Karaliskās tiesas Apelācijas tiesa 10.augustā noraidījusi lietas atbildētāju lūgumu par atļauju iesniegt apelācijas sūdzību Latvijas Kuģniecības (LK) uzņēmumu prasībā.

Kā liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, apelācija noraidīta lietā par 100 miljonu dolāru piedziņu no bijušo amatpersonu Oļegu Stepanovu un Valēriju Godunovu saistītajiem uzņēmumiem.

Apelācijas sūdzību bija plānots iesniegt par šā gada 24.maija tiesas lēmumu, ar kuru tiesa nolēma noteikt nodrošinājumu 40 miljonu dolāru apmērā atbildētājiem, gadījumam, ja atbildētāji vēlēsies turpināt tiesāšanos.

Atbildētāji šo nodrošinājuma summu nav iemaksājuši un vienkāršotā kārtībā 24.maijā pieņemtais spriedums ir stājies spēkā. LK aktīvi turpina tiesiskās darbības nodarīto zaudējumu atgūšanai, skaidro LK pārstāvji.

Db.lv jau vēstīja, ka bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji 23. martā kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventspils tranzītbiznesa uzņēmuma Ventbunkers birojā.

Kopā ar policistiem Ventbunkera birojā bijuši trīs privātpersonas, kas sevi uzskata par Ventbunkera valdes locekļiem.

Jau vēstīts, ka AS Ventbunkers akcionāri, SIA Kement valdes loceklis Olafs Berķis un AS Topmar Baltic Investments pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Ovods, vērsušies ar iesniegumu Valsts policijāun lūdz uzsākt kriminālprocesu, saistībā ar 23.marta notikumiem AS Ventbunkers.

Ventbunkers ir viens no ietekmīgākajiem Ventspils tranzīta uzņēmumiem, par kura pārvaldi patlaban notiek cīņas starp tā sauktajiem Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentiem (viņu vidū ir uzņēmēji Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis) un savulaik A.Lembergam lojālo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Līdzīgi kā iepriekš Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, šoreiz ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbību «Ventbunkera sāgā par likumīgo valdi un padomi» neapmierinātību pauž viņa oponents, uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis.

UR galvenā notāra vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu elementārā lietā izraisa aizdomas par politisku spiedienu vai arī pakļaušanos «tiesiskuma izpratnei» Meroni stilā, izplatītajā paziņojumā presei norāda O. Berķis.

«Rada izbrīnu un neizpratni laiks, kāds nepieciešams UR galvenajam notāram, lai pieņemtu vienīgo tiesiski pareizo lēmumu, izskatot 8. un 9. janvāra SIA Kement iesniegumus, un atceltu šā gada 4. un 9.janvārī prettiesiski pieņemtos UR notāru lēmumus par izmaiņām Ventbunkera padomē un valdē,» norāda O.Berķis. Viņš piebilda, ka UR galvenais notārs ir pastiprināti pētījis šādus gadījumus, un pauda cerību, ka gadījumā, ja tiks izanalizēti notikušā apstākļi un UR vadība rīkosies konsekventi un saskaņā ar iepriekš definētajiem principiem un praksi, gada sākumā kļūdaini pieņemtie lēmumi tiks atcelti.

Visi Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumi tiek gatavoti pēc labākās sirdsapziņas, strikti pieturoties pie ierastās kārtības un rūpīgi sekojot likumā noteiktajam termiņam.

Tādējādi UR pārstāve Sandra Notruma noraida iepriekš Ventbunkera līdzīpašnieka Olafa Berķa izteiktos pārmetumus par vilcināšanos un nekonsekvenci lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus UR arī izprot, ka nelabvēlīgs UR notāra lēmums var izsaukt neapmierinātību. Db.lv iepriekš rakstīja, ka O.Berķis pārmet UR galvenajam notāram vilcināšanos ar lēmuma pieņemšanu elementārā lietā un ka tas izraisa aizdomas par politisku spiedienu vai arī pakļaušanos «tiesiskuma izpratnei» Šveices advokāta Rudolfa Meroni stilā.

«Rada izbrīnu un neizpratni laiks, kāds nepieciešams UR galvenajam notāram, lai pieņemtu vienīgo tiesiski pareizo lēmumu, izskatot 8. un 9. janvāra SIA Kement iesniegumus, un atceltu šā gada 4. un 9.janvārī prettiesiski pieņemtos UR notāru lēmumus par izmaiņām Ventbunkera padomē un valdē,» norādīja O.Berķis.

«Es biju patiesi šokēts, kad klātienē redzēju, kādos apstākļos bieži vien tiek glabāti dažu Latvijas lielāko uzņēmumu īpašnieku dokumenti,» intervijā Dienas Biznesam atzīst Ventbunkera (VB) četru akcionāru advokāts Mārtiņš Kvēps.

«Izdedzināts paklājs un bagātīgas alkohola lietošanas pēdas birojā nebūt nav tās krāsainākās lietas, ar kurām sastapos. Es pat reizēm domāju, ka, ja aizbruktu ar kasti alus uz turieni, varētu pārreģistrēt Ventspils naftu uz sevi,» saka M. Kvēps. Viņaprāt, ofšorizētā ķēde īpaši radīta, lai maksimāli sarežģītu klientu iespējas atvadīties no negribētā pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, lai izlemtu tik vienkāršu jautājumu, kuras valsts tiesā celt prasību pret «godīgo pārvaldnieku», ir jāizpēta vismaz piecu sešu valstu likumi.

M. Kvēps uzsver, ka Šveices advokāts Rūdolfs Meroni labprātīgi neatdod Ventbunkera 2/7 akciju to patiesajiem īpašniekiem. Par to, kā izveidojās šāda situācija, kas var traucēt Ventbunkera pārdošanai un kā plānots šo situācija atrisināt, sīkāk lasiet Dienas Biznesā.

Viens no Ventbunkera akciju īpašniekiem Olafs Berķis šobrīd vairs nedomā, ka tuvākajā laikā varētu pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, viņš atzina intervijā Db.lv.

Ventbunkers 1/7 daļu patiesais īpašnieks O.Berķis apliecināja, ka pirms pāris gadiem izskanējušā informācija par plāniem pārdot Ventbunkers bijusi patiesa, turklāt sarunas bijušas pietiekami nopietnas. «Bija sagatavota dokumentu pakete, var teikt līgums parakstīts. Es procesā iesaistījos, lai nebūt jāiet cauri tam, kam esam izgājuši šajos gados. Es jau nojautu, ka būs domstaprības, kā rezultātā Ventbunkera aktīvi zaudēs vērtību,» viņš atzina.

Jautāts, vai šobrīd būtu gatavs pārdot savas daļas, O. Berķis nedaudz ironozējot, atzina: tā kā šīs cīņas kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, domāju, kā bez tā dzīvošu, tāpēc tagad neesmu gatavs pārdot. O. Berķis, kurš Ventbunkeru sāka vadīt 1994. gadā, arī atzina, ka šobrīd joprojām Ventbunkers ir naudu nesošs uzņēmums. «Manā skatījumā tā vēl būs daudzus gadus, neraugoties uz, piemēram, Krievijas ostu attīstību. Nu negribas man tagad paņemt un «nokaut vistu, kas dēj katru dienu pa oliņai»,» tā O. Berķis.