Jaunākais izdevums

Speciālisti uzskata, ka zemei noteikta nesamērīgi augsta kadastrālā vērtība, norāda laikraksts Latvijas Avīze, rakstot par māsām Mežciemām, kurām Cēsīs ir no tēva uz pusēm mantota ģimenes privātmāja un 4,5 hektāri zemes.

Pašvaldībā nekustamā īpašuma nodoklis par 2011. gadu vienai aprēķināts 644,16 lati, otrai – 654,15 lati. Kopā ar nesamaksātajiem nodokļa parādiem par 2010. gadu rēķins Mudītei Mežciemai sasniedzis 1167,29, bet Pārslai Mežciemai – 1031,74 latus. Par īpašumu nesamaksātais nodoklis kopsummā – 2199,03 lati. Īpašnieces šādu nodokli nespēj samaksāt. Par to vairākkārt viņas teikušas pašvaldībā, lūdzot piešķirt nodokļa atlaidi. Agrāk 25% atlaide piešķirta, bet tagad pašvaldība atsakās to dot. Arī tikt vaļā no zemes nevarot – neesot pircēju.

M. Mežciema strādājot Cēsu internātskolā par veļas pārzini ar atalgojumu 220 lati mēnesī. Pēc nodokļu nomaksas «uz rokas» paliek 175,60 lati. Mudīte dzīvojot kopā ar skolas vecuma dēlu un astoņdesmit gadus veco māti, no kopējiem ienākumiem vienam iemītniekam vidēji iznāk 116 lati mēnesī. P. Mežciemai, kas dzīvojot un strādājot Rīgā, mēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 184,16 lati, ar ko tāpat nepietiek, lai samaksātu tik lielu nodokli.

M. Mežciema sacījusi, ka pērn un šogad daļu no rēķinā uzrādītajām summām samaksājušas. Lai ar pašreizējiem ienākumiem spētu samaksāt visu, pusgadu būtu jāiztiek bez maizes un citām ikdienas vajadzībām. «Šis nodoklis mūs visus iedzinis izmisumā,» viņa piebildusi.

Par savām likstām viņas vairākkārt teikušas Cēsu novada domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderam, taču tālāk par kabinetu sarunām neesot tikušas.

G. Šķenders prātojot, ka nelaimju cēlonis ir valsts nodokļu politika. Cēsīs nodokļa parādu apmēri pieaug, marta beigās privātpersonām sasniedzot 108 tūkstošus latu.

Valsts zemes dienestā vēstīts, ka atbilstoši pašvaldības noteiktajam lietošanas mērķim šai pilsētas zemei kadastrālā bāzes vērtība pašlaik ir noteikta četri lati par kvadrātmetru. Aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus vērtētāji laikrakstam teikuši, ka viņiem nav saprotams, kā Valsts zemes dienestā iegūst šādas, viņuprāt, pašreizējam tirgus stāvoklim pilnīgi neatbilstošas kadastrālās vērtības. Pašlaik Cēsīs neesot iespējams pārdot apbūves zemi bez komunikācijām par četriem latiem kvadrātmetrā.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma Latio Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Meņģelis sacījis, ka pašlaik Cēsīs zemei bez komunikācijām vispār neesot pircēju. Elektrības un citu komunikāciju pievilkšana ir tik dārga, ka šādu zemi pirkt nav izdevīgi. Cēsīs pircēji vēl ir apmēram 1500 kvadrātmetru lieliem apbūves zemes gabaliem ar komunikācijām. Bet kvadrātmetra cenu tirgū vairs neviens nenosauc. Par šādiem zemes gabaliem prasa apaļas summas – 4000 līdz 8000 latu robežās. Bez jebkādām komunikācijām apbūves zemes kvadrātmetrs šajā pilsētas rajonā varbūt varētu maksāt dažus desmitus santīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cigarešu paciņa sadārdzināsies par desmit santīmiem, degvielas cena - par 2,44 santīmiem litrā

Lelde Petrāne, 24.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Samazinātā PVN likme mākslīgi ierobežos inflāciju

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rodas iespaids, ka līdz šim ne Finanšu ministrijā, ne citā valsts iestādē neviens nav pat iedziļinājies, kādi ir reālie iedzīvotāju ienākumi un kādas sekas radīs nodokļa paaugstinājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

«Ik gadu palielina tik nodokļus, un viss! Citās valstīs nekustamā īpašuma nodokļa politika balstās uz cilvēku ienākumiem. Tiek ņemts vērā, lai aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegtu 5 procentus no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Bet mēs tik ceļam likmes, dzenot cilvēkus nabadzībā un parādos,» viņš turpina.

Runājot par īpašumu vērtēšanu, Jaunsleinis stāstījis: «Ja cilvēkam jāmaksā 1000 latu liels nodoklis, tad viņš gluži dabiski grib zināt, par ko viņš maksā. Piemēram, viņam būtu precīzi jāzina, par kādu zemes platību šis nodoklis ir aprēķināts. Diemžēl daudziem īpašniekiem zemes gabali ar instrumentiem nemaz nav uzmērīti, tādējādi gan Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, gan zemesgrāmatā ir ierakstītas tikai aptuvenas šo īpašumu platības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pieprasa Latvian Dairy maksātnespēju

Sandra Dieziņa, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltais ceļš prasa SIA Latvian Dairy maksātnespēju.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 8. februārī.

Kā sarunā ar DB norādīja LPKS Baltais ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, SIA Latvian Dairy kooperatīvam palicis parādā ap 140 tūkstošiem eiro, «uz kontaktiem uzņēmums vairs neiziet», līdz ar to celta prasība tiesā. Iedevām vairākas piena kravas pagājušā gada novembrī un decembrī, kad piena iepirkuma cenas vēl nebija sarukušas, bet naudu joprojām neesam saņēmuši, sacīja Aizsilniece. Viņa norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki neatrodas Latvijā, te sastopami tikai juristi. Situācija nozarē pašlaik ir sarežģīta, iepirkuma cenas samazinās, daži kombināti pienu vairs neiepērk, piebilda Aizsilniece. Iepriekš arī LPKS Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa stāstīja, ka Latvian Dairy kooperatīvam nav samaksājis 150 tūkstošus eiro un cieš zemnieki. Pēc koopeartīvu aplēsēm, Latvian Dairy kopējais parāds zemniekiem esot sasniedzis jau 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima maina vairākas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomiste: Solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā

LETA, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktais solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā, vērtē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka solidaritātes nodokļa ieviešanai ir arī ievērojama fiskāla ietekme, Finanšu ministrija lēš ap 40 miljoniem eiro lielākus nodokļu ieņēmumus.

Tomēr ekonomiste atzīst, ka tajā pat laikā rodas jautājums, vai tiešām solidaritātes nodoklis ir labākais un efektīvākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. «Kāpēc netiek diskutētas citas alternatīvas? Kāpēc jāizdomā jauns nodoklis? Kāpēc kārtējo reizi piespiežam vairāk maksāt tos, kas to jau pašlaik dara? Ir skaidrs, ka turīgajiem iedzīvotājiem alga nav galvenais ienākumu avots, bet ienākumiem no dividendēm un no kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir mazākas un diferencētākas. Nemaz nerunājot par nekustāmā īpašuma nodokli un bieži neadekvātām kadastrālām vērtībām dārgiem īpašumiem,» norāda ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdodot nekustamo īpašumu, atceries par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Helmuts Medinieks, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tuneļa galā vispār ir redzama gaisma? Par to norūpējušies prāto palsmanieši, kuru mājas un saimniecības atrodas valsts nozīmes vietējā autoceļa Cirgaļi - Palsmane - Ūdrupe malā un kuru ikdiena vasarās paiet putekļu mākoņos, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Tiklīdz garām pabrauc smagās automašīnas ar grants vai šķembu kravu, pāri ceļam aizveļas tik biezs putekļu mākonis, ka tam nevar redzēt cauri, pārliecinājies medijs. Putekļus vējš aizpūš tālāk arī uz ceļam blakus esošajām ganībām, kurās ganās vietējo saimniecību govis un ēd pieputējušo zāli. Kad savākts siens, barības silēs no tā sabirst smiltis. Tuvu ceļam ir dzīvojamās mājas un dārzi, ko arī apsēdusi putekļu sērga.

Mēģinājums samazināt ceļa putēšanu, uzstādot ātruma ierobežojuma zīmes (50 kilometri stundā) ceļa posmā gar palsmaniešu mājām līdz Palsas upei, nelīdz. Šoferu vairākums šo ceļa zīmi ignorē un brauc ātrāk, savukārt policisti, kuri kontrolētu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, te nav manīti, stāsta tuvējo māju iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos

Māris Ķirsons, 03.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Jaunu uzņēmumu reģistrācija un arī darba ņēmēju skaits šogad turpinājis savu lejupslīdi, taču pēc vairāku mēnešu pieredzētā PVN maksātāju krituma to skaits ir pieaudzis.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 4369 jauni uzņēmumi – par piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA "Lursoft" dati.

Pirmajos sešos mēnešos šogad likvidēti kopskaitā 6109 uzņēmumi. Starp pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā ceturtā daļa pārstāv tirdzniecības sektoru, savukārt desmitā daļa pārstāv profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, kas aptver tādas apakšnozares kā juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumus u.c.

Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors, kas viens no pirmajiem izjuta Covid-19 krīzes sekas, apstājoties tūristu plūsmai, nav ierindojies starp nozarēm, kuru uzņēmumi šogad būtu likvidēti vairāk nekā citi.

Komentāri

Pievienot komentāru