Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,443 miljardi eiro, kas ir par 23,3 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Pēc vairāk nekā desmit stundu diskusijām Rīgas dome trešdien pieņēma šī gada budžetu, kurā plānoti 1,5 miljardu eiro ieņēmumi un 1,7 miljardu eiro tēriņi.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 37,6 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Kopējie ieņēmumi šogad plānoti 1,508 miljardu eiro apmērā, savukārt pērn budžeta ieņēmumi tika plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā.

Galvaspilsētas pašvaldības izdevumi plānoti 1,702 miljardu eiro apmērā, kas ir par nepilniem 194 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti nepilnu 1,056 miljardu eiro apmērā. No tiem 934 miljoni eiro plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Savukārt 119 miljoni eiro ieņēmumi plānoti no īpašumu nodokļa.

Vēl nepilni 352 miljoni eiro tiks saņemti kā valsts budžeta transferti, no tiem dotācija Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai būs gandrīz 63 miljoni eiro.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Nodokļu ieņēmumi šogad Latvijā prognozēti 16,015 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā (FM).

No kopējiem nodokļu ieņēmumiem 37% veidos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tostarp iemaksas pensiju otrajā līmenī, sasniedzot 5,932 miljardus eiro.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2026. gadā prognozēti 4,33 miljardu eiro apmērā, kas veido 27% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ieskaitot valsts un pašvaldību daļu, plānoti 2,92 miljardu eiro apmērā jeb 18% no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2026. gadā prognozēti 1,381 miljarda eiro apmērā, kas veido 9% no kopējā nodokļu ieņēmumu apjoma, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi plānoti 706 miljonu eiro apmērā, kas veido 4%, bet nekustamā īpašuma nodokļa prognozētie ieņēmumi ir 244 miljonu eiro apmērā, kas veido 2%.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 329,262 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 20% un veidoja 255,631 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 273,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,6% - līdz 84,765 miljoniem eiro.

2025. gada septembra beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 31,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka ES struktūrfondi ir nozīmīgs valsts investīciju finansējuma avots, lai tam nebūtu pārrāvuma, tiek strādāts, lai izmantotu privātās publiskās partnerības dotās iespējas — valsts pasūta, bet kapitālieguldījumus valstij svarīgos objektos veic privātkompānijas, bet par to izmantošanu saņem naudu no valsts budžeta.

Kāds būs 2026. gadā plānotais budžets salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto?

Latvijas tautsaimniecību un arī valsts budžetu, jo īpaši tā izdevumus, ietekmē ģeopolitiskā situācija. 2025. gada valsts budžetā lielākie izaicinājumi bija iekšējas drošības jautājumi — stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, finansēt austrumu robežas izbūvi un katastrofu centrus, kā arī kaujas spēju paaugstināšanu armijai, savukārt 2026. gadā – paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Skaitliski 2026. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, kas ir par 6,3% lielāki, nekā plānojām 2025. gadā — 15,1 miljards eiro. Savukārt izdevumi 2026. gadā plānoti 17,9 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk, nekā plānojām 2025. gada valsts budžetā — 17,1 miljards eiro. Būtiskākā atšķirība ir deficīta apmērs. Proti, 2025. gadu prognozēts noslēgt ar deficītu 1,2 miljardi eiro, tad 2026. gadā — 1,5 miljardi eiro, bet 2027. gadā — 1,79 miljardi eiro un 2028. gadā – 1,72 miljardi eiro. Šāds vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugums ir saistīts ar aizsardzības izmaksu pieaugumu, kas 2026. gadā papildus iepriekš plānotajam paredzēts gandrīz 450 milj. eiro apmērā, bet 2028. gadā šis pieaugums sasniegs vēl 700 milj. eiro.

AS Storent Holding (Storent), viens no vadošajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, 2025. gadā uzrāda spēcīgus finanšu rezultātus, ko veicināja stabila izaugsme tās esošajos Eiropas tirgos un sekmīga ieiešana Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tirgū.

To nodrošināja 70% tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals kapitāldaļu iegāde 2025. gada septembrī.

2025. gadā Storent grupas kopējie Pro forma* ieņēmumi bija 63,8 miljoni eiro, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2025. gada ceturtajā ceturksnī ieņēmumi pieauga par 29 %, sasniedzot teju 17 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan spēcīgs sniegums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu tirgos, gan ASV uzņēmuma iegādes pozitīvā ietekme.

Divpadsmit mēnešu periodā EBITDA pieauga par 70 %, palielinoties no 13,3 miljoniem eiro līdz 22,6 miljoniem eiro, savukārt peļņa pirms nodokļiem vairāk nekā trīskāršojās, sasniedzot 3 miljonus eiro (2024. gadā – 0,9 miljoni eiro).

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.

«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Pārdoti 7 miljoni m3

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.