Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Valdība ir apņēmusies nākamgad neveikt nodokļu izmaiņas, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinkis (ZZS).

Premjers norādīja, ka nākamgad ieviest jaunus nodokļus vai palielināt esošos nav paredzēts. «Ļoti strauji neko netaisāmies mainīt, nevaram satricināt uzņēmējdarbības vidi,» uzsvēra Kučinskis.

Vērtējot Pasaules Bankas priekšlikumu ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti, Kučinskis uzsvēra, ka par priekšlikumiem ir sākušās diskusijas un līdz rudenim varētu būt skaidri tālākie soļi. Viņš akcentēja, ka progresivitāti var veidot arī ar neapliekamā minimuma celšanu. Vienlaikus ar strauju progresivitāti var «aizdzīt aplokšņu algās» daļu strādājošo, atzina premjers.

Viņš personīgi atbalstītu «minimumu pacelšanu», lai savos makos vairāk naudas sajustu mazo algu saņēmēji. Viņš atzina, ka diskusijas būs arī par lielo algu iekasēšanu, bet vēl atklāts ir jautājums - kas ir lielā alga.

Lai gan Latvijā ir krietni augstāka ienākumu nevienlīdzība nekā vidēji Eiropas Savienībā, ko atspoguļo arī viens no augstākajiem Džini koeficientiem, tomēr nodokļu reformas ietvaros ieviesto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti uzņēmēju organizācijas uzņēmušas ar lielu pretestību.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pat ir aicinājusi no tās steidzami atteikties. Galvenie argumenti pret progresivitāti tradicionāli saistīti ar to, ka pieaugs ēnu ekonomika un tas būs šķērslis labi atalgotu darba vietu izveidei. Izskan arī viedokļi, ka tādējādi tiek sodīti uzņēmēji, kas maksā lielas algas. Bet pats galvenais – vajagot vispirms uzkrāt bagātību un tikai tad domāt par tās pārdali.

Uzņēmēju, kas maksā lielas algas saviem darbiniekiem un ir efektivizējuši ražošanu vai sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nepatiku pret augstāku nodokļu slogu, protams, var saprast. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā šis slogs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to tā mazināšana vieniem uzņēmējiem uz citu rēķina, protams, sajūsmu neizsauc.

Saistībā ar aktuālo jautājumu par Latvijas nodokļu stratēģiju vidējam termiņam, ir aktualizējusies diskusija par darbaspēka nodokļu progresivitāti, jeb vienkāršā valodā sakot – principu, ka saņemot lielāku atalgojumu, maksājamais nodoklis ir lielāks. Vairums komentētāju norāda, ka tā ir absolūti pareiza rīcība un to neatbalsta tikai alkatīgi uzņēmēji un to pārstāvji, savu šauro interešu vadīti. Protams, arī manis vadītā LTRK tiek iezīmēta kā šo nevalstiski domājošo cilvēku templis.

Vispirms pievienojos tiem, kuri saka, ka samērīga progresivitāte ir pareizs solis. Loģiski, ka turīgāks cilvēks spēj vairāk samaksāt nodokļos, tāpēc valsts budžeta ieņēmumiem vajadzētu palielināties. Tā kā valdībai konsekventi trūkst naudas, šī nauda var noderēt. Tajā pat laikā pārmērīga progresivitāte Latvijai būs nevis zāles, bet inde. Skaidrības labad piebildīšu, ka pagājušās nedēļas koalīcijas priekšlikums ir vērtējams kā pārmērīga progresivitāte. Kāpēc tā?

Vispirms, jāapzinās, ka, jo vairāk valstī ir produktīvu uzņēmumu, kuri spēj maksāt lielākas algas, jo lielāks pamats paaugstināties atalgojumam arī tādās darba vietās, kuras ir mazāk produktīvas un apkalpo tikai iekšējo tirgu. Proti, turīgāks cilvēks var atļauties vairāk tērēt. Iztēlojamies, kāda būtu situācija, ja piemēram, kādā mazā Latvijas mazpilsētā pēkšņi parādītos 1000 cilvēki, kuri saņem algā, piemēram, 3–4 tūkst. eiro. Viņi radītu pieprasījumu uz vietas pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Nezinu, cik pelna NATO karavīri, bet varam palasīt plašsaziņas līdzekļos kā priecājas Ādažu uzņēmēji par NATO kontingenta izvietošanos šajā vietā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome šodien vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu, kuras izstrāde vēl turpināsies.

Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs,» apliecināja finanšu ministrs.

Pasaules Banka (PB) iesaka Latvijai ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti 19% zemajām, bet 29% lielajām algām, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka PB pēc Latvijas nodokļu politikas sākotnējā izvērtējuma piedāvā ieviest progresivitāti darbaspēka nodokļos, pārskatīt atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), kā arī pārskatīt mikrozuņēmumu regulējumu.

Runājot par progresivitātes ieviešanu darbaspēka nodokļos, PB iesaka progresivitāti gradēt no 19% līdz 29% atkarībā no iedzīvotāju atalgojuma, proti, zemāku algu saņēmējiem zemāka procentu likme, turpretī lielāku algu saņēmējiem - augstāka.

Patlaban tas ir tikai PB piedāvājums, jo diskusijas vēl tikai sāksies. Diskusijas būs smagas, bet meklēsim Latvijai piemērotāko modeli, piebilda Reizniece-Ozola.

PB ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais - 1300 eiro.

Nodokļu sistēmas progresivitāti var palielināt, arī neieviešot tā saukto progresīvo nodokli, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, skaidrojot, ka, pēc viņa domām, noteikti apsverama būtu nodokļu paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm. «Ir jau apnicis runāt par nodokļiem uz nekustamajiem īpašumiem,» tā viņš.

Strautiņš atzīst, ka emocionālā cīņa par un pret progresīvo nodokli lielā mērā ir putrošanās ar terminiem.

«Varētu teikt, ka Latvijā progresīvais nodoklis jau ir - 0% likme līdz noteiktam līmenim, par pārējo algas daļu: 25%. To tātad varētu saukt par divpakāpju progresīvo nodokli. Vai vajadzētu vairāk pakāpju, teiksim, 0%, 15 % un 25%? Tas būtu apsverams variants,» norādīja Strautiņš. Pēc viņa teiktā, var arī apgalvot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nav tik liela, lai būtu vērts to dalīt, un progresivitāti var arī palielināt, ceļot neapliekamo minimumu, bet nepazeminot likmi. Atšķirību praktiskā nozīme nebūtu ļoti liela, uzskata ekonomikas eksperts.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Patlaban izskanošie priekšlikumi Latvijā ieviest lielāku nodokļu progresivitāti, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu zemākiem ienākumiem, var būt apspriežami, taču ne nākamā gada budžeta kontekstā, uzskata premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).

Premjers gan atzīmēja, ka jebkura sarežģītāka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas sistēma, visticamāk, prasīs ikgadējo ienākumu deklarēšanas ieviešanu.

«Ja mēs sāksim šo sistēmu veidot sarežģītāku, diferencētu, tad jārēķinās, ka lielākam iedzīvotāju lokam būs jāsniedz deklarācijas,» sacīja politiķis.

Lai gan pašlaik tiek diskutēts par dažādām idejām saistībā ar nodokļu progresivitāti, premjers norādīja, ka pie šī jautājuma varēs atgriezties 2014. gada valsts budžeta kontekstā, jo uz nākamo gadu nekādas izmaiņas vairs netiek plānotas.

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) žurnālistiem pastāstīja, ka ministrija apsver dažādas iespējas nodokļu progresivitātei un priekšroku dos tam risinājumam, kas no administrācijas viedokļa būs vienkāršāks - kuru būs vienkāršāk ieviest un kas būs vienkāršāks arī iedzīvotājiem - gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā,» viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā Nodokļu stratēģijā 20/20. «Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu,» piebilda Rutkaste.

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

«Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,» saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Tuvākajā laikā Finanšu ministrija (FM) plāno veikt plašu nodokļu sistēmas revīziju, taču kapitāla pieauguma nodokļu likmes nav plānots pārskatīt, ziņu aģentūras LETA diskusijā par nodokļiem atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens stāstīja, ka Latvijas nodokļu sistēma nav būtiski atšķirīga no citu valstu nodokļu sistēmām, taču drīzumā, piesaistot starptautiskus ekspertus, tiks sākta nodokļu sistēmas revīzija.

«Ar revīziju vēlamies saprast veidu, kā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Par to vēl vienošanās nav, bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar nodokļu slogu 28%, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Tāpat jābūt skaidram rīcības plānam, lai varētu nodrošināt nodokļu prognozējamību,» norādīja FM parlamentārais sekretārs.

SIA Philip Morris Latvia korporatīvo attiecību vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Juris Stinka aicināja pēc nodokļu revīzijas uzmanību pievērst nevis nodokļu likmēm, bet gan nodokļu iekasēšanai. «Zināms, ka valstis ar līdzīgām nodokļu likmēm iekasē vairāk. Tāpēc jādomā, kā nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un no nodokļu nomaksas būtu grūtāk izvairīties,» uzsvēra Stinka.