Nodokļi

Nodokļus iekasē sekmīgi

Madara Fridrihsone, 16.07.2004

Jaunākais izdevums

Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2004. gada pirmajā pusgadā ir 464. 29 milj. Ls jeb 49.9 %, bet valsts speciālā budžeta nodokļu ieņēmumi — 307 milj. Ls jeb 51 % no gadā kopumā plānotajiem nodokļu ieņēmumiem. To liecina Valsts kases apkopotā informācija par valsts konsolidētā budžeta izpildi 2004. gada janvārī — jūnijā. Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace informē, ka šī gada jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 97.1 milj. Ls, bet izdevumi — 131.3 milj. Ls, kas atbilst Finanšu ministrijas iepriekš prognozētajam budžeta ieņēmumu samazinājumam pirmajos mēnešos pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Savukārt sociālā budžeta ieņēmumi šī gada jūnijā bija 59.7 milj. Ls. Sociālā budžeta kopējie ieņēmumi 2004. gada pirmajā pusgadā bijuši 307.02 milj. Ls, izdevumi — 296. 6 milj. Ls, bet sociālā budžeta finansiālais pārpalikums bijis 32.2 milj. Ls. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2004. gada pirmajā pusgadā bija 1.137 miljardi Ls, bet izdevumi — 1.132 miljardi Ls. Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2004. gada pirmajā pusgadā ir 12.003 milj. Ls. Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka 2004. gada pirmajā pusgadā sekmīgāka bijusi tiešo nodokļu iekasēšana, proti, tiešajos nodokļos — uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļos — iekasēti 126.46 milj. Ls, kas ir 64.1 % no gada plāna. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bijuši 59 milj. Ls jeb 53 % no gada plāna, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bijuši 67.37 milj. Ls jeb 78.6 % no gada plāna. Savukārt netiešo nodokļu ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 330 milj. Ls, kas ir 46 % no gada plāna. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa bijuši 217.67 milj. Ls jeb 45.3 % no gada plāna, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 103. 57 milj. Ls jeb 46 % no 2004. gada plāna. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi bijuši 70.37 milj. Ls jeb 65 % no gada plāna, bet ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem — 42.82 milj. Ls jeb 48 % no gada plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: autordarbu privāta kopēšana un taisnīga atlīdzība

Baltic Data vadītājs Aivars Arums, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī autovadītāji pamanījuši «nodoklis nodoklim» fenomenu

Dienas Bizness, 26.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autovadītājus, kuri kārto tehnisko apskati savam spēkratam, mulsina maksa par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu, ko atsevišķi šoferi jau nodēvējuši par «nodokli nodoklim».

Maksa jāveic ne tikai par iespēju samaksāt pašu nodokli, bet vēl arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas tiek piemērots šai maksai, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Autovadītājam, kas savam auto iziet tehnisko apskati Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), pamatapskate izmaksā 12,92 latus, divus latus – atļauja piedalīties ceļu satiksmē, 1,55 latus – tehniskās apskates uzlīme. Veicot tehnisko apskati vai arī pirms tās, autoīpašniekam jāsamaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas ir vairāki desmiti latu. Te autovadītāji pamanījuši faktu, ka par šo iespēju nomaksāt nodokli ir jāveic maksa par nodokļa iekasēšanu – 0,51 lats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Latvijas potenciāls un priekšrocība ir cilvēki

Māris Ķirsons, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ 96% amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus?

Zvērināts advokāts, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Jānis Taukačs, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Apmēram 25 eiro par vienu sistēmas dalībnieku

Dzintars Striks, ekonomists, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija brīdināta par administratīvajiem maksājumiem telesakaru nozarē

, 25.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija šodien, 25. jūnijā, uzsākusi tiesisku darbību pret Latviju saistībā ar administratīvajiem maksājumiem, ko iekasē viens no Latvijas telesakaru regulatoriem — Elektronisko sakaru direkcija (ESD), informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Komisijai radušās bažas, ka administratīvie maksājumi, ko no uzņēmumiem iekasē par radiofrekvenču spektra izmantojuma kontroli, nav noteikti veidā, kas ir objektīvs, pārskatāms un samērīgs. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Latvijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli, kas ir pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pirmais posms.

«Administratīvajiem maksājumiem, ko valsts iestādes iekasē telesakaru nozarē, jāsedz vienīgi administratīvās izmaksas, un tiem jābūt noteiktiem objektīvi, pārskatāmi un samērīgi,» sacījusi ES komisāre telesakaru jautājumos Viviāna Redinga, piebilstot: «Mēs esam nobažījušies, ka Latvijas Elektronisko sakaru direkcijas iekasētie administratīvie maksājumi var nebūt atbilstīgi ES noteikumiem telesakaru nozarē, kuri nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, veicina konkurenci un sniedz priekšrocības patērētājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvā budžetā iekasē vairāk nekā plānots

Madara Fridrihsone, 11.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valsts budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos desmit mēnešos bijuši par 7, 1 % lielāki nekā ticis plānots, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Finanšu ministrija.

Banki.ru vēsta, ka Lietuvas budžeta ieņēmumi šī gada janvārī – oktobrī bijuši 3,51 miljards eiro, kas ir par 246 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

Lielākos ieņēmumus kaimiņvalsts budžetā nodrošinājis pievienotās vērtības nodoklis – tā iekasēšanas plānu izdevies pārpildīt par 21,1 %. Uzņēmumu peļņas nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīs par 10,4 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas plāns – par 2, 7 %, bet akcīzes nodokļa iekasēšana klibo – reālie budžeta ienākumi ir par 8,9 % mazāki nekā bija plānojuši Lietuvas Finanšu ministrijas ierēdņi.

Līdzīgas tendences šogad vērojamas arī Latvijā, proti, PVN iekasēšanas plāns regulāri tiek pārpildīts, turpretī akcīzes nodokļa iekasēšana nevedas. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji to skaidro ar augsto kontrabandas preču īpatsvaru alkohola un tabakas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropā, tādēļ finanšu ministra Andra Vilka (V) ierosinājums par nodokļu celšanu ir pareizs, pauda Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vilka ierosinājums ir pareizs, uzskata Vanags, jo Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) visā Eiropā. «Es domāju, ka tas ir pareizs virziens, taču svarīgs ir jautājums, kā šie nodokļi tiks celti,» uzskata Vanags. Viņaprāt, tikpat svarīga ir nodokļu iekasēšana.

«Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpība starp iekasēšanas plāniem un tā izpildi procentuāli Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā,» sacīja Vanags, piebilstot, ka Latvijai ir vajadzīgi lielāki ieņēmumi, kas nozīmē vai nu lielākus nodokļus, vai labāku nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepiesakoties nodokļu atmaksai ārzemēs, tur strādājošie Latvijas pilsoņi zaudējuši miljonus

Gunta Kursiša, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība nolemj lauzt ar Rīgu un Ventspili noslēgtos līgumus par speciālu IIN iekasēšanas kārtību

LETA, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas ieņēmumu dienesta vadītājs: Valstij jādomā no privātā sektora pozīcijām - kā nopelnīt naudu sabiedrībai

LETA, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij arvien vairāk jādomā tā, kā to dara privātais sektors, proti, kā nopelnīt naudu sabiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Marks Helms.

Viņš pauda pārliecību, ka ieņēmumu dienestam jādomā, kā kopā ar uzņēmumiem nopelnīt naudu sabiedrībai.

Kaimiņvalsts ieņēmumu dienesta vadītājs arī skaidroja savu pozīciju par nodokļu iekasēšanu, proti, nodokļu inspektori nevis iekasē naudu, bet gan ieņem naudu, ko uzņēmumi maksā brīvprātīgi. Lai tā notiktu, ir jāmaina domāšana un jāmotivē uzņēmumi labprātīgi maksāt nodokļus. Lai uzņēmumi maksātu nodokļus, Igaunijas ieņēmumu dienestam ir ļoti laba sadarbība ar uzņēmēju organizācijām, kā arī ir kvalitatīvi e-risinājumi. Nomaksāt nodokļus Igaunija ir ļoti vienkārša neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir mazs vai liels, skaidroja Helms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kalvītis: nodokļu celšanai būs kaitīgas blaknes

Māris Ķirsons, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā atšķiras Latvijas nodokļu struktūra no citām ES dalībvalstīm?

Tatjana Verjē, finanšu eksperte, grāmatas Finanšu Fitness autore, 13.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim situāciju Latvijā ar citām valstīm dažādos griezumos, piemēram, apskatot sadalījumu starp tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī nodokļu ieņēmumus pēc ekonomiskās aktivitātes (nodokļus rēķinot procentuāli no valsts IKP). Netiešie nodokļi iekļauj sevī patēriņa nodokļus, tādus kā PVN un akcīzes nodokli. Tiešie nodokļi iekļauj sevī nodokļus no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem.

Netiešo nodokļu iekasējumi (t.sk., PVN un akcīzes nodoklis) Latvijā ir līdzīgi situācijai citās dalībvalstīs un ir ap 13% no IKP. Iespējams, ka PVN likmju pieauguma dēļ 2009. gadā nedaudz pieaugs arī netiešo nodokļu īpatsvars. Tomēr prognozējams, ka netiešo nodokļu īpatsvars paliks ap 13-14% no IKP.

Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem salīdzināsim datus, kas iekļauj sevī arī sociālās iemaksas, kuras maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Dati iekļauj sevī gan ar algu saistītos nodokļus, gan uzņēmuma ienākumu nodokli. Latvijā ir viens no zemākajiem tiešo nodokļu ieņēmumu rādītājiem, tikai 16% no IKP. Citās jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Slovākijā, šis rādītājs ir lielāks un sastāda 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dabūs 2,3 miljonus prēmijām, likums šādu privilēģiju paredz tikai VID

Madara Fridrihsone, 19.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem prēmijās kopumā tiks izmaksāti 2, 27 milj. Ls – minēto līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi, trešdien atbalstīja Ministru kabinets.

Nepieciešamība prēmēt VID darbiniekus tiek skaidrota gan ar vajadzību tos motivēt, gan arī ar faktu, ka šogad nodokļu iekasēšanas plāns ir izpildīts ar krietnu uzviju, kas liecinot par sekmīgu cīņu ar ēnu ekonomiku.

VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova valdības sēdē trešdien skaidroja, ka VID ir izstrādājis īpašu nolikumu, kuru ievērojot tikšot panākts, ka prēmijas saņem nodokļu kontroles pasākumu veicēji, Finanšu policijas pārstāvji un citi reālie «darbarūķi».

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš iepriekš ieņēma labklājības ministra amatu, gan uzsver, ka saistībā ar labiem sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā prēmijas būtu pelnījuši arī Valsts darba inspekcijas, Valsts robežsardzes un citu kontrolējošo institūciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina netaņemt pašvaldībām administratīvās soda naudas

Vēsma Lēvalde, 07.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā II lasījumam labojumus plānotajos Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumos, rosinot atstāt pašvaldību budžetos par administratīvajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas līdz 2012. gada 1. martam.

Pašreizējā redakcija paredz, ka visas soda naudas, ko iekasē pašvaldību administratīvajās teritorijās, tostarp arī tās, kuras iekasē pašvaldības struktūras, jāieskaita valsts budžetā. «Manuprāt, tas ir netaisnīgi,» uzsvēra tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vizītes laikā Liepājā. Pret šādu APK redakciju iebildusi Liepājas partija, norādot, ka pašvaldībai sodu iekasēšana nozīmē izdevumus, taču ienākumus jāatdod valstij. Piemēram, ja kāds soda naudu nemaksā, tad jāvēršas pret viņu tiesā, samaksājot valsts nodevu, papildināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Liepājā administratīvo pārkāpumu soda naudās gadā iekasē no 30 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - airBaltic par norēķiniem lidmašīnā sācis iekasēt kredītkartes nodevu

Līva Melbārzde, 06.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sabiedrība šķiet noskaņota mazākai valsts lomai

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: «Veiksmes stāsta» mantojums pieaug – laiks lielākam PVN

Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešanas misija veiksmīgi pabeigta, laiks atgriezties pie iepriekšējā kursa un atkal paaugstināt nodokļus. Nākamgad PVN likme Latvijā var sasniegt pat 23%.

Ar DB publikāciju par to, ka no nākamā gada Latvijā, visticamāk, varētu atkal augt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme, dienasgaismu ieraudzījusi vēl viena politiķiem ļoti nepatīkama tēma, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā. Proti, 2012. gada vasarā, gatavojoties eiro ieviešanai, PVN standartlikme Latvijā tika samazināta no 22% uz 21%. Savukārt nākamajos divos gados iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, tādējādi palielinot Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Tomēr jau tobrīd, kad šīs idejas vēl tikai tika auklētas, vadošajiem valsts politiķiem, protams, bija skaidrs – ja kaut kur nodokļa ieņēmumi tiks samazināti, citviet nāksies tos palielināt. Finanšu ministrs Andris Vilks jau šā gada februārī LNT sacīja, ka tuvākajos gados diskusijas par PVN palielināšanu būs valdības darba kārtībā. Līdz ar to premjeres Laimdotas Straujumas pašreizējā liegšanās, ka «valdībā nekas tāds nav lemts un es neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju», drīzāk skaidrojama kā priekšvēlēšanu atrakcija. Nu, nevar varas partija vēlētājiem vienā laidā sagādāt nepatīkamas ziņas par viņu tēriņu pieaugumu – nelaikā atverot elektrības tirgu, runājot par lielākiem nodokļiem u.tml. Taču nepopulārus lēmumus, kā zināms, pārsvarā var tikai atlikt, nevis atcelt pilnībā, līdz ar to jaunajai valdībai šā gada nogalē, lai kādā politisko spēku sastāvā tā arī tiktu izveidota, nodokļi varētu būt risināmais uzdevums nr.1.

Komentāri

Pievienot komentāru