Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta ietvaros SIA Rīgas ūdens ir pabeigusi virkni nozīmīgu projektu un turpina darbu pie jaunu projektu realizēšanas, informē SIA Rīgas ūdens.

Tik apjomīgi darbi Rīgas pilsētas ūdenssaimniecības rekonstruēšanā nav veikti pēdējos 50 gadus un, gan darbu intensitāti un apjomu, gan termiņus lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normas un ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu saistītie nosacījumi.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta vispārīgais mērķis ir veicināt saistošo ES ūdens un notekūdeņu direktīvu prasību ieviešanu Latvijā. Projekta 3. kārtas ietvaros ir paredzēts nodrošināt centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un izbūvi divos Rīgas pilsētas rajonos – Šampēterī un Dārzciemā, rekonstruēt/atjaunot esošos tērauda ūdensvadu cauruļvadus Brīvības un Maskavas ielās, kā arī nomainīt stratēģiski nozīmīgo ūdensvadu aizbīdņus visas pilsētas teritorijā un izveidot patēriņa uzskaites rajonus, kas ļaus paaugstināt ūdensapgādes tīkla darbības.

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

6.novembrī Vides ministrijā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē ietvaros starp a/s Olaines ūdens un siltums (kas vienlaikus ir arī šī projekta Atbalsta saņēmējs) un Konsorciju a/s WTE Denmark un a/s K&H parakstīts būvdarbu līgums Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija Olainē, db.lv informēja Vides ministrija.

Līguma kopējās izmaksas ar PVN ir 6 056 643,55 EUR, savukārt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektam Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē ir 85% no attiecināmajām izmaksām. Īstenojot projektu, notiks pilnīga notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve – noslēgtā līguma ietvaros tiks izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 3 kanalizācijas sūkņu stacijas, savukārt būvdarbu ietvaros tiks projektētas un rekonstruētas kanalizācijas sūkņu stacijas, kā arī projektētas un daļēji izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Projektu Ūdenssaimniecības attīstība Olaines pilsētā un Ūdenssaimniecības attīstība Olaines pagasta Jaunolaines lielciemā ietvaros ir paredzēts sasniegt ūdens pakalpojumu kvalitāti abās pašvaldībās atbilstoši ES direktīvu prasībām attiecībā uz dzeramo ūdeni, pilsētas notekūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzību. Kopumā projektu ir plānots pabeigt līdz 2008.gadam.

Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas ārējā sauszemes robežā norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 km garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 m platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā - pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 km garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 km garumā. Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, izbūvēs 147,8.

Pirmās kārtas piecos posmos, 45 km garumā, šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 m platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas.

Būvniecības uzņēmumiem RE&RE noslēdzis līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības darbiem Mārupē.

Projekta kopējās izmaksas ir turpat 5.7 milj. latu. No tām 3.98 milj. latu segs no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem.

Saskaņā ar noslēgto līgumu projekta Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecība Mārupē ietvaros paredzēts paplašināt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus vairāk nekā 30 kilometru garumā, t.sk. palielināt pašteces kanalizācijas tīklus apmēram 13 tūkst. metru garumā, ūdensvada tīklus aptuveni 3 000 metru garumā, izbūvēt kanalizācijas spiedvada caurules un septiņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas.

Kopumā projekts ir sadalīts trīs daļās, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Mārupes novada Centra daļā, maģistrālo pašteces kanalizācijas tīklu izveide Vecā ceļa un Rožu ielas rajonā, kā arī kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Tīrainē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Noslēgusies Austrumu robežas nākamo septiņu posmu infrastruktūras izbūves būvkomersantu atlase Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi.

Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā.

Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024.gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Lapenieku iedzīvotāji uzskata, ka savulaik, pērkot apbūves zemes gabalus ģimenes privātmāju celtniecībai, pārdevēji viņus piemānījuši, par to šodien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Tā, piemēram, ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs stāstījis, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors, norāda laikraksts.

Tas skaidro, ka savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielikuši pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, «sašķērēja» gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet pircēji neesot brīdināti, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.

Ventspils pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu izmaiņas, kuru rezultātā ar 2009. gada 1.februāri visiem patērētājiem tarifi kļūs vienādi. Kopējā maksa par vienu kubikmetru patērētā ūdens un kanalizācijas būs 1.29 Ls, neskaitot pievienotās vērtības nodokli 5%.

Līdz šim visām patērētāju grupām Ventspilī bija vienāds tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem - 0,46 Ls/m3, savukārt kanalizācijas tarifs bija atšķirīgs – iedzīvotājiem tas bija 0,55 Ls/m3, bet juridiskām personām un iestādēm, kas tiek finansētas no pašvaldības budžeta – 0.78 Ls/m3.

Līdz ar to ar 2009.gada 01.februāri kanalizācijas tarifa izmaiņas skars iedzīvotājus, bet ūdensapgādes tarifa izmaiņas – visus patērētājus:

•kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem pieaugs no 0.55 Ls/m3 + PVN 5% uz 0.78 Ls/m3 + PVN 5% (par 42%);

•ūdensapgādes tarifs visām patērētāju grupām pieaugs no 0.46 Ls/m3 + PVN 5% uz 0.51 Ls/m3 + PVN 5% (par 11%).

Iemesli nepieciešamībai mainīt Ventspils centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus bija saistīti ar augsto inflāciju valstī, skaidro ūdensapgādes uzņēmums ŪDEKA. Piemēram, pieaugušo būvdarbu izmaksu dēļ ir sadārdzinājušies Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta 2.kārtas ietvaros veicamie būvdarbi. Tāpēc PSIA „ŪDEKA” nākas piesaistīt papildus kredītresursus, lai nodrošinātu projekta mērķu sasniegšanu – dot iespēju aizvien vairāk ventspilniekiem saņemt kvalitatīvus centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, rekonstruējot un izbūvējot jaunus ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Tāpat arī pieaugušas energoresursu un darbaspēka izmaksas.

Pašvaldības kapitālsabiedrība Liepājas ūdens plāno 2013.gada pavasarī sākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Promenādē, kas ir viens no pilsētas centra aktīvākajiem kvartāliem.

«SIA Liepājas ūdens jau no deviņdesmito gadu vidus realizē apjomīgus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas projektus, kā rezultātā ir nomainīti vairāki desmiti kilometru ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas 18 kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā arī no jauna uzbūvētas divas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Šķēdē. Diemžēl jāatzīst, ka milzīgs darba apjoms vēl priekšā, lai varētu teikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Liepājā ir sakārtota pilnībā,» vēstulē Fontaine Ent. īpašniekam Stīnam Lorensam raksta PSIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus. Tādēļ saskaņā ar SIA Liepājas ūdens 2013. gada darba plānu ir paredzēts turpināt agrāk iesākto kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Liepājas pilsētā, tai skaitā arī Promenādē, kas sāksies jau pavasarī, solīts vēstulē.

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Š. g., 29.martā Ventspilī, starp Pašvaldības SIA Ūdeka un SIA Ostas celtnieks, Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, SIA T-Vita un SIA VIA tiks parakstīts būvdarbu līgums Ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un būvniecība 2007.gadā. Tie būs pirmie līgumi par šogad veicamajiem ūdenssaimniecības attīstības darbiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, II kārta ietvaros, Db.lv informēja Vides ministrija.

Līgumu kopējās izmaksas ar PVN ir 9 727 874,48 EUR, savukārt, ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektam Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, II kārta ir 85% no attiecināmajām izmaksām. Pārējos līdzekļus būvdarbos ieguldīs Ventspils pašvaldība. Līgumu ietvaros tiks veikta ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un būvniecība 13 pilsētas ielās un 3 daudzdzīvokļu māju iekškvartālos, kā arī rekonstruēs 3 kanalizācijas spiedvadus un 3 kanalizācijas sūkņu stacijas. Tostarp darbi tiks veikti vairākos lielos objektos, kas ir nozīmīgi gan pilsētas infrastruktūrai, gan iedzīvotājiem. Piemēram, būvdarbi notiks vienā no galvenajām tranzītielām - Durbes ielā posmā no Rūpniecības ielas līdz Dīķu ielai, kā arī divās centrālajās Pārventas ielās - Talsu ielā posmā no Talsu nr.39 līdz Dzintaru ielai un Tārgales ielā posmā no Talsu ielas līdz Kurzemes ielai.

Pašlaik Rīgā Šampētera un Pleskodāles rajonā notiek ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanas darbi. No plānotajiem 31.3km (11.6km ūdensvada un 19.7km kanalizācijas), šobrīd jau izbūvēti kopumā 21.7km cauruļvadu, tātad – divas trešdaļas. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanas darbus Šampēterī pilnībā plānots pabeigt šogad, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa.

Projekts tiek īstenots ar mērķi šajā rajonā ar centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināt ne tikai jauno apbūvi, bet arī to daļu iedzīvotāju, kas patlaban ņem ūdeni no individuālām grodu vai seklām urbtajām akām, bet neattīrītos notekūdeņus novada septiķos vai vienkārši atejas bedrēs. Tas rada ļoti augstu esošo individuālo ūdens ņemšanas aku piesārņošanās iespēju, jo, ņemot vērā relatīvi augsto gruntsūdens līmeni, notiek neattīrītu notekūdeņu infiltrācija augsnē un to nokļūšana gruntsūdeņos.

Līdz ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi vairāk nekā 5000 Šampētera iedzīvotāju būs iespēja saņemt šos pakalpojumus centralizēti. Netiešā veidā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūve veicinās arī citu infrastruktūras objektu attīstību, kas jau tagad vērojama Kalnciema ielas un Kārļa Ulmaņa gatves rajonā.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam – Hoijeres kundzes viesnīcas ēkai Liepājā - nosvinēti spāru svētki, informē pilsētas dome.

Kā norādīja būvnieks SIA "RERE MEISTARI", šobrīd procentuāli ir pabeigti 41% no paredzētajiem būvdarbiem, tostarp 22% no vispārējiem celtniecības un restaurācijas darbiem, kas ietver telpu pārbūves, pagraba izbūves, logu, durvju, sienu, griestu atjaunošanas darbus; 44% no ārējo inženiertīklu izbūves darbiem; 49% no pagalma labiekārtošanas darbiem; kā arī 89% no identificētajiem papildu darbiem, kas saistīti ar pamatu nostiprināšanu.

Šobrīd ir pabeigta lielākā daļa no ēkā paredzētajiem demontāžas darbiem, pamatu nostiprināšanas, ēkas pirmā un otrā stāva pārsegumu siju izbūves, protezēšanas, pastiprināšanas un nomaiņas.

Iekštelpās jau redzami iezīmējies manteļskurstenis un maizes krāsns. Paralēli tiek veikti jumta atjaunošanas darbi, kā arī uzsākti grīdu pamatnes izbūves darbi.

Ventspils pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēmis izskatīšanai pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu projektu, kas paredz pabeigt kanalizācijas tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām.

Ventspils ūdensapgādes uzņēmums pašvaldības SIA “ŪDEKA” tarifu projekts paredz sekojošas izmaiņas no 2009.gada 1.februāra: kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem pieaugs no 0,55 Ls/m3 + PVN 5% uz 0,78 Ls/m3 + PVN 5% (par 42%); ūdensapgādes tarifs visām patērētāju grupām pieaugs no 0,46 Ls/m3 + PVN 5% uz 0,51 Ls/m3 + PVN 5% (par 11%).

Ja sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinās plānotās tarifu izmaiņas, tad visas patērētāju grupas par vienu kubikmetru patērētā ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem maksās vienādu tarifu – 1,29 LVL + PVN 5%.

Plānotās kanalizācijas tarifa izmaiņas skars iedzīvotājus, bet ūdensapgādes tarifa izmaiņas – visus patērētājus.

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.