Tehnoloģijas

Nolemj kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz sauszemes robežas

LETA, 02.11.2023

Jaunākais izdevums

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ministru kabineta virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kuru mērķis ir kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tai skaitā robežuzraudzības tehnisko līdzekļu - klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai.

Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina VAS "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve sevī ietver arī elektroapgādes infrastruktūras izbūvi, optisko kabeļu tīklu infrastruktūras, datu pārraides infrastruktūras izbūvi, datu apstrādes iekārtu uzstādīšanu, perimetra uzraudzības infrastruktūras izbūvi - video novērošanas izveidi, kā arī dažādu sensoru uzstādīšanu.

Lai paātrinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu, likumā noteiktas tiesības aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, attiecīgi izmaksājot vienreizēju atlīdzību normatīvajos aktos enerģētikas un elektronisko sakaru jomā noteiktajā apmērā un kārtībā.

Tāpat likumā noteikti īpašs regulējums ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai un paātrināšanai.

Papildus minētajam, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību, novērstu valsts apdraudējumu un nodrošinātu ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, likumā noteikts, ka ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju būvniecību var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ uzņemsies finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.

Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sākusies sakaru torņu un pievadceļu projektēšana Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu sākusies sešu sakaru torņu un pievedceļu, kā arī patruļtakas projektēšana, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklējis Latvijas - Baltkrievijas robežu, informē Iekšlietu ministrija.

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).

Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.

Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Žogu uz Latvijas – Krievijas robežas būvēs Citrus Solutions un Hagberg Construction

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga pirmā prioritārā posma (57 km) izbūvei Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir saņemti četru pretendentu piedāvājumi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Atklātajā cenu aptaujā ir pieteikušies pietiekami daudz pretendentu, lai mums būtu cerība, ka žoga izbūves darbi tajos Latvijas – Krievijas robežas posmos, kuros nav nekādas robežapsardzības infrastruktūras, varēs sākties jau tuvāko mēnešu laikā. Līdztekus šai cenu aptaujai VNĪ turpina apzināt iepriekš paveikto un strādā pie risinājumiem, kas ļautu tuvāko mēnešu laikā aktivizēt būvdarbus,” skaidro Griškevičs.

Lai žoga izbūve noritētu raitāk, 57 km garais robežas posms ir sadalīts četrās daļās. Uz divām darbu daļām pieteikumus iesnieguši visi četri būvuzņēmumi, savukārt uz pārējām divām darbu daļām pieteikumu skaits ir mazāks.

Plānots, ka iesniegto pieteikumu izvērtēšana noslēgsies pēc divām nedēļām, ja nebūs nepieciešami papildu skaidrojumi no pretendentiem. Savukārt līgumi ar uzvarētājiem varētu tikt noslēgti līdz novembra beigām. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir zināmi uzvarētāji desmit lotēs no 14, tās kopumā veido 80 km.

Darbiem divās lotēs ir sludināta atkārtota cenu aptauja, bet vēl divas ir rezervētas sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Cenu aptaujas rezultātā tiks slēgti līgumi ar sešiem būvuzņēmumiem, kas attiecīgi būvēs žogu 80 km garumā.

“Cenu aptauju rezultāti rāda, ka ideja dalīt uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvējamo infrastruktūras apjomu lotēs un piesaistīt iespējami vairāk būvuzņēmumu, ir bijusi veiksmīga. Mēs redzam, ka Latvijas būvniekiem ir liela interese par piedalīšanos šajā projektā. Un iepirkuma rezultāti ļauj prognozēt, ka žoga izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas vietās, kur tā līdz šim nebija, sāksies jau pavisam drīz,” norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz Latvijas - Baltkrievijas robežas noteikts pastiprināts robežkontroles režīms

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta kārtējā sūdzība par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniedza ceļu būves firma SIA "Binders".

Tās saturs pašlaik nav publiski pieejams.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš tika saņemtas vairākas sūdzības no būvkompānijām par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu. IUB tās atzinis par pamatotām.

Tādēļ Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde vairākkārt sludinājusi konkursu no jauna vai pagarinājusi pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Pēdējo reizi pieteikšanās Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā tika noteikta līdz 20.februārim.

Rīgas dome šī projekta īstenošanai ieplānojusi vairāk nekā 44 miljonus eiro. Taču izskanējušas bažas, ka pašreizējais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), varētu neatbalstīt Eiropas finansējuma piešķiršanu šī projekta īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina metu konkursu gājēju un velosipēdistu tilta būvēšanai pāri Zundam Rīgā

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēgtajās Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietās uzstādīti betona aizslietņi

LETA, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā naktī ir apturēta Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbība uz Latvijas-Krievijas robežas un šajās vietās ir uzstādīti betona aizslietņi, intervijā Latvijas Radio informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka šajos robežpunktos strādājušie robežsargi tagad ir novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur jūtams liels nelegālās migrācijas spiediens.

Runājot par Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu, Kozlovskis pavēstīja, ka pagājušajā diennaktī no iekļūšanas Latvijā atturētas 129 personas, kuras mēģināja ienākt valstī no Baltkrievijas puses.

Kā ziņots, no šodienas stājas spēkā Latvijas valdības lēmums apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Latvija šādu lēmumu pieņēma saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru