Quantcast
Reklāmraksti

Noliktavu pārvaldības risinājumu efektivitāte ir pierādījusies

, 08.12.2017

Oļegs Nitišs, Fristads Kansas Production noliktavas un loģistikas nodaļas vadītājs, uzskata, ka lielākais Equinox Europe ieviestās noliktavu pārvaldības sistēmas VISION ieguvums ir ievērojama darba ražīguma palielināšanās

Jaunākais izdevums

Viens no Eiropā vadošo speciālo darba apģērbu ražošanas uzņēmumu grupas Fristads Kansas AB meitas uzņēmumiem Latvijā Fristads Kansas Production, kuram Rīgā ir centrālā izejmateriālu noliktava 4000 m² apmērā, ir ieviesis modernu noliktavu pārvaldības sistēmu no Equinox Europe, tādējādi par 30% palielinot noliktavas darba efektivitāti, samazinot kļūdas izejmateriālu atlases procesā, un par 10–15% samazinot izmaksas. Turklāt uzņēmuma loģistikas sektora veiksmīgā funkcionēšana kļuvusi par pamatu turpmākai attīstībai.

Fristads Kansas Production noliktavas un loģistikas nodaļas vadītājs Oļegs Nitišs skaidro, ka, augot uzņēmumam, arvien palielinājās arī darba apjoms, tādēļ radusies vajadzība parūpēties par darba efektivitāti un optimizēt Rīgā esošās centrālās noliktavas pārvaldības procesus. Līdz tam uzņēmumam nebija noliktavas pārvaldības sistēmas. Uzstādījumi tika ievadīti biznesa pārvaldības sistēmā Navision, taču ar to nepietika. Tika pieņemts stratēģisks lēmums iet līdzi laikam un ieviest specializētu, tieši noliktavas pārvaldībai paredzētu sistēmu, kas palīdzētu sakārtot gan esošos noliktavas darba procesus, gan samazināt zudumus, gan nodrošinātu veiksmīgu attīstību.

Equinox Europe ieviesto noliktavas pārvaldības sistēmu VISION izmantojam jau gadu, bet tā aizvien nebeidz mūs pārsteigt. Pirmais Fristads Kansas Production darbības optimizācijas projekts ir bijis veiksmīgs un attaisnojis visas cerības ar uzviju. Esam apmierināti ar programmatūras atbalsta operativitāti. Varam vērsties pēc palīdzības pie Equinox jebkurā diennakts laikā. Ja darbi ir saistīti ar programmēšanu, piesakām tos iepriekš, un „Equinox” speciālisti uzdevumu izpilda salīdzinoši īsā laikā. Agrāk, apkopojot pasūtījumus, kļūdas bija līdz 5%. Tagad tās ir gandrīz novērstas un ir 0,3–0,5%. Uzņēmumu darbība ir paplašinājusies, un līdz ar to attiecīgi palielinājusies centrālās noliktavas noslodze, bet esam aprēķinājuši, ka tiešais ekonomiskais ieguvums ir izmaksu samazinājums par 10–15%.

Veiksmīga un saplānota attīstība

O.Nitišs uzskata, ka lielākais ieguvums ir ievērojama darba ražīguma palielināšanās. Esam atbrīvojušies no daudzām darbībām, kuras līdz šim bija roku darbs. Darbības, kas agrāk radīja lieku satraukumu, tagad ir automatizētas un notiek it kā pašas par sevi, mēs pat tās neievērojam. Vadot ražošanas uzņēmumu grupas noliktavas un loģistikas sektoru, ļoti svarīgi ir tas, ka sistēma ļauj reālajā laikā veikt darba procesa monitorēšanu, pēc ievadītajiem parametriem sniedz atskaites jebkādā noliktavas darbības griezumā. Tagad redzam, ar ko konkrētā laikā nodarbojas darbinieki un cik laika nepieciešams attiecīgām darbībām. Varam vērot, analizēt, novērtēt un optimizēt cilvēkresursu izmantošanu, prognozēt un plānot nākotnes noslodzi, kā arī to, cik daudz cilvēku un resursu būs nepieciešams noteiktām operācijām.

Vajadzība pieaug

Rasa Beskajeviene, Equinox Europe direktore, stāsta, ka loģistikas automatizācijas un IT speciālistu komanda strādā jau vairāk nekā 20 gadu. Uzņēmums ne tikai izmanto tehniskos resursus un know-how priekšrocības, bet ir arī uzkrājis nenovērtējamu pieredzi, tāpēc ātri un precīzi tiek identificētas problēmas, kas rodas uzņēmumiem, kam pieder loģistikas termināļi un noliktavas, un klientiem piedāvā optimālus risinājumus.„Atkarībā no uzņēmuma lieluma (salīdzinājumam – Latvijā esošās milzīgās Maxima tīkla noliktavas un Fristads Kansas Production ražošanas uzņēmumu grupas vienīgā centrālā noliktava) noliktavu pārvaldības risinājumi ir atšķirīgi, taču optimizācijas uzdevums ir tāds pats – samazināt izmaksas, novērst kļūdas, no pārdesmit procentiem līdz pat vairākām reizēm palielināt noliktavas un loģistikas darbības efektivitāti. Equinox Europe noliktavu pārvaldības un automatizācijas risinājumus ir ieviesuši jau simtiem uzņēmumu visā pasaulē. Risinājumi ir sevi pierādījuši, tāpēc strauji aug šo pakalpojumu pieprasījums arī Baltijas valstu tirgos,” stāsta Equinox Europe direktore.

Pasaulē un Latvijā

Equinox Europe sniedz loģistikas optimizācijas pakalpojumus visā pasaulē – no Jaunzēlandes līdz Amerikai un Austrumeiropai. Uzņēmums integrē savu IT risinājumu – noliktavu pārvaldības sistēmu VISION – loģistikas un noliktavu uzņēmumu esošajās ERP sistēmās, ievieš automatizācijas iekārtas, kā arī visu ar loģistiku un uzglabāšanu saistīto pakalpojumu kopumu. Lietuvas Equinox Europe attīsta un ievieš savu noliktavu pārvaldības sistēmu visām Equinox filiālēm pasaules tirgos un ir atbildīgs par Austrumeiropas reģionu – sadarbojas ar Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Ukrainas, Čehijas, Ungārijas un trīs Baltijas valstu uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tendences mainās – šobrīd modē elastīgs darba laiks

Ingrīda Drazdovska - DB redaktore, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko nozīmē efektivitāte, kā to uzlabot un kā nepārspīlēt, eksperti sprieda Dienas Biznesa un Bite Latvija rīkotajā seminārā Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas.

Efektivitāte palīdz strādāt produktīvāk, ietaupīt laiku, piedāvāt labāku produktu klientiem, un lielā mērā šo procesu palīdz attīstīt tehnoloģijas.

«Efektivitāte ir nebeidzams process. Tas ir interpretējams jēdziens – kādam tā ir laika ekonomija, citam kvalitatīvāks produkts. Uzņēmumiem efektivitāte ļoti cieši saistās ar iespēju samazināt izmaksas, kas nozīmē arī iespēju vairāk nopelnīt,» saka Daina Lūka, SIA Bite Latvija Biznesa segmenta produktu attīstības komandas vadītāja. Viņa uzsver, ka, padarot procesus efektīvus, ir jāsaprot, kas ir fokuss.

Bite parasti nedara visu reizē. Tas palīdz iedzīvināt efektīvo procesu uzņēmuma iekšienē – jo vienkāršāks tas būs un pa daļām, jo darbinieki to vairāk izmantos. «Arī mazas izmaiņas var dot lielu labumu,» piebilst D. Lūka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group Rīgā īstenos vērienīgu augstplauktu noliktavu projektu

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajam alkoholisko dzērienu ražotājam un izplatītājam "Amber Beverage Group" (ABG) izveidojot jaunu uzņēmumu "Amber Real Estate", kas specializējas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanā, uzsākta vērienīga augstplauktu noliktavas projektēšana, informē grupas komunikācijas vadītāja Sabīne Rutka.

Uzņēmums apgūs 8,9 hektāru platību netālu no Rīgas ostas teritorijas un tuvāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt noliktavu kompleksu. Kopējās investīcijas varētu sasniegt aptuveni 30 miljonus eiro.

"Jau pirms Covid-19 pandēmijas mēs pieņēmām lēmumu ieguldīt ievērojamas investīcijas automatizētas noliktavas izveidē, ņemot vērā "Amber Beverage Group" globālās attīstības ambīcijas, kā arī, domājot par loģistikas procesu efektivizēšanu un izmaksu optimizāciju," atklāj "Amber Beverage Group" finanšu un operatīvā direktore Jekaterina Stuģe. "Arī iestājoties Covid-19 krīzei, mēs esam pārliecinājušies par mūsu lēmuma pareizo virzienu, ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu klientu servisu pat brīžos, kad tiek izziņota globāla pandēmija," stāsta Jekaterina Stuģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.

Nepienācīgi apsaimniekoti

Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvienojot spēkus, Baltijas kapitāla tirgus attīstības potenciāls ir milzīgs

ERAB Baltijas biroja vadītājs Mati Hīrinens (Matti Hyyrynen), 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā kvalitātē norisinās šo uzņēmumu pārvaldība un kā celt to vērtību starptautiskā mērogā. Viens no starptautiskajā praksē pierādītiem veidiem, kā uzlabot uzņēmumu darbības kvalitāti un to pienesumu valsts ekonomikai kopumā, ir to iesaiste kapitāla tirgū, proti, kotēšana biržā. Valsts lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā ievērojami palīdzētu veicināt akciju tirgu, piesaistot ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu investorus, kā institucionālos, tā privātos. Pašreiz pastāv spēcīgs pieprasījums, tostarp no reģionālajiem un vietējiem pensiju fondiem, tādēļ būtu jāstrādā pie fondiem pievilcīgiem piedāvājumiem, tas ir iespējams tikai ar lielo uzņēmumu iesaisti.

Pagājušā gada novembrī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja sapratnes memorandu, lai stiprinātu savu ekonomiku un stimulētu investīciju ienākšanu Baltijas valstīs. Puses vienojās saskaņot kapitāla tirgus tiesiskos regulējumus, tādējādi likvidēt esošos investīciju šķēršļus un izveidot nepieciešamo tirgus infrastruktūru. Izveidojot vienotu Baltijas valstu kapitāla tirgu, tiek apvienotas visu trīs valstu stiprās puses, tādējādi pārvarot tos ierobežojumus, ar kuriem bieži sastopamies valstu mazā mēroga dēļ.

Skatoties uz valsts īpašumtiesībām uz uzņēmumiem, pēdējo desmit gadu laikā daudzu valstu pieeja ir mainījusies. Lai arī lielākā daļa valsts uzņēmumu darbojas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, šodienas uzmanības centrā daudz mazāk ir pilnīga privatizācija, bet gan tiek likts uzsvars uz uzņēmumu darbības uzlabošanu un ārējā kapitāla piesaistīšanu, pilnībā neatsakoties no galveno stratēģisko uzņēmumu kontroles. Tādējādi lielo valsts uzņēmumu kotēšanās biržā kļūst par dabisku izvēli, kas ceļ uzņēmuma vērtību un veiktspēju, jo vienlaikus tiek paaugstināti to pārvaldības standarti. Kotēšanās biržā paredz stingru tirgus disciplīnu, padarot uzņēmumu pārvaldību atbildīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.

«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.

Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienots Rail Baltica līnijas infrastruktūras pārvaldītājs veicinātu biznesa attīstību Baltijas valstīs.

Tā nesen paneļdiskusijā norādījis pētījuma par daudzmiljardu (kas to zina, cik vajadzēs pie esošā būvniecības cenu kāpuma) projekta infrastruktūras pārvaldības modeli izstrādātāja Atkins direktors Kriss Dokers. (LETA) Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail ekspertiem šī visai pašsaprotamā lieta gan bija skaidra vēl pirms pētījuma veikšanas – jau pirms diviem gadiem. Tāpat kā bija skaidrs, ka kādai no iesaistītajām pusēm (valstīm) izpētes secinājumi var arī nebūt politiski pieņemami un tiem būs tikai rekomendējošs raksturs. (DB 19.08.2017.) Līdz ar to pašreiz (tāpat kā pirms pāris gadiem) galvenais jautājums ir, vai visu Baltijas valstu valdības būs gatavas atbalstīt piedāvāto infrastruktūras pārvaldības modeli politiskā līmenī, paneļdiskusijā atzīmēja Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Vēl tikai jāpiemin tāds «sīkums», ka Atkins pakalpojumi izmaksāja «nieka» 390 tūkst. eiro. Tas gan nebūt nenozīmē, ka britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmuma darbs būtu bijis veltīgs. Droši vien, ka pētījuma gaitā iegūtajiem datiem atradīsies visai labs pielietojums. Stāsts ir par kaut ko citu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - 20 vērtīgākie uzņēmumi Latvijā

Žanete Hāka, 18.10.2017

1. AS Latvenergo

Uzņēmuma vērtība: 1,75 miljardi eiro

Vērtības izmaiņas gada laikā: 34%

Apgrozījums 2016.gadā: 931,6 miljoni eiro

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja projekta Vienotā datu telpa īstenošanu, kuram plānots piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 3,4 miljonu eiro apmēra.

Projekta galvenais mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbības spēju uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī publisko un atkal izmantojamo datu pieejamības nodrošināšana, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrija uzskata, ka projekta īstenošana ļaus risināt vairākas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) problēmas. Piemēram, nepietiekama datu izplatīšanas veiktspēja un efektivitāte valsts reģistros, nepietiekama atvērto datu publicēšana un nepietiekama sadarbošanās spēja starp esošajām informācijas sistēmām, kas nodrošina datu apmaiņu starp iestādēm un e-pakalpojumu darbību.

Projekta pieteikumā izcelti tādi mērķi kā Valsts informācijas sistēmu savietotāju modernizēšana, datu izplatīšanas veiktspējas un efektivitātes uzlabošana, atvērto datu nodrošināšana sabiedrībai un citi plānotie guvumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

New Hanza Capital iegādājas loģistikas kompleksu Rīgā

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma darbības mērķu īstenošanu, New Hanza Capital papildinājis tās pārvaldībā esošo īpašumu portfeli ar loģistikas kompleksu Rīgā, kuru veido noliktavu ēkas Maskavas ielā 462 un Maskavas ielā 464A, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Īpašums iegādāts izsolē par 4,6 miljoniem eiro, kā arī veikti mazāki papildu ieguldījumi saistīto būvju iegādē.Loģistikas kompleksa teritorija aizņem 12,55 hektārus un tajā atrodas trīs modernas noliktavu ēkas ar biroju telpām, kuras celtas pēdējo 10 gadu laikā.

Šo ēku kopējā iznomājamā platība sasniedz 26 000 m2 un lielākais nomnieks ir viens no vadošajiem auto nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs Latakko, SIA. Teritorijā atrodas arī mazvērtīga apbūve, kuru plānots demontēt, atbrīvojot 7,5 hektāru lielu zemes gabalu attīstībai.

Līdz ar to, šobrīd jau ir uzsākti vēl vienas 25 000m2 lielas A klases noliktavu ēkas projektēšanas darbi.Loģistikas komplekss Rīgā ievērojami papildina New Hanza Capital iznomājamo noliktavu telpu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» par 50 000 eiro vienu no vecajām saldētavām plāno pārbūvēt par noliktavu un izbūvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu zibensaizsardzības sistēmu, pastāstīja kompānijas īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka «Rūjienas saldējuma» ražotnei šogad ir uzlikts jauns jumts un tagad ir nepieciešams uzstādīt jaunu zibensnovedēju. Vienlaikus vienu no «Rūjienas saldējums» vecajām saldētavām plāno pārveidot par noliktavu, lai sakārtotu preču plūsmas.

Miezis piebilda, ka ražotnes jumta nomaiņa bija starp uzņēmuma šā gada lielākajiem investīciju projektiem. «Rūjienas saldējums» ražotnei nesen nomainīti arī logi un durvis, ievērojami paaugstinot siltumefektivitāti. Kopējās šajā projektā ieguldītās investīcijas viņš pagaidām nevarēja nosaukt.

Pēc kompānijas īpašnieka paustā, uzņēmums nākamgad plāno uzbūvēt jaunu noliktavu tieši blakus ražotnei. Šāds projekts saistīts ar saldējuma bumbiņu «Mini Melts» realizācijas paplašināšanos, kuras kompānija patlaban realizē jau 27 valstīs. «»Mini Melts« saldējuma bumbiņām ir atšķirīga uzglabāšanas temperatūra, Tāpēc mēs būvēsim jaunu noliktavu Rūjienā, kurā būs iespējams uzglabāt gan mūsu zīmola saldējumu -20 grādu temperatūrā, gan »Mini Melts« saldējumu, kam nepieciešama -35 grādu temperatūra,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru