Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Lūšu medību sezona sākās 1. decembrī un pavisam jau nomedīts 31 dzīvnieks, kas ir gandrīz puse no pieļaujamā lūšu nomedīšanas apjoma, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lielākais dzīvnieku skaits ir nomedīts Latvijas austrumdaļā – Vidzemē un Latgalē, bet Kurzemē tikai 2. Tas ir saistīts ar lūšu izplatības dabīgo areālu, jo šo dzīvnieku izplatības blīvums vēsturiski lielāks ir Latvijas ziemeļu – ziemeļaustrumu rajonos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Valsts meža dienests ir apstiprinājis, ka 2005./2006. gada medību sezonā (līdz 31.03.2006.) lielākais pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms ir 70 dzīvnieki. Iepriekšējā sezonā šis skaits bija 50. Lūšu medības nav atļautas Bauskas, Jelgavas virsmežniecību teritorijās un tajā Rīgas rajona daļā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā. Ar likumu lūšiem noteikts īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama dzīvnieka statuss, tādēļ Valsts meža dienests piedalās lūšu monitoringā (populācijas stāvokļa sistemātiskā pētīšanā) un, pamatojoties uz to, nosaka ikgadējo lielāko pieļaujamo nomedījamo lūšu skaitu. Šajā medību sezonā pieļaujama 70 lūšu nomedīšana. Tas ir par 20 vairāk kā iepriekšējā gadā, jo lūšu daudzums Latvijā, raugoties ilgākā termiņā, pieaug, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

No pagājušā gada sākuma līdz šā gada 18. martam Latvijā bijis viens gadījums, kad no Īslandes ievesta vaļa gaļa – kopumā 250 kg.

Par to Db informē Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Komunikāciju daļa, atsaucoties uz Muitas pārvaldes datiem.

Lai izvestu vai ievestu Latvijā kādu CITES konvencijā (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Vašingtonas konvencija)) iekļautu dzīvnieku vai augu, vai no tā iegūtus produktus, ir nepieciešama speciāla atļauja, kas apstiprina, ka tie ir legāli nomedīti, iegūti vai izaudzēti, skaidro VID. Atļaujas izsniedz katras valsts uzraudzības institūcijas CITES konvencijas jautājumos un Latvijā tā ir Dabas aizsardzības pārvaldes plānojumu un atļauju nodaļa. Tā kā vaļi ir iekļauti CITES konvencijas A pielikumā, to importa gadījumā ir nepieciešama galamērķa dalībvalsts importa atļauja un trešās valsts saskaņā ar CITES konvenciju izsniegtā eksporta atļauja (oriģināls) vai reeksporta sertifikāts (oriģināls). Savukārt, ja CITES īpatņus ieved no jūras, kā tas ir bijis arī šajā gadījumā, tad ir nepieciešama tikai galamērķa dalībvalsts importa atļauja. Šajā gadījumā tika izsniegta un VID amatpersonām muitas procedūras laikā uzrādīta Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta CITES importa atļauja.

No 2015. gada 20. novembra līdz šā gada 5. februārim Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 7871 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugu, informē dienesta pārstāvji.

Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedīti vairāk nekā 3000 sieviešu kārtas meža cūku.

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu.

Šī projekta izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Komisija.

Samaksu mednieki varēs saņemt arī par februārī un martā nomedītajām sieviešu kārtas meža cūkām.

Lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas. Samaksa par šajā mēnesī nomedīto sieviešu kārtas meža cūku tiek veikta nākamā mēneša beigās (piemēram, samaksu par februārī nomedītajām meža cūkām mednieki saņems marta beigās). Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.

Ar 1. septembri sākas aļņu un staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņu medības ilgst līdz 15. decembrim, bet staltbriežu buļļu medību sezona līdz 31. janvārim. Savukārt staltbriežu teļus un govis ir atļauts medīt no 15. augusta līdz 31.decembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Katru gadu pēc uzskaitīto dzīvnieku skaita Valsts meža dienests nosaka maksimāli pieļaujamo nomedījamo limitēto dzīvnieku skaitu. Šajā medību sezonā pavisam atļauts nomedīt 3 166 aļņus un 5 787 staltbriežus. Iepriekšējā medību sezonā bija atļauts nomedīt 3 271 alni un 5 345 staltbriežus, reāli tika nomedīti 2 667 aļņi un 3 815 staltbrieži.Pēc šī gada uzskaites datiem pavisam ir uzskaitīti 14 144 aļņi un 31 236 staltbrieži, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Saeimas deputātiem pēc Saeimas kārtības ruļļa paredzētas kompensācijas par dzīvokļa īri vai viesnīcu, un deputāti, cik vien iespējams cenšas tās izmantot pilnībā. Gandrīz puse deputātu ik mēnesi dzīvokļa īres kompensācijā saņem līdz pat 388 latiem, raksta Neatkarīgā.

Uz dzīvokļa īres vai viesnīcas izdevumu kompensāciju ir tiesības pretendēt deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā, bet kuriem tautas kalpu pienākumu realizēšanai ir nepieciešama dzīvesvieta arī galvaspilsētā. Lai gan šogad vienreiz jau samazinātas kompensāciju summas, tās joprojām ir ievērojamas. Lai gan kopumā dzīvokļa īres kompensācijas saņem tikai puse deputātu, tās gandrīz visiem ir tuvu atļautajiem 388 latiem.

Tāpat deputātiem maksā arī citas kompensācijas, piemēram, transporta izdevumu kompensācija lielākai daļas deputātu izmantota maksimāli – atļauti ir 179 lati. Tāpat deputāti var izmantot ik mēnesi 135 latus «reprezentācijas izdevumiem,» kurus var tērēt kā vēlas, jo par tiem nav jāatskaitās.

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Papildināta no 7. rindkopas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt Latvijas Krājbanka maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte, skaidro FKTK pārstāvji, aicinot personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.

Publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši FKTK pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Līdz ar nekustamo īpašumu tirgus augšupeju potenciālie pārdevēji arvien vairāk cer uz trekno gadu atgriešanos un pārvērtē savus īpašumus, nosakot tiem neadekvāti augstu cenu, norāda Arco Real Estate komercplatību tirdzniecības un nomas nodaļas investīciju konsultante Liene Meldere.

Minētā tendence novērota daudzstāvu ēku (dzīvojamo telpu, biroju) apbūves, kā arī komercapbūves zemju segmentā, kur īpašnieks nereti cenu nosaka, nevis balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem un iespējamo ekonomisko atdevi potenciālajam investoram, bet pamatojoties vien uz sev zināmiem kritērijiem, to skaitā – pirms krīzes ieguldītajiem naudas līdzekļiem, vēsturisko vērtību vai iespējamo nākotnes vērtību īpašuma apbūves gadījumā.

«Krīze nekustamo īpašumu jomā ir beigusies, taču ir iestājusies stagnācija, un, lai gan tai nenoliedzami sekos tirgus izaugsme, apbūves zemju, kā arī biroju un daudzdzīvokļu ēku īpašnieki visbiežāk pārvērtē savus īpašumus. Visi cer uz mistisko investoru, kurš ir ne tikai pārdabiski bagāts, bet arī muļķis, kas īpašumus Latvijā iegādājas, nevērtējot ne cenu, ne ekonomiskos ieguvumus,» uzsver Arco Real Estate speciāliste.

Provokatīvu aicinājumu sociālajā tīklā Twitter izteicis politiskais konsultants un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks - viņš aicina legalizēt marihuānas apriti, tā Latvijā uzlabojot ekonomisko situāciju, raksta laikraksts Diena.

Šādu ierosinājumu asi kritizē Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna, kā arī Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, norādot, ka ekonomisko situāciju valstī uzlabos akcizēto preču nodokļu iekasēšanas efektivizēšana, bet par «zālītes» legalizēšanu jāaizmirst.

«Tas ir absurds! Valstis, kuras tam ir gājušas cauri, ir nonākušas pie secinājuma, ka narkotiku legalizēšana nav vajadzīga,» norāda daktere A. Stirna, atgādinot, ka aptuveni 80% heroīna lietotāju kādreiz ir sākuši ar it kā nevainīgu «kāsīša uzvilkšanu» un ka ik mēnesi Holandē no legalizētās narkotikas lietošanas mirst vidēji 30 cilvēki.

Žurnāla Road&Track rīkotajās sacīkstēs Bugatti Veyron piekāpies Dodge Viper modificētai versijai – Hennessey Venom 1000 TT.

ASV auto žurnāla rīkotajās sacīkstēs noteikumi bija vienkārši – kurš no ikdienas lietošanai atļautajiem superauto spēs visātrāk sasniegt 200 jūdzes stundā ātrumu (321 km/h). Sacensību vajadzībām tika izmantots ASV militāro spēku lidlauka skrejceļš, kas piedāvā vairāk nekā 4700m garu taisni, Db.lv informēja Dodge pārstāvji Latvijā.

Piedalīties sacīkstēs tika aicinātas tikai sešas automašīnas, kuras ir spējīgas sasniegt vismaz 320 km/h ātrumu – Dodge Viper Hennessey Venom 1000 Twin Turbo, Bugatti Veyron, Lamborghini Murcielago, Lingenfelter Corvette, Ruf RT 12 Porsche un Mercedes-Benz SLR McLaren. Sacīkšu braucējs Stīvs Millens (Steave Millen), kurš ir piedalījies arī slavenajās LeMans 24 stundu sacīkstēs, uzņēmās testa pilota lomu un veica visus ieskaites braucienus.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti noteikumi par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautajiem komercdarbības veidiem un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosaka muitas kontroles zonas un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā.

Saskaņā ar noteikumiem muitas kontroles zonas nosaka VID Galvenā muitas pārvalde neatkarīgi no tā, kā valdījumā atrodas attiecīgā teritorija. Savukārt atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz, groza un anulē VID teritoriālā iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas muitas kontroles zona. Muitas kontroles zonas statusu atsevišķām teritorijām nosaka, lai muitas iestādes veiktu kontroli ārvalstu precēm pirms preču izlaišanas Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā, kā arī Kopienas precēm pirms preču izvešanas no ES muitas teritorijas.

Muitas kontroles zonas robežu apzīmēšanai dabā izmanto informācijas zīmi, kas noteikta noteikumu pielikumā. Atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz komercdarbības veidiem, kuriem nepieciešams VID valdījumā esošā kontroles zonā vai tās daļā nodrošināt atsevišķu nodalītu patstāvīgu vietu. Lai šādu atļauju saņemtu, komersantam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz iesniegumu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.

Tiešsaistes reģistrs pirmo reizi sniedz publisku pieeju informācijai par zāļu klīniskajiem pētījumiem, kas reģistrēti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Īslandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā, DB informē Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Sanita Skaidrā.

Pirms tam informāciju par zāļu pētījumiem pacienti varēja saņemt tikai no sava ārstējošā ārsta, ja tas bija iesaistījies pētījuma veikšanā.

ES klīnisko pētījumu reģistrā pieejamā informācija tiek iegūta no ES klīnisko pētījumu datubāzes EudraCT. Šo informāciju sniedz klīniskā pētījuma sponsors, un tā ir klīniskā pētījuma pieteikuma sastāvdaļa, kas jāiesniedz kompetentajai institūcijai, lai iegūtu atļauju veikt klīnisko pētījumu.

Šobrīd publiski nav pieejama informācija par visiem datu bāzē esošajiem klīniskajiem pētījumiem, jo dati tiek publiskoti pakāpeniski, sākot ar jaunākajiem atļautajiem pētījumiem.

Katru gadu ES tiek apstiprināti aptuveni 4 tūkst. klīnisko pētījumu. Vairums no tiem ilgst 2–3 gadus, līdz ar to vienlaicīgi noris aptuveni 10 tūkst. zāļu klīnisko pētījumu. Šobrīd Latvijā notiek apmēram 170 starptautiski daudzcentru zāļu klīniskie pētījumi.

Sākoties 2012. gadam, Valsts augstākās amatpersonas izteikušas gatavību atbalstīt lauksaimnieku cīņu Briselē par taisnīgākiem tiešmaksājumiem.

Atbalstu zemniekiem izteicis gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Biedrības Zemnieku saeima rīkotajā ikgadējā Latvijas lauksaimnieku Jaungada ballē Jelgavas pilī lauksaimnieki no visas Latvijas atzina, ka 2011. gads atmiņās paliks ar cīņu par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politiku, kurai īpaši nozīmīgs ir valdības atbalsts.

Apsveikumā lauksaimniekiem Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: «Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Zeme un latvietība ir zināmi sinonīmi, kas izsaka mūsu tautas mentalitāti un patiesās vērtības. Lai nodrošinātu lauksaimniekiem taisnīgus konkurences apstākļus platību maksājumos no Eiropas Savienības, vēlreiz apliecinu, ka šajā gadā viens no Latvijas valsts amatpersonu un nozares pārstāvju galvenajiem uzdevumiem būs aktīva viedokļa paušana un aizstāvēšana Eiropas Savienības insititūcijās par situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā. Mūsu pozīcija sarunās būs nemainīga – Eiropas tiešo maksājumu politikai jābūt taisnīgai pret Latvijas lauksaimniekiem.»

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Pavasarī uz braucamās daļas fotoradaru tuvumā plānots krāsot norādes par atļauto ātrumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Krāsojums nepieciešams, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka cilvēks, ieraugot to radaru, dažkārt apjūk, nesaprot, ar kādu ātrumu tad īsti viņš drīkst braukt, intervijā laikrakstam atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

«Un tad sastresojas un «dod pa presēm»... respektīvi, ja viņš bremzē, labāk lai viņš nomet ātrumu uz atļautajiem 70 km/h, nevis uzreiz uz 50. Un ir vēl viena lieta, ko es gribu ieviest, – t. s. no punkta uz punktu radarus. Tas nozīmē, ka auto tiek fiksēts, iebraucot konkrētajā apdzīvotajā vietā un arī izbraucot no tās. Tad var aprēķināt vidējo ātrumu, ar kādu viņš ir braucis cauri šai apdzīvotajai vietai. Jo mums jau nevajag, lai tas šoferis piebremzē pirms radara un tad atkal spiež pedāli grīdā! Mums ir nepieciešams, lai Latvijā samazinātos vidējais braukšanas ātrums! Šī prakse labi strādā Itālijā, Francijā, Beļģijā u. c. Ar to sāksim nodarboties nākamajā – 2016. – gadā», saka A.Lukstiņš.

Jaunais Peugeot kompaktklases universālis 308 SW ir pilnīgi citāds nekā 308. sērijas piecdurvju hečbeks.

Par spīti tam, ka abi modeļi tehniski un arī vizuāli ir teju identiski izstrādājumi, tiem ir tik kardināli atšķirīgi dzīves uzskati, it kā katram no tiem būtu savs bioloģiskais tēvs. Jaunais franču kompaktklases universālis brauks un stūrēsies ne tik pārliecinoši un droši kā piecdurvju hečbeks, toties varēs padižoties ar iespaidīga izmēra salonu gan pasažieriem, gan līdzpaņemtajām mantām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vispirms jāsāk ar to, ka ļoti sen Peugeot zīmolam nav bijis tik mūsdienīga un saimnieciska modeļa, kāds ir jaunais 308 SW. Zem elegantās un proporcionālās auto virsbūves paslēpts pavisam citāds auto nekā 308. piecdurvju hečbeks. Jau no ārpuses ir skaidri noprotams, ka universālis ir kārtīgi pieaudzējis savus apkārtmērus, ko samērā viegli atļauj paveikt jaunā koncerna PSA modulārā platforma. Pēc papīriem 308 SW garums sasniegs 4,58 metrus, bet riteņu bāze būs par iespaidīgiem 11(!) centimetriem garāka nekā piecdurvju hečbekam. Līdz ar to tie autoentuziasti, kuri pamatoti pārmeta, ka 308. hečbekā otrajā rindā vietas ir ļoti maz, turklāt arī iekļūšana un izkļūšana pa aizmugurējām durvīm ir gaužām neērta, to vairs nevarēs pārmest jaunākajam radiniekam ar universāla pēcpusi. Aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis 308 SW ir ievērojami lielāks un vietas uz aizmugurējā sēdekļa pat gara auguma pasažieriem būs gana daudz. Protams, līdz limuzīna ērtībām ir tālu, jo kā gan citādi Peugeot inženieriem zem 308 SW čaulas izdotos paslēpt 610 litru lielu bagāžas nodalījumu, ko vajadzības gadījumā var palielināt līdz 1660 litriem. Līdz ar to 308 SW atšķirībā no 308 hečbeka teicami iekļaujas ģimeņu auto kategorijā, kurām ir vitāli svarīgs ne tikai auto izskats un motorizācijas programmas daudzveidība, bet arī kārtīgs bagāžnieks, lai tajā varētu satūcīt kaudzi dažādu mantu un priekšmetu. Atbilstoši daudzveidīgajam motoru klāstam un aprīkojuma variācijām 308 SW cenas diapazons svārstīsies, sākot no 15 619 eiro līdz 26 459 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.martā, pauda konceptuālu atbalstu iniciatīvai palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, informē komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Viņš uzsver, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai mazinātu lielo ziedotāju ietekmi partijās. Par likumprojekta virzību atbildīgā Valsts pārvaldes komisija gan tiks aicināta vērtēt, vai piedāvātais valsts budžeta finansējuma palielinājums sasniegs iecerēto mērķi un novērsīs šauru interešu grupu ietekmi uz partiju darbību. K. Šadurskis uzsvēra, ka, palielinot valsts budžeta finansējumu, būtu jārisina arī jautājums par zemākiem atļautajiem privātpersonu ziedojumu limitiem.

Komisijas sēdē arī tika pausts viedoklis, ka jaunā kārtība par finansējuma palielināšanu būtu jāattiecina uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

«No LVC CPP daļas saņēmu divu transporta uzskaites punktu (A1 – Vitrupe, A3 – Inciems) vienas dienas (piektdiena, 2013. gada 13. septembris) pilnus datus amatiera apstrādei piemērotā (exel tabula) formātā. Pafiltrēju, pašķiroju un atradu šo to, kas iepriekš zīmēto mūsu ātruma ieraduma ainu ļauj precizēt, dažās detaļās, iespējams, skatīt optimistiskāk,» tā Latvijas Avīzē publicētā rakstā skaidro Atis Jansons.

«Pirmkārt – publiski pieejamajās (lceli.lv) tabulās redzamo vidējo ātrumu, ar kuru tiekam baidīti, neapšaubāmi krietni paaugstina relatīvi neliela «ekstrēmistu» grupa. Arī motociklisti, kurus no šādas tabuliņas tomēr iespējams «izvilkt». Starptautiskajā Tallinas šosejā šie gan nav līderi (dienas rekords tikai 132 km/h pret ātrākā auto 158 km/h), bet klusajā Valmieras trasē gan aizņem visu goda pjedestālu ar skaitļiem virs 150. Automobilistu šajā grupā maz. Bet katrs tāds vidējo skaitli paaugstina ievērojami,» viņš skaidro rakstā.

Otrkārt – pavisam nepārprotami iezīmējoties vieglo auto vadītāju lielākās daļas vēlme tomēr atrasties kādu gabaliņu virs limita. «Šoreiz 85 procentu akceptēto līmeni varu aprēķināt pavisam precīzi. Un tas ir 108 km/h Valmieras un 104 km/h Tallinas trasē,» secinājis A. Jansons.