Jaunākais izdevums

Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novada pašvaldība nomniekam nodevusi ražošanas ēku "Jaunie Grantskalni", kas uzbūvēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektā, informē pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Ēku ražotnes attīstībai no pašvaldības nomās SIA "Cewood". ""Cewood" ir pašvaldībai uzticams sadarbības partneris, ko pierādījis ar līdzšinējo sadarbību blakus esošā pašvaldības ar ERAF atbalstu būvētā cietā seguma laukuma un elektrības pievada nomā," teikts pašvaldības paziņojumā.

"Cewood" valdes loceklis Ingars Ūdris informē, ka uzņēmums plāno ēku ar starpsienu konstrukcijas palīdzību nodalīt divās daļās, kur vienā pusē strādās mehāniskā darbnīca, bet otrā no uzņēmuma saražotajām fibrolīta plātnēm ražos īpašus dizaina elementus speciālpasūtījumiem.

Aploka skaidro, ka projekts "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" ir izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, un tā mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā.

Projekts vērsts uz vairāk nekā 32 uzņēmumiem novadā, kuru pamatdarbības jomas saistītas ar ražošanu, pārvadājumiem un citām novada attīstībai svarīgām nozarēm, kā arī potenciālajiem komersantiem, investoriem, vietējiem uzņēmumiem un projekta sadarbības partneriem. Īstenojot projektu, visiem iesaistītajiem uzņēmējiem ir jānodrošina arī savs ieguldījums - jaunas darba vietas un investīcijas. Kopumā visā projektā tie ir 10 miljoni eiro investīciju un 111 darba vietas.

Ražošanas ēku tehniskās dokumentācijas autors ir SIA "Angāri", būvdarbus objektā veica SIA "RRKP būve", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvuzraugi LV".

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, būvniecības materiālu ražotāja SIA "Cewood" apgrozījums 2021.gadā bija 10,18 miljoni eiro, peļņa - 1,59 miljoni eiro. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, tā pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro. Uzņēmums pieder SIA "Jaunlaicenes kokogles".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes Radīts Valmieras novadā lietošanas tiesības

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" un tās angliskās versijas "Origin - Valmiera Region" lietošanas tiesības, informē pašvaldības digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.

Tas dod iespēju uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā, proti, reklāmas materiālos, uz iepakojuma, izmantot preču zīmi, tādējādi norādot uz produktu izcelsmes vietu - Valmieras novadu.

Pirmie preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" lietošanas tiesības saņēma 14 vietējie ražotāji: SIA "Naukšēni", SIA "Bauņu sēta", SIA "Trīs ozolzīles", SIA "Atspole", SIA "pesto.lv", zemnieku saimniecības "Mežmalas - 1", "Mežvijas", "Kaņepītes" un mājražotāji Tatjana Kotova, Sandriņas ievārījumi, Gundars Bergs, Alise Zariņa, Aiga Stiere, Dace Šulce.

Preču zīmes mērķis ir veicināt vietējo Valmieras novada ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī stiprināt Valmieras novada vietas tēlu vietējā un ārvalstu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes putnu fermas IPO mērķis ir saražoto olu daudzumu palielināt par 60%

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību no šā gada jūnija sācis jaunu iniciatīvu, kuras ietvaros katrs Olaines novadā deklarētais jaundzimušais saņems pūriņu ar mazulīša aprūpei nepieciešamām lietām vairāk nekā 50 eiro vērtībā.

Ņemot vērā Olaines novadā deklarēto jaundzimušo skaitu, gadā tie būs vismaz 200 pūriņi, to kopējai vērtībai pārsniedzot 10 000 eiro. Katrā pūriņā iekļautas pirmās zīdaiņu drēbītes, sedziņa, rotaļlieta, higiēnas preces un citas jaundzimušā aprūpei nepieciešamas lietas.

“Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels prieks un arī atbildība. Jauna ceļa sākumā ikvienam ir vajadzīgs iedrošinājums – kur nu vēl sākot kaut ko tik varenu kā dzīve. Tāpēc esam priecīgi, ka varam sniegt savu atbalstu ģimenēm mazā cilvēka pirmajos dzīves brīžos. Mūsu dāvātais pūriņš kalpos kā neliels atspaids ģimenei, apliecinot, ka Olainē, Latvijas farmācijas galvaspilsētā, katrs jauns iemītnieks ir mīļi gaidīts un šeit ir atbalstoša vide, kurā viņam augt un īstenot savus sapņus,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā lielākajam grillogļu ražotājam Baltijā – SIA KRK Vidzeme apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

SIA KRK Vidzeme ražo augstas kvalitātes kokogles, kas tiek izmantotas pārtikas grillēšanai. Uzņēmums ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti. Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Papildu Luminor piešķirtajam finansējumam, uzņēmums ir piesaistījis arī ALTUM kredīta garantiju.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grillogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, tādejādi apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Šobrīd sadarbojamies ar ekskluzīviem dīleriem, pārdošanas ķēdēm un vairumtirgotājiem visā Eiropā. Luminor piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA KRK Vidzeme valdes loceklis Andris Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ražošanas ēka Nr. 6, kas atrodas Ventspils brīvostas industriālajā zonā, ir nodota ekspluatācijā, un ir parakstīts nomas līgums ar SIA “Forpet Baltic” par ēkas izmantošanu ražošanas vajadzībām.

Uzņēmums ēkā paredzējis ražot inovatīvas kafijas glāzītes, to vāciņus un citus konteinerus no atkārtoti pārstrādātas plastmasas. Ražotne izcelsies tehnoloģiskā risinājuma ziņā – izmantojot patentētu austriešu tehnoloģiju New Generations Recycling, no kā tiek izgatavoti iepakojuma materiāli, iepakojumus ir iespējams pārstrādāt neierobežoti daudz reižu.

Kompānijas sākotnējās investīcijas sasniegušas 16 miljonus eiro, summāri pirmajos četros gados ražošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 34 miljonus eiro. Plānotie realizācijas apjomi: 1800 miljoni vāciņu, 360 miljoni glāzīšu, 10 000 tonnas rPET plēves ražošanas piektajā darbības gadā, ko eksportēt uz ES un citiem pasaules reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes putnu ferma investējusi 120 000 eiro olu proteīna smūtiju izveidē

Db.lv, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot veselīga dzīvesveida un uztura tendencēm, plaša patēriņa olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, sākusi ražot jaunu produktu - olu baltuma proteīna smūtiju zīmolu “Fiteg2”.

Produktu līnijas klāstā ir trīs garšu smūtiji, kuru izveidē un palaišanā tirgū investēti vairāk nekā 120 000 eiro.

Inovatīvā zīmola “Fiteg2” receptes pamatā ir augstas kvalitātes olu baltums. Tas ir vērtīgs olbaltumvielu, aminoskābju un citu mikroelementu, kā B3 vitamīna, magnija, kālija un nātrija, avots visdažādākajām patērētāju grupām.

Olu proteīna smūtiji ir pieejami 300 ml tilpuma iepakojumos ar 3 dabīgām augļu garšām – mango, apelsīna un ābola-vaniļas.

“Sasniegt vairāk – tas ir ne vien mūsu jaunā zīmola “Fiteg2” moto, bet arī sociāli, ekonomiski un fiziski aktīvu cilvēku neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa. Tamdēļ esam gandarīti, ka spējam rast risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem ievērot šādu dzīvesveidu, sniedzot olbaltumvielām bagātīgu maltīti. Vienlaikus lepojamies, ka ar šo inovatīvo dzērienu kategoriju ne tikai paplašinām “Alūksnes putnu fermas” produktu portfeli, bet arī iepazīstinām Latvijas pārtikas nozari ar pavisam jaunu dzērienu kategoriju, kas patiešām atbilst veselīga dzīvesveide tendencēm,” komentē Diliara Valitova, “APF Holdings” korporatīvās komunikācijas un ilgtspējīgas attīstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus augsta un būvēta atbilstoši augstākajām “BREEAM New Construction Excellent Fully fitted” sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā, savas durvis vērs šī gada pavasarī.

Attīstītājs “Galio Group” ir saņēmis būvatļauju arī otrās ēkas būvniecībai, kas tiks uzsākta pie noteikta noslēgto nomas priekšlīgumu skaita. Jau šobrīd potenciālie nomnieki, kuri meklē modernas biroja telpas atbilstoši augstākajiem labbūtības standartiem, ir jau sākuši izrādīt savu interesi.

Biznesa centru Gustavs veidos trīs biroja ēkas. Pirmās ēkas būvniecība virzās finiša taisnē, lai jau šajā pavasarī tās enkurnomnieks – SEB Global Services – nodrošinātu vietu vairāk nekā 1100 darbiniekiem. SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platību. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi, un ēkas būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nākotne: izcilības vietā – ceļš uz tumsonību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings IPO mērķis ir piesaistīt septiņus miljonus eiro

Db.lv, 05.09.2023

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs (no labās) un kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Iltners

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners 

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru uzņēmējs plāno būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā, informē pašvaldībā.

Ogres novada Ikšķilē, Palejas ielā 2, kopš pagājušā gada septembra darbojas saliekamo dzelzsbetona paneļu ražotne, kuru izveidojis viens no lielākajiem privātajiem Zviedrijas komercīpašumu attīstītājiem "Kilenkrysset AB". "Kilenkrysset AB" šajā ražotnē investējis vairākus miljonus eiro, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šī gada maijā līdzās esošajai ražotnei sākta jaunas rūpnīcas būvniecība. Šajā vietā pamazām tiek attīstīta ideja par Skandināvijas industriālā parka izveidi, informē pašvaldība.

Līdztekus investīcijām ražošanas attīstībai Ogres novadā "Kilenkrysset AB" plāno attīstīt arī mājokļu būvniecību.

Uzņēmuma īpašnieks Jans Persons kopā ar vairākiem uzņēmuma pārstāvjiem ticies ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA) un priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu (NA), lai pārrunātu ieceri būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā - Ikšķiles teritorijā pie novada robežas ar Salaspils novadu.

Komentāri

Pievienot komentāru